Citur noteikti ir labāk! Tautieši dalās emocionālās atziņās par lēmumu pamest Latviju 0
Tautieši dzimteni pameta jau kara laikos. Šī tendence laika gaitā nav pazudusi – ļoti daudz cilvēku katru gadu joprojām pamet Latviju labākas dzīves meklējumos.
Katram aizbraukšanai ir savi iemesli, bet pārsvarā tie ir labāka darba meklējumi. Pēc Ārlietu ministrijas datiem dažādās mītnes zemēs šobrīd atrodas vairāk nekā 420 000 diasporas pārstāvju. Vai tas, ka šis skaits joprojām ir tik liels, nozīmē, ka viņu dzīves tur ir labākas?
Dins vietnē “Threads” izteicis interesantu viedokli – emigrējot, problēmas nepaliek Latvijā, bet tās “nāk līdzi”, lai arī kur cilvēks dotos.
“Mani fascinē, kā visi mauc prom no Latvijas zelta podu meklējumos. Dāmas un kungi, no sevis neaizbēgt. Ja jums ir slikti šeit, tad citur labāk nebūs. Lai kā ilūzijās negribētos tam ticēt. Jau cik reizes tas ir pierādījies. Ko jūs par to domājat? Varbūt tad tomēr labāk pastrādāt ar sevi, tikt vaļā no tā visa, kas to notur un atkal un atkal realizē galvā, ķermenī un apkārtējā telpā?” izsakās Dins.
Tomēr Dina uzskatam nav daudz piekritēju. Lielākā daļa cilvēku komentāros norāda uz tieši pretējo – tie, kas aizbrauc, ir daudz laimīgāki, un viņu problēmas līdzi nav nākušas.
Kāds komentētājs atklāj – viņa brālis, aizbraucot no Latvijas, ir atradis “zelta podus”. Viņa gadījumā viņš nevarēja Latvijā profesionāli attīstīties tik, cik bija spējīgs. Latvijā darbam viņam bija griesti.
Vēl kāds spēcīgs komentārs ir par kādu sievieti, kura emigrēja, jo Latvijā atteicās glābt viņas dzīvību. Emigrācijas valstī viņai veica orgānu transplantāciju, un nu sieviete tur dzīvo jau vairāk nekā 10 gadus.
Arī citi cilvēki komentāros dalās ar līdzīgiem stāstiem:
“Man arī likās, ka vaina ir manī, bet, pārceļoties uz citu valsti, nez kāpēc visas problēmas, ar kurām saskāros Latvijā, vairs nebija. Tā ka nevaru piekrist, ka citur labāk nebūs. Tagad man ir draugi, ģimene, cilvēki, kuriem rūp, kuri pieņem, atbalsta, man ir māja, kurai neticēju, ka man kādreiz būs. Latvijā man nebija nekas no tā visa.”
“Nepiekrītu – man pēc pāris dienām būs 16 gadi Skotijā. Mīlu šo valsti, pati labākā, skaistākā man. Latvijā forši ir, jo visi runā latviski, bet man te ir māju sajūta, mana sirds pieder Skotijai. Divi gadi kopā ar skotu puisi, tā ka valodai arī vairs nav nozīmes. Cilvēki tik smaidīgi, runīgi – es nezinu, mīlu skotus😅 Pensionāri vispār super. Nekad dzīvē neviens nav licis justies kā iebraucējai.”
“Jā, no sevis neaizbēgsi. BET man, manam vīram un kaudzei manu kursabiedru un draugu lēmums pēc medicīnas studiju beigšanas doties strādāt uz Vāciju bija viens no labākajiem lēmumiem un izcils starts dzīvei. Kvalitatīvāka rezidentūra, lielāks pacientu apjoms, līdz ar to arī pieredze. Adekvāts atalgojums, sešas nedēļas atvaļinājuma, ceļojumi, iekrājumi (pateicoties kuriem varējām spontāni atgriezties LV un nopirkt šeit dzīvokli). Esam atgriezušies Latvijā, jo tuviniekam ir onkoloģiska saslimšana.”
“Neviens, ko zinu, kas aizbraucis, nenožēlo ne sekundi, drīzāk – ka nesaņēmās ātrāk.”
“Ir gana daudz cilvēku, kuri citās valstīs vienkārši jūtas labāk nekā Latvijā. Proti, aizbraukšana viņiem nerada nekādas mocības. Viņi pat nesaka, ka Latvijā ir slikti – vienkārši citur viņiem ir vēl labāk.”
