Latvijā
Izglītība

Aizsardzības mācība – obligāta kā latviešu valoda 16

Ilustratīvs attēls. No spēles “Jaunie Rīgas sargi”, kurā piedalās pāri par 1000 vidusskolēnu gan no latviešu, gan mazākumtautību skolām.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ konceptuāli vienojās, ka no 2019./2020. mācību gada jaunajā valsts izglītības saturā valsts aizsardzības mācība (VAM) varētu kļūt par obligātu priekšmetu visiem vidusskolēniem.

Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsvēra, ka VAM ieviešana skolās jāskata kontekstā ar Izglītības ministrijas plānotajām izmaiņām apmācību sistēmā, ieviešot kompetenču moduļus. A. Latkovskis skaidroja, ka līdz 2019./2020. gada mācību gadam nepieciešams noskaidrot, kādi tehniskie un cilvēkresursi nepieciešami. “Jaunajā sistēmā tas būtu tikpat obligāts kā latviešu valoda,” teica A. Latkovskis. Viņš atzina, ka priekšmets ir alternatīva obligātā militārā dienesta atjaunošanai. “Kamēr jaunieši mācās skolā, šāds priekšmets ir lieliska iespēja apgūt dažādas prasmes, kuras viņiem vēlāk noderēs dzīvē, ne tikai militārās prasmes. Turklāt tas neatņemtu laiku no viņu karjeras veidošanas, kā būtu, ja mēs nolemtu atjaunot obligāto dienestu. Ja sāktos karš, šie jaunieši zinātu, ko darīt un savu vietu, būtu apmācīti, kā rīkoties ar ieroci,” skaidroja A. Latkovskis.

Paredzēts, ka pirms Ziemassvētkiem Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atgriezīsies pie šā jautājuma skatīšanas un vērtēs paveikto. Līdz tam laikam paredzēts apzināt skolas, kas jau 2018./2019. gadā varētu ieviest šo priekšmetu kā izvēles mācību priekšmetu. Tāpat tiks veikta arī visaptveroša skolēnu aptauja gan latviešu, gan krievu skolās.

Kā komisijai skaidroja Jaunsardzes un informācijas centra vadītājs pulkvežleitnants Aivis Mirbahs, plānots, ka vidusskolās un profesionālajās vidējās mācību iestādēs turpinās mācīt pamatskolā aizsākto cilvēkdrošības moduli, kurā ietilpst valstiskā audzināšana, dzīves skola un izdzīvošana, kā arī fiziskā sagatavotība, bet vēl papildus Jaunsardzes instruktori mācītu NBS kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programmu. Dalībnieku vasaras nometne tikšot īstenota 11. klasē, bet tehnikumos otrajā kursā, lai atslogotu skolēnus un kursantus laikā, kad jāgatavojas iestājeksāmeniem augstskolās. Pēc A. Mirbaha teiktā, tehnikumu audzēkņiem tikšot nodrošinātas prakses iespējas militārajās struktūrās, piemēram, jau tagad Kuldīgas tehnikuma audzēkņi dodas mehāniķa praksē – mācās labot tehniku vietējam Zemessardzes bataljonam. A. Mirbahs prognozēja, ka vēlme slēgt līgumu ar NBS varētu būt 20% jauniešu, kuri būs apguvuši priekšmetu.

No VAM kritiķiem, kuri iestājas par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, iepriekš izskanējusi kritika, ka no skolas sola nākušie jaunieši būs vāji apmācīti un viņu apmācības līmeni nevarēs pielīdzināt profesionālam jaunkareivim. Turklāt rezerves karavīru struktūra veidotos no cilvēkiem ar atšķirīgu pieredzi – kādreizējie obligātā militārā dienesta karavīri, bijušie profesionālā dienesta karavīri un bijušie zemessargi, cilvēki, kas izgājuši rezerves karavīra apmācību, kuriem vēl klāt nāktu jaunieši, kas skolās apguvuši valsts aizsardzības mācību. Tomēr A. Mirbahs pārliecināts, ka Kājnieku skolas programma paredz rezerves karavīra kvalifikācijas iegūšanu, ar ko pietiek, lai izdzīvotu un spētu rīkoties ar ekipējumu un ieročiem. Tas gan nenozīmējot, ka šāds jaunietis ir spējīgs doties kaujā – tam nepieciešama kolektīvā apmācība.

Aizsardzības mācību apguvušajiem tikšot nodrošinātas priekšrocības, stājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Arī ar Policijas koledžu un Robežsardzes akadēmiju tiekot veiktas pārrunas.

LA.lv