Zirglietas ar kvalitātes zīmi. Ciemos pie Latgales meistariem Irēnas un Pētera 1
IRĒNAS BAUFALES un PĒTERA REINIKA amatnieku darbnīca Rēzeknes novada Vērēmu pagasta zemnieku saimniecībā “Apkalnmājas” ir vienīgā Latvijā, kur gatavo zirglietas darba zirgiem. Meistaru prasmes un zināšanas rosinājušas darbības lauku paplašināt, un patlaban “Apkalnmājas” kļuvušas par būtisku latgaliskā dzīvesveida un kultūras mantojuma daļu.
Dzimtas mantojums
“Apkalnmājas” ir dzimtas mantojums. Jau kopš senseniem laikiem šeit bijuši cieņā zirgi. Par tiem, tāpat kā to kopējiem, saglabājies daudz stāstu un nostāstu.
Šiem saimniekiem pirmā doma par savu amatnieku darbnīcu radusies, sabrūkot padomju sistēmai: – Ļoti vēlējāmies turpināt senču iesākto, taču nejutāmies tik stipri, lai koptu zemīti. Apzinoties, ka mūsu potenciāls ir zināšanas par dzīvniekiem, pamazām izkristalizējās doma par zirglietām.
Lai izgatavotu kvalitatīvus aizjūga piederumus, amatniekam ne tikai jābūt izcilam sava aroda meistaram, bet arī jāpārzina zirga anatomija. Nepieciešamas specifiskas zināšanas, tāpēc nav daudz meistaru, kuri uzņemtos šo laikietilpīgo darbu. Irēna ir Maskavas Timirjazeva lauksaimniecības akadēmijas absolvente, Latvijas Amatniecības kameras seglinieka amata meistare, pieredzējusi šķirnes zirgu vērtētāja un zootehniķe zirgkopībā, kā arī sporta meistare jātnieku sportā (konkūrā). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā viņa ieguvusi pedagoģijas maģistres grādu. Savukārt Pēteris Bebrenes lauksaimniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā apguvis veterināriju.
Darbnīcā top ne tikai zirglietas, bet arī siksnas un apauši citiem mājdzīvniekiem. Vēl meistari izgatavo skaistus un kvalitatīvus ādas aksesuārus dāmām un kungiem: jostas, siksnas, maciņus mobilajiem telefoniem, somas u.c. Slavenais akordeonists Aldis Kise pasūtinājis siksnas akordeonam. – Tad gan nācās pamatīgi svīst, līdz atradām dārgajam mūzikas instrumentam piemērotas krāsas ādu un sprādzītes zelta krāsā, – ar smaidu atceras Irēna, taču vienlaikus priecājas, jo šādi pasūtījumi, tāpat kā izbraucieni uz amatnieku izstādēm un gadatirgiem, palīdz izrauties no ikdienas un darbnīcā ienes jaunas vēsmas. Jau par tradīciju kļuvusi Latgales amatnieku piedalīšanās vasaras gadatirgū Brīvdabas muzejā. Kopā ar citiem novada amatniekiem vairākkārt pārstāvēta Latgale amatnieku dienās Sanktpēterburgā un Vitebskā.
Ikdienā “Apkalnmāju” klienti lielākoties ir zirgkopji, kas saglabājuši senču tradīcijas un izmanto loka aizjūgu. Bieži tie ir ļaudis, kuri nodarbojas ar lauku tūrismu un ar saviem zirdziņiem piedāvā vizināšanos pajūgā vai izjādes. Amatnieku darbnīcā izgatavotās sakas, slejas, iemauktus, sedulkas, kāpšļu siksnas, sviedrenes, apaušus var nopirkt saimniecības preču veikalos Daugavpilī, Balvos, Ogrē, Madonā un Priekuļos un pasūtīt Vidzemes veterinārajā servisā. Latgales amatnieku darbus iecienījuši arī pircēji no Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas.
