Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. maijs, 2015
Drukāt

Arodārsts 25% pacientu konstatē ielaistas slimības; mudina neatlikt apskates

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Pacientiem ir pārāk maz zināšanas par arodslimību konstatēšanu, ārstēšanu un rehabilitāciju. Nopietnākajos gadījumos, iegūstot arodslimnieka statusu, pacienta rīcībā ir 1600 eiro valsts finansējums, lai veiktu ārstēšanos un atjaunotu darbaspējas. Diemžēl arodārstiem, kas veic obligātās veselības pārbaudes (OVP), nākas konstatēt ne vien aroda slimības, bet arī ielaistas onkoloģiskas saslimšanas kā sekas retām vizītēm pie ārsta, norāda “Veselības centru apvienības” (VCA) poliklīnikas “Pulss 5” arodveselības un arodslimību ārste Natālija Krizska.

“Arodveselības ārsti ikdienā saskaras visvairāk ar trim slimību grupām – klasiskām kaitēm, kas saistītas ar mugurkaulu, kakla un jostas daļas reflektoru sāpju sindromu, kā arī vājdzirdību. Otrā grupa ir pēdējās desmitgades slimība – karpālā kanāla sindroms jeb regulāras sāpes un deformācija plaukstas locītavās. Savukārt trešā, ir pēdējā desmitgadē radusies saslimšana – izdegšanas sindroms, kas arī tiek kvalificēts kā arodslimība, kuras konstatēšanai nepieciešama gadu ilga novērošana pie psihoterapeita,” norāda Krizska.

Savā praksē ārste novērojusi, ka apmēram 25% cilvēku, kas atnāk pie ārsta uz obligāto veselības pārbaudi, tiek konstatētas hroniskas un ielaistas saslimšanas. Ja uzņēmumā, kur pacients strādājis, netika respektēts likums un darbiniekiem nebija jāveic veselības pārbaudes, visbiežāk nav bijis arī informācijas par iespējām veikt esošo saslimšanu ārstēšanu vai rehabilitāciju. Ņemot vērā, ka daudzi pacienti nav apmeklējuši ģimenes ārstu gadiem, slimības ir ārstētas labākā gadījumā ar zāļu palīdzību un, tām nelīdzot, lielākā daļa dakteres Krizskas pacienti ir atnākuši paši, jo veselības problēmas ir būtisks šķērslis normālām darbaspējām.

Ārste Natālija Krizska ik dienu pieņemšanas laikā konstatē divas trīs arodslimību saslimšanas pazīmes, kam ir nepieciešama nopietna ārstēšana. Diemžēl Latvijā pacientiem ir raksturīgas hroniskas un ielaistas arodslimības – pat vairākas vienlaicīgi, kad ārstēšana un rehabilitācija jau ir maz efektīva.

Smagākos gadījumos, kad ir iespējams vēl palīdzēt un iegūt valsts apmaksātu ārstēšanu, personai jāiegūst arodslimnieka statuss, veicot procedūru saskaņā ar likumdošanas aktos noteikto kārtību. Visupirms jādodas uz “Aroda un Radiācijas Medicīnas Centru”, kur ārstu komisija izskatīs konkrēto gadījumu, ņemot vērā pacienta slimības vēsturi, stāžu, papildus izmeklēšanas datus. Nākamais solis ir Darba inspekcijas izvērtējuma veikšana pacienta darba vietā kopā ar darba devēju.

Ārste uzsver: šīs procedūra paredzēta, lai izvērtētu riska faktorus attiecīgajam darba ņēmējam, saskaņā ar kuriem tiktu noteikts veicamais darbs un tā apjoms atbilstoši veselības stāvoklim. Iegūstot arodslimnieka statusu, personas rīcībā ir 1600,75 eiro, lai veiktu arodslimības ārstēšanu un nepieciešamo rehabilitāciju, kuru apmaksās VSAA.

Tomēr ne visi, kam konstatētas aroda saslimšanas pazīmes, būs arodslimnieki, tādēļ ir savlaicīgi jānovērš apstākļi, kas pasliktina darbaspējas nākotnē. Savlaicīga ārstēšana un rehabilitācija pēc individuāla plāna, kas veidots kopā ar savu arodārstu, ir veids kā uzturēt darbaspējas. Rehabilitācijas iespējas – fizioterapija, vingrošana, masāžas, vannas gan VSAA apmaksas, gan pašam ieguldot savā veselībā, ir veids, kā atkal atgriezties darba tirgū.

Arodārste Natālija Krizska uzskata, ka pagaidām lielākā daļa darba devēju nav zināšanas, kā palīdzēt arodslimniekiem un viņi nav gatavi runāt atklāti ar arodslimību ārstiem un Veselības inspekciju, bet ir vēlme rast individuāli pieeju, piemēram, darba slodzes samazināšanai vai dažādošanai saviem darbiniekiem, kam konstatētas arodslimības, ja darbinieks Kā arī darba devēji izmanto likumā noteiktās tiesības nosūtīt darbinieku uz OVP, ja ir bijis darba kavējums slimības dēļ vairāk kā pus gadu.

Īpaši maza uzmanība arodslimību problēmai tiek pievērsta ārpus Rīgas. “Arodslimību ārstēšana ir abpusēji izdevīga,” uzsver Natālija Krizska. Darba devēja interesēs ir strādājošais, kas atrodas darbā, nevis mēnešiem periodiski slimo, bet darba ņēmējs var gūt nodrošināt sev stabilus ienākumus, ja mazāk slimo. Savukārt sadarbība starp ārstu – darbinieku un darba devēju ir veids kā nonākt pie rezultāta, kad netiek pasliktināts pacienta esošais stāvoklis.

Ārste uzskata, ka veselībai problemātiskus darba apstākļus var identificēt teju it visur, bet cilvēki par to neaizdomājas. Vairāk riskam un arodsaslimšanu iegūšanai ir pakļautas sievietes nekā vīrieši, konstatējis pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā 2013. gadā”.

Sievietes mazāk zina par tiesībām atteikties no darbu veikšanas, kas apdraud drošību, vairāk strādā neapmaksātas virsstundas, kas rada augsni saslimšanām. Nozares, kurās konstatētas visvairāk arodslimības ir tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana, koksnes un mēbeļu ražošana, lauksaimniecības un mežsaimniecības, apstrādes rūpniecība, veselības un sociālās aprūpes uzņēmumiem.

OVP, par kurām maksā darba devējs un ir jāveic vismaz reizi trīs gados, var izrādīties vienīgais ārsta apmeklējums virknei cilvēku. To laikā Natālija Krizska atklāj nopietnas saslimšanas, kas nav saistītas ar arodu. “Pēdējā mēneša laikā obligātā veselības pārbaudē konstatēti divi onkoloģijas saslimšanas gadījumi. Tas pierāda, ka likumdošanā noteiktas normas ir lietderīgas. Nākošais solis ir panākt, ka arodslimību ārstēšanu un rehabilitāciju pacienti uztverts, kā iespēju saglabāt darbaspējas un nodrošināt sev ienākumus līdz pensijas vecumam,” saka Natālija Krizska.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+