Arvien biežāk biroju darbinieki stresa un slodzes dēļ iedzīvojas arodslimībās 0
Pirmās sūdzības var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru, bet pēc pieciem un vairāk gadiem var konstatēt arodslimības vai citas nopietnas kaites.
“Mūsu aptiekās bieži vēršas cilvēki, sevišķi gados jauni vīrieši, kas taujā pēc pretsāpju zālēm, ziedēm pret muguras sāpēm vai pilieniem sausās acs sindroma novēršanai. Iztaujājot klientu, atklājas diezgan šausminoša aina – darbā viņš bieži vien pavadot pie datora pat desmit stundas, gandrīz neatraujoties no krēsla,” stāsta aptieku tīkla “EUROAPTIEKA” pārstāve Dagnija Veidemane.
Pēc viņas teiktā, protams, ir labi, ja cilvēki domā par iespējamo sarežģījumu profilaksi un lieto, piemēram, acu vitamīnus vai līdzekļus imunitātes stiprināšanai, bet ir jāsaprot, ka zāles var līdzēt akūtos gadījumos. Taču nepieļaut vai atrisināt jau radušos problēmu var tad, ja pats cilvēks cīnās ar cēloni – samazina pie datora pavadīto stundu skaitu, ievēro atpūtas pauzes un sēdošo darbu kompensē ar regulārām sportiskām aktivitātēm, kas nāk par labu fiziskajai, gan garīgajai veselībai, kā arī kopā ar ģimenes un arodārstu izstrādā sev piemērotu vingrinājumu un fizisko aktivitāšu programmu.
Attīstītajās Eiropas Savienības valstīs pēdējos gados kopējais arodslimību skaits samazinās, bet Latvijā pieaug.
Tas skaidrojams ar faktu, ka ES pēdējos gadu desmitos uzlabojas darba apstākļi un arodslimību kopējais skaits likumsakarīgi samazinās, savukārt Latvijā strauji uzlabojas arodslimību diagnostika, turpretī uzlabojums darba apstākļos sācies salīdzinoši nesen.
Latvijā kopējā saslimstība ar arodslimībām 1996.gadā bija 20,4 gadījumi uz 100 000 nodarbināto, bet 2009. gadā – jau 306,9 gadījumi uz 100 000 nodarbināto, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā”.
“Daudzi no mums mūsdienās bez atpūtas garas stundas strādā telpās pie datora, atrodoties nepārtrauktā spriedzes stāvoklī, it kā visu laiku medītu mamutu. Tas var izraisīt dažādus veselības traucējumus. Pēc viena mamuta nomedīšanas būtu jāatpūšas, nevis uzreiz jāmetas tvarstīt nākamo dzīvnieku,” mudina “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Dana Misiņa.
Pēc viņas teiktā, izplatītākā biroja darbinieku veselības problēma ir muskuļu un skeleta sistēmas slimības – tās attīstās no ilgstošas atrašanās piespiedu sēdošā stāvoklī, kā dēļ palēninās asinsrite un atslābinās muguras muskuļi. Rodas sāpes mugurā, sevišķi jostas un krustu daļā un kakla daļā, plecos, elkoņos un plaukstas pamatnes locītavās.
Turklāt biroju darbiniekiem izplatītas ir redzes problēmas, kā arī rodas citi ar darbu saistīti veselības traucējumi, kas netiek definēti kā arodslimības, taču to dēļ samazinās strādājošo darbaspējas. Šādu traucējumu vidū Misiņa minēja psiholoģiskas problēmas, depresiju, trauksmi, hipertensiju, aptaukošanos, vielmaiņas traucējumus, sāpes, diabētu.
Ārste ir pārliecināta, ka cilvēkiem, kuri intensīvi strādā pie datora, paši var daudz darīt, lai neiedzīvotos slimībās. Pats svarīgākais ir saplānot savu dienu tā, lai ievērotu minipauzes – piecas minūtes ik pēc stundas vai 15 minūtes pēc divām stundām jāatpūtina ne vien acis, bet arī mugura un rokas, bet vislabāk būtu izstaigāties un pavingrot.
Turklāt biroju darbiniekiem vajadzētu atrast laiku psiholoģiski atslogojošām fiziskajām nodarbēm visu muskuļu grupu atbrīvošanai. Individuālu profilakses un fizisko aktivitāšu programmu vislabāk palīdzēs piemeklēt ģimenes ārsts sadarbībā ar arodārstu un rehabilatogu.
Pašlaik Latvijā darbojas 46 aptiekas ar “EUROAPTIEKA” zīmolu un 1 veselības un skaistumkopšanas preču veikals “Vitamīns”. Latvijā uzņēmums veiksmīgi darbojas vairāk nekā 11 gadu un aizņem aptuveni 10% Latvijas medikamentu mazumtirdzniecības tirgus daļu. SIA “EUROAPTIEKA” ietilpst starptautiska uzņēmuma UAB “EUROAPOTHECA” sastāvā, kas pašlaik strādā Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
