Zinātnieki brīdina par jaunas pandēmijas risku: mikroorganismi, kas 40 000 gadus gulējuši mūžīgajā sasalumā, pamodušies 0
Mikroorganismi, kas 40 000 gadus gulējuši mūžīgajā sasalumā, pamodušies. Zinātnieki brīdina par jaunas pandēmijas risku, vēsta “Daily Mail”.
Tas varētu izklausīties kā šausmu filmas sižets, taču senatnē iesalušas infekciozas dzīvības formas patiešām atdzīvojas.
Kolorādo Bolderas Universitātes zinātnieki apzināti atmodinājuši mikroorganismus, kas aptuveni 40 000 gadus bijuši iesaluši Aļaskas mūžīgajā sasalumā.
Šie sīkie, ar neapbruņotu aci neredzamie mikrobi bija iesprostoti permafrostā — ledū un augsnē sasalušā zemes materiālā.
Eksperimentu laikā pētnieki atklāja, ka, atkausējot šos paraugus, mikrobi neaktivizējas uzreiz. Taču pēc dažiem mēnešiem, gluži kā pamostoties no ļoti ilga miega, tie sāk veidot dzīvīgas kolonijas.
Zinātnieki brīdina, ka šiem mikrobiem varētu būt potenciāls atbrīvot bīstamus patogēnus, kas savukārt varētu izraisīt jaunu pandēmiju.
“Šie paraugi nekādā gadījumā nav miruši,” uzsvēra pētījuma autors Tristans Kāro, ģeoloģijas zinātnieks no Kolorādo Universitātes.
Turklāt, mikrobiem atdzīvojoties, tie sāk izdalīt oglekļa dioksīdu (CO₂) – siltumnīcas efektu izraisošu gāzi, kas veicina globālo sasilšanu.
Pētījuma ietvaros komanda devās uz “Permafrost Research Tunnel” (Pētījumu tuneli mūžīgajā sasalumā) netālu no Fērbenksas, Aļaskā, — tikai nedaudz uz dienvidiem no Arktikas loka.
Šis savdabīgais pazemes “ledus kapsētas” tunelis tika izrakts 20. gadsimta 60. gados, lai pētnieki varētu pētīt klimata pārmaiņas.
Zinātnieki no tuneļa sienām paņēma paraugus, kas bija dažus tūkstošus līdz pat desmitiem tūkstošu gadu veci.
Tos ievietoja inkubatoros ar temperatūru +3°C un +12°C — vēsu cilvēkiem, bet siltu mikrobiem. “Mēs vēlējāmies simulēt, kas notiek Aļaskas vasarā, kad sasilst dziļākie permafrostā esošie slāņi,” skaidroja Kāro.
Lai gan šie mikrobi, visticamāk, nespēj inficēt cilvēkus, zinātnieki tomēr strādāja slēgtās, drošās kamerās.
Pirmajos mēnešos kolonijas auga lēni, nomainot vien aptuveni vienu šūnu no 100 000 dienā, taču pēc pusgada notika “dramatiska atmoda” — mikroorganismi veidoja jaunas, dzīvīgas kopienas, tostarp biofilmas — gļotainus mikrobu slāņus, kurus ir grūti iznīcināt.
Rezultāti liecina, ka var paiet daži mēneši, līdz mikrobi kļūst pietiekami aktīvi, lai sāktu masveidā izdalīt siltumnīcas gāzes pēc karstuma perioda.
Tas nozīmē, ka ilgākas un siltākas Arktikas vasaras palielina iespēju, ka mikrobi atkausēsies un atdzīvosies.
“Ne jau viens karsts dienas brīdis ir izšķirošs, bet gan vasaras sezonas pagarināšanās, kad siltums sniedzas līdz rudenim un pavasarim,” norādīja Kāro.
Šī atkušana varētu atbrīvot milzīgos permafrostā uzkrātos oglekļa dioksīda un metāna — vēl spēcīgākas siltumnīcas gāzes — krājumus.
Pētījums, kas publicēts žurnālā “Journal of Geophysical Research: Biogeosciences”, atklāj arī, ka mikrobi izmanto īpašas taukvielas, lai saglabātu šūnu membrānu elastību un izdzīvotu tūkstošiem gadu ilgā tumsā un salā.
Zinātnieku spēja šos organismus atdzīvināt izraisa bažas, ka kūstošais Arktikas ledus varētu atbrīvot cilvēcei nepazīstamas slimības.
Lai gan šiem mikrobiem parasti nepieciešams saimniekorganisms, lai izdzīvotu un vairotos, pietiktu ar vienu neveiksmīgu gadījumu, lai tie pārlēktu uz dzīvnieku vai cilvēku.
2022. gadā zinātnieki jau atdzīvināja seno vīrusu “Pandoravirus”, kas 48 500 gadus bija iesalis Sibīrijas permafrostā.
Lai arī šie vīrusi cilvēkiem nebija bīstami, zinātnieki brīdināja, ka citi ledū iesaluši vīrusi varētu būt “katastrofāli” un izraisīt jaunas pandēmijas.
Zviedru infekciju slimību speciāliste Brigita Evengorda uzskata, ka no Arktikas nākotnē varētu izplatīties baktērijas, kas ir ļoti izturīgas pret antibiotikām.
“Divi zināmie draudi, kas varētu iznākt no permafrostā, ir melnā mēra baktērija un bakas vīrusi. Pārējais ir kā Pandoras lāde,” viņa sacīja intervijā “Greenpeace”.