Piesaistot Eiropas Savienības projekta līdzekļus lauku vides dažādošanai, “Apkalnmājās” uzcelta jauna ēka, kas savā arhitektoniskajā risinājumā atgādina tradicionālos Latgales laukus, kur skaistums iet roku rokā ar funkcionalitāti. Jau ceturto gadu ādas apstrādes darbnīca atvērta arī ekskursantiem un atpūtniekiem. Irēna prot aizraujoši stāstīt par Latgales amatniecības vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot zemnieka lielākajam palīgam lauku sētā, tā aizjūgam un ādas apstrādei.
Āda kalpo ilgi
Kvalitatīvas un rūpīgi koptas zirglietas kalpo ne vienam vien zirdziņam. Visērtāk dzīvnieks jūtas individuāli izgatavotās slejās un apaušos, tāpēc Irēnai un Pēterim darba netrūkst, īpaši pavasarī, kad atskrien jaunie teliņi, kazlēni un kumeliņi.
• Pasūtot apaušus vai sakas, svarīgi dzīvnieku pareizi nomērīt, tāpēc tuvumā dzīvojošie pastāvīgie klienti reizēm atbrauc pie meistariem ar visu poniju vai kazu. “Apkalnmājās” līdz šim mazākās izgatavotās slejiņas tikušas kādam pundurtrusītim. – Kvalitatīvu preci vislabāk raksturo pareizi izvēlēti izejmateriāli un tas, cik ērta tā ir valkātājam, – uzskata “Apkalnmāju” saimniece.
• Amatniekam jāzina, kurās vietās sakām un apaušiem jābūt īpaši izturīgiem un kurās tie var radīt berzi. – Iejūga piederumus neizgatavojam tikai no dabiskās ādas. Vietās, kur strīķējas mazāk, izmantojam mākslīgo ādu, līdz ar to zirglieta ir lētāka, un daudziem tas nav mazsvarīgi.
• Izvēloties izejmateriālus, Irēna un Pēteris vispirms vērtē izturību. Amatniece cilā lielākus un mazākus ādas gabalus un priecājas par zīmēm, ko ar savu kodumu atstājis dundurs. – Tie visi ir dabiskie dekori tāpat kā nelieli nobrāzumi un dzīslojumi. Man patīk, ka izejmateriālā redzamas tā dabiskās īpašības. Eiropas Savienībā aizvien lielāku piekrišanu izpelnās glancētais skaistums, ļaudis vairāk domā par preces vizuālo pievilcību, mazāk – par izturību, – atzīst saimniece un rāda, kas vēderā saplīsušām siksnām, kuras rotā pasaulē slaveni zīmoli. – Nav brīnums, ka tās drīz vien izjūk, jo dabiskais materiāls veido tikai plānu virskārtiņu…
• Bieži vien somiņa vai josta patiešām izgatavota no ādas, taču izejmateriāls miecēts, izmantojot nevis dabiskās metodes, bet gan hromēšanu. Tā ir ātrāk un vieglāk, taču vienlaikus ievērojami samazinās ādas elastība un izturība.
• Amatnieki par visizturīgākajām atzinuši liellopu ādas. No tām viņi gatavo arī siksnas un somas. Irēna un Pēteris slavē izejmateriālus, kas ievesti no Krievijas un Baltkrievijas, jo tur daudzas rūpnīcas joprojām strādā pēc vecajiem standartiem.
• Ādas apstrādes industrija patlaban attīstījusies tiktāl, ka pieredzējušie amatnieki nevar nosaukt nevienu pazīmi, kā neprofesionālim atšķirt īstu ādu no mākslīgās. – Tās ir muļķības, ka īstā āda nedeg! Tāpat jebkuru mākslīgās ādas izstrādājumu var piesūcināt ar vajadzīgo smaržu. Vienīgais veids, kā būt drošam, ka nopirktais aksesuārs patiesi izgatavots no dabiskas ādas, – pirkt to pie amatnieka vai ražotāja, kam uzticaties.
