Ekonomika
Darbs un nauda

Aptauja: 84% strādājošo nestājas arodbiedrībās. Kā viņi to pamato?0

Foto: Timurs Subhankulovs

Vairākums jeb 84% strādājošo Latvijas iedzīvotāju nav nevienas arodbiedrības biedri, liecina pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati.

Skaidrojot iemeslus, kas viņus attur no iestāšanās arodbiedrībās, katrs trešais norāda, ka nav informēts par priekšrocībām, ko sniedz dalība arodbiedrībās,kā arī to, ka domstarpības ar darba devēju var atrisināt bez arodbiedrības iesaistes.

Savukārt katrs piektais atzīst, ka viņam nav skaidri arodbiedrības biedra naudas izmantošanas mērķi.

Tam, ka strādājošie nesaredz priekšrocības, ko dotu dalība arodorganizācija, piekrīt arī zvērināts advokāts, advokātu biroja “FORT” partneris Sandis Bērtaitis, kurš skaidro, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā ir zems pieprasījums pēc arodbiedrībām.

S. Bērtaitis skaidro, ka arodbiedrībām Latvijā pašlaik ir vājas pozīcijas.

Pirmkārt, tās nav populāras, jo Latvijas sabiedrībā dalība šajās organizācijās nav vēsturiski ieskaņojusies tradīcija.

Tāda tā ir “klasiskajās” profesijās, piemēram, mediķi, skolotāji, policisti, dzelzceļa jomā strādājošie u.c., kuru pārstāvji jau sen ir izmantojuši arodbiedrības savu tiesību un interešu aizsardzībai.

Otrkārt, darbinieku pasivitāte un pat sava veida vienaldzība pret arodorganizācijām skaidrojama ar to, ka viņi neredz no tām būtisku ieguvumu, atzīmē S.Bērtaitis.

Viņš arī piebilst, ka arodbiedrības nesniedz tādu pakalpojumu klāstu vai tāda kvalitātes līmeņa pakalpojumus, lai darbinieki būtu ieinteresēti tajās iestāties.

Tādējādi tas, cik daudzi darbinieku ir norādījuši, ka domstarpības ar darba devēju var atrisināt bez trešo pušu iesaistes, ir pozitīvs signāls tam, kā praksē strādā darba tiesību normatīvie akti un cik efektīva ir darbinieku tiesību aizsardzība.

Līdzās arodbiedrībām ir citi instrumenti, kas pilda t.s. lietussarga funkcijas, proti, nodrošina darbinieku maksimālu aizsardzību. Primāri tas ir Darba likums, kas ir izteikti labvēlīgs darbiniekiem.

Otrkārt, arī Valsts darba inspekcija aktīvi rūpējas par darbinieku tiesību ievērošanu.

“Visbeidzot, arī tiesās ir radīta procedūra, lai darbinieks kā darba attiecību mazaizsargātā puse strīda gadījumā ātri un efektīvi varētu panākt lietas ātru un drīzu izskatīšanu,” uzskaita darba tiesību eksperts.

Būtiski atzīmēt, ka Latvijā darba tiesību normatīvie akti paredz vairākas procesuālas priekšrocības, lai aizsargātu darbinieku intereses strīdos ar darba devēju.

Piemēram, vairākos gadījumos tiesvedība darbiniekiem ir bez maksas, prasību iespējams celt pēc prasītāja dzīves vietas vai darba vietas, atsevišķām darba strīdu kategorijām noteikti saīsināti lietas izskatīšanas termiņi u.tml.

S. Bērtaiša skatījumā šie apstākļi lielā mērā izskaidro to, kāpēc strādājošie nesaskata ieguvumus no dalības arodbiedrībā, tādēļ neapgrūtina sevi ar papildu izmaksām (arodbiedrības biedra naudām), kā arī papildu pienākumiem.

Jautāti, kas ir galvenā arodbiedrības funkcija, aptaujātie visbiežāk norāda, ka tā ir panākt labākus darba apstākļus.

Tāpat starp populārākajām atbildēm ir darbinieku interešu aizstāvība valsts un pašvaldību līmenī, mainoties darba tiesību normatīvajiem aktiem, kā arī strīdos ar darba devēju par darba izpildi.

Darba tiesību eksperta vērtējumā šie rezultāti ļauj secināt, ka darbiniekiem kopumā ir izpratne par to, ko dara arodbiedrības, bet atvērti paliek divi jautājumi: vai darbinieki izprot, kādā veidā arodbiedrības var viņiem palīdzēt, un vai viņi saredz motivāciju uzticēties šīm organizācijām.

“Tieši motivācijas trūkums ir tas, kāpēc darbinieki nesteidzas stāties arodbiedrībās,” uzsver S. Bērtaitis.

Neredzot spilgtus darba tiesību aizstāvības piemērus, jārēķinās, ka arī turpmāk pieprasījums pēc arodbiedrībām saglabāsies zems.

Turklāt jāņem arī vērā, ka līdzās tam, ka darbinieki jūtas aizsargāti, pateicoties esošajiem darba normatīvajiem aktiem, aizvien vairāk arī paši uzņēmēji domā par savu korporatīvo kultūru, kurā labumu grozs darbiniekiem ir viens no centrālajiem elementiem.

Saistītie raksti
“Visi šie apstākļi vajadzību pēc arodbiedrības sašķoba,” uzskata S.Bērtaitis.

”Norstat Latvija” veiktajā aptaujā par arodbiedrībām Latvijā šī gada maijā piedalījās 508 strādājošie no visas Latvijas.

LA.lv
MM
Mečislavs Maculēvičs
Ekonomika
Mečislavs Maculēvičs: Darba tirgus potenciāls – darbinieki 50+
21 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO. Policijas reidā atklāj ar cik drausmīgi nodilušām riepām brauc kurzemnieki 2
1 diena
LA
LA.LV
Ekonomika
FKTK piemēro 1,6 miljonu eiro sodu AS “Baltic International Bank”. Kā to vērtē banka?
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
FOTO, VIDEO: Atvadās no akadēmiķa Jāņa Stradiņa
3 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Mati ceļas stāvus, uzzinot, ka emigrējuši jau esot 600 tūkstoši…
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Svētdien Latvijā būs gaišāks laiks: jaunākā prognoze
4 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO: Māršalam 1+3, Kuldam debija, bet… “Dinamo” trešais zaudējums pēc kārtas
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Cilvēki atklāti pasaka, kam nevar izdomāt Ziemassvētku dāvanu 1
1 stunda