Barterītis – Ukraina pret Venecuēlu? Globālais darījums, par kuru publiski nerunā 0
Atsevišķas Krievijas amatpersonas un komentētāji ir apmierināti ar ASV rīcību Venecuēlā. Kā vēstī The New York Times, Krievija pirms laika piedāvājusi ASV Venecuēlu apmaiņā pret “brīvām rokām” Ukrainā. Priekšlikums ticis iesniegts laikā, kad strauji pasliktinājās ASV un Venecuēlas attiecības.
Pirms septiņiem gadiem Krievija izrādīja vēlmi ļaut ASV rīkoties Venecuēlā pēc saviem ieskatiem apmaiņā pret to, ka Vašingtona piešķirs Kremlim pilnīgu rīcības brīvību Ukrainā. To apliecinot Fionas Gilas, bijušās Krievijas un Eiropas jautājumu padomnieces Nacionālās drošības padomē Donalda Trampa pirmās administrācijas laikā, liecība ASV Kongresā.
“Atmiņas par šo neformālo priekšlikumu ir atkal uzpeldējušas, ņemot vērā Maskavas neviennozīmīgo reakciju uz ASV iejaukšanos Venecuēlas lietās un pieaugošo spriedzi starp Vašingtonu un Karakasu,” teikts rakstā.
Pēc Gilas teiktā, Kremlis ar plašsaziņas līdzekļu un savu “komentētāju” starpniecību ir aktīvi veicinājis sava veida “ietekmju sfēru apmaiņas” ideju. “Krievi ir ļoti skaidri pateikuši, ka vēlas veikt kaut kādu dīvainu barteri starp Venecuēlu un Ukrainu,” viņa teica Kongresā 2019. gada oktobrī. Tas ir, vairāk nekā divus gadus pirms Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Viņa sacīja, ka priekšlikuma būtība bijusi tāda, ka, ja ASV uzstāj uz tiesībām kontrolēt savu ietekmes reģionu, tai ir jāpiekrīt Krievijas līdzīgām tiesībām uz Ukrainu. Gila savulaik bija personīgi devusies uz Maskavu, lai noraidītu šo ideju.
“Priekšlikums tika izteikts laikā, kad strauji pasliktinājās attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Venecuēlu, kad Krievija nosūtīja uz valsti aptuveni 100 karavīru un jaunus ieročus, lai atbalstītu prezidenta Nikolasa Maduro režīmu. Maduro krišana bija vēl viens trieciens Maskavas atbalstītajiem režīmiem. Iepriekš, nedaudz vairāk nekā pirms gada, tika gāzts arī Sīrijas prezidents Bašars al Asads,” atgādina laikraksts.
Krievijas Ārlietu ministrija oficiāli nosodījusi ASV rīcību Venecuēlā kā starptautisko tiesību pārkāpumu. Vienlaikus Kremļa galvenā prioritāte joprojām ir karš pret Ukrainu, kur ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija cenšas virzīt uz priekšu miera sarunas.
Maskava cenšas panākt līdzsvaru: nepieļaut būtiskas piekāpšanās Ukrainas virzienā, bet arī nesabojāt attiecības ar Balto namu.
Publikācijas autori vērš uzmanību uz to, ka vienlaikus dažas Krievijas amatpersonas un komentētāji pauda gandarījumu, ka Amerikas Savienotās Valstis, viņuprāt, attālinās no starptautisko tiesību principiem par labu pieejai “spēks atrisina visu”. Tas ir, impērijas laikmetam raksturīgam pasaules uzskatam, ko, kā atzīmē novērotāji, atbalsta gan Donalds Tramps, gan Vladimirs Putins.