Novada patrioti
“Apkalnmāju” saimnieki ir dedzīgi sava novada patrioti, tāpēc izjūt īpašu gandarījumu, redzot, ka cilvēki arī mūsu pašu Latgalē var piedzīvot daudz aizraujošu un skaistu brīžu. Ne vienmēr tie jāmeklē Anglijā, Vācijā vai Amerikā. Vasaras mēnešos amatnieku mājās bieži viesojas kāzinieki, brauc ģimenes ar bērniem, tiek organizētas nometnes. Tūristi sajūsminās par autentiskajiem “Apkalnmāju” amatnieku izstrādājumiem. Kaut vai stundu uzkavējoties pie dabas, tālu prom no lielpilsētas drūzmas, vietā, kur pat vismazākais sadzīves priekšmets tapis mūsu pašu zemītē, ļaudis atceras šīs patiesās vērtības.
Teju divdesmit saimniekošanas gados gājis visādi. Daudzreiz no iznīcības paglābusi pircēju lielā atsaucība gadatirgos, kā arī latgaliskā spītība un reizē misijas apziņa, vēlme saglabāt, izkopt un popularizēt mūsu tautas kultūrvēsturisko mantojumu. Mēs par maz reklamējam savu preci, domā amatnieki. Irēna, būdama Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes locekle, brīnās, kāpēc latvieši nereti dod priekšroku ievestajiem zirgiem, ja mūsu pašu zemē nopērkami daudz labāki – ar izcilu genofondu, līdzsvaroti, piemēroti gan darbam, gan sportam un vaļaspriekiem.
Pēterim sāp sirds par aizaugušajiem pagalmiem un pamestajām, agrāk skaistajām lauku mājām.
Sākoties mācību gadam, Irēnai lielākā daļa laika paies Adamovas speciālajā internātpamatskolā, kur viņa ir klases audzinātāja un ādas terapijas skolotāja. Darbs nav viegls, reizēm prasa tik daudz spēka un laika, ka jādomā, kad pievērsties zirglietām, bet… Prāts nenesas žēloties, redzot, kā, bieži vien pirmoreiz mūžā savām rokām izgatavojot kaut ko skaistu, pārvēršas pat vislielākie palaidņi. Regulāri ienākumi sniedz arī drošības sajūtu, kamēr pastāv kredītsaistības ar banku. Ja viss veiksies, kā iecerēts, kādreiz “Apkalnmājās” būs līdzīgs zirglietu muzejs kā Lietuvā, jaunajai mājai pievienosies vēl viena un abas kopā veidos interesantu, Latgales arhitektūrai raksturīgu iekšpagalmu. Irēna un Pēteris arī priecāsies, ja varēs piedāvāt darba vietas saviem audzēkņiem.
PADOMI
Ādas mūža pagarināšanai
Meistari, kuri nodarbojas arī ar zirglietu labošanu un restaurēšanu, atzīst, ka ādas izstrādājumu mūžs lielā mērā atkarīgs no tā, kā īpašnieks par tām rūpēsies.
Jostas un somas vismaz reizi gadā jāpalutina ar ādai paredzētiem kopšanas līdzekļiem, kas izgatavoti uz dabisko, mīkstinošo vielu bāzes.
• Somiņu vai siksnu var mīkstināt arī ar aptiekās nopērkamo glicerīnu.
• Zirglietas vispirms jānomazgā remdenā ūdenī ar saimniecības vai speciāli šim nolūkam domātām ziepēm, bet pēc tam jāieziež ar smērvielām. Tās plašā klāstā nopērkamas zirglietu veikalos. Mīkstināšana īpaši vajadzīga piederumiem, kas pakļauti saules iedarbībai, jo āda saulē izžūst.
• Zirglietas, tāpat kā citus ādas izstrādājumus, vislabāk uzglabāt labi vēdināmā telpā.
• Ja josta vai zirglieta valkātājam izrādās par lielu un siksnā nepieciešams izdurt papildu caurumu, to vēlams darīt vai nu ar speciāli šim nolūkam domātu instrumentu, vai sliktākajā gadījumā ar sakarsētu naglu. Ja caurums veidots sintētiskā materiālā, tas jāpiekausē, lai neplīst tālāk. Tirgū to parasti izdara paši amatnieki.
