Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. jūnijs, 2015
Drukāt

Ārstniecības dižzirdzene. Kā palīdz, kur iegādāties stādus?

DižzirdzeneDižzirdzene

Kur var nopirkt dižzirdzenes stādus? Kā tā audzējama, un kādas ārstnieciskās īpašības piemīt augam? EDĪTE TUKUMA NOVADĀ

Vērtīgās saknes un lapas

Latvijā savvaļā dižzirdzene (Angelica archangelica) sastopama diezgan reti, izplatījusies galvenokārt kā dārzbēgle no muižu parkiem Kurzemē. Tas ir daudzgadīgs vai divgadīgs, liels (0,8–3 m augsts) čemurziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi attīstītu sakņu sistēmu. Saknenis ir 1–6 cm resns ar daudzām saknēm, kas satur piensulu. Stublājs – dobs, stāvs, augšdaļā vāji violets, apakšdaļā sarkanīgs ar sīkām rieviņām, bagātīgi zaro. Lapas ir gaiši zaļas, lielas (līdz 80 cm garas), vairākkārt plūksnaini dalītas. Lapas maksts pie pamata ir liela, uzpūsta. Zaļganbaltie ziedi sakopoti puslodveida saliktos čemuros, zied no jūnija līdz augustam. Augļi ir plati eliptiski, 5–8 mm gari skaldeņi ar spārniem līdzīgām malējām ribiņām. Augu saberžot, jūtama īpatnēja, patīkama smarža. Dižzirdzeni iecienījušas bites.

Meža zirdzeneMeža zirdzene

Dižzirdzenes nereti jauc ar meža zirdzenēm (Angelica sylvestris), kam čemura kāts viscaur klāts matiņiem, vainaglapas ir baltas vai rožainas, stublāja augšdaļa ir ar zilganpelēku apsarmi, rievaina, bet saknes – sīkākas, koksnainākas un ar nepatīkamu smaku un garšu. Meža zirdzene bieži sastopama pļavās, upmalās, grāvjos vai krūmājos.

Dižzirdzenes lapas satur 0,25–1% ēteriskās eļļas, kurā ir furanokumarīni, terpēni un citas vielas. Saknēs ir 0,3–1,5% ēteriskās eļļas, kuras sastāvā ir dažādi terpēnatvasinājumi, furanokumarīni, angelikas skābe, aptuveni 0,3% laktonu. Augļos ir līdz 1% ēteriskās eļļas, furanokumarīni, eļļa un citas vielas.

Drogai izmanto dižzirdzeņu sakneņus ar saknēm un lapas. Tautas medicīnā lieto arī augļus.

Kultivēto augu sakneņus ar saknēm ievāc pavasarī (aprīlī, maijā) vai rudenī (augusta beigās, septembrī). Lai tās neievainotu, jārok uzmanīgi, jo sakņu sistēma ir apjomīga. No viena auga var iegūt 300–500 g sakneņu. Rendas pagasta zemnieku saimniecības “Upmaļi” saimniece, ārstniecības augu audzētāja Māra Bergmane atgādina: – Lai sakneņi augtu lielāki, nedrīkst ļaut dižzirdzenei izziedēt. Augšanas laikā, parasti jūnija vidū, ziedneši noteikti jāizgriež.

Pēc novākšanas attīra zemi, mazgā teko­šā ūdenī, atdala virszemes lakstu paliekas, izgriež bojājumus, sakneņus sagriež 0,5–1 cm garos gabaliņos. Sakneņi ir dobi, ar baltām šķērssienām, tos apvītina un žāvē +50…+60 °C temperatūrā.

Lapas ievāc, kad tās izaugušas līdz auga ziedēšanai vai ziedēšanas sākumā. Žāvē parastos apstākļos vai labi vēdināmās kaltēs, nepārsniedzot +45 °C temperatūru.

Kad augļi nogatavojas un kļūst pelēkbrūni, pakāpeniski nogriež gatavos čemurus. Žāvē bēniņos vai nojumē (caurvējā), tad nokuļ un vētī, lai attīrītu no piemaisījumiem.

Dižzirdzenes lapas un saknes, kā arī augļus un to preparātus izmanto vēdera uzpūšanās, reimatisko slimību, bronhītu ārstēšanai.

Augļus kā ārstniecības līdzekli tradicionālajā medicīnā lieto retāk, bet tautas medicīnā to pulveri pa naža galam dzer (ar ūdeni) divas reizes dienā pirms ēšanas, lai rosinātu ēstgribu.

Grobiņas privātā botāniskā dārza saimnieks Ilmārs Graudiņš iesaka ārstniecības nolūkos gatavot sīrupveida ievārījumu. Kilogramu vēl mīkstu, nenobriedušu stublāju sagriež nelielos gabaliņos un, nepārtraukti maisot, vāra, līdz cukurs (1 kg) pilnīgi izkusis. Lieto pa ēdamkarotei pie tējas saaukstēšanās un drudža gadījumos. Nevajadzēs nekādas antibiotikas!

Dižzirdzenes saknes bieži vien izmanto spirtotu dzērienu, liķieru, balzamu paga­tavošanai.

Sēklas sēj rudenī

Pavairojot ģeneratīvi, dižzirdzenes sēklas jāizsēj tūlīt pēc nogatavošanās, t.i., sākot no augusta beigām. Tās saglabā dīgtspēju aptuveni desmit dienu. Dīgšanai vajadzīga sala iedarbība. Sagatavo irdenu, izsijātu augsni (var izmantot arī gatavos kūdras substrātus dēstu audzēšanai ar neitrālu vai viegli skābu reakciju), piepilda podus vai kastītes, virskārtu nolīdzina un piespiež, aplaista un uzsijā plānu augsnes kārtu, uz kuras var sēt. Pēc iesēšanas sēklām uzsijā plānu smalkas grants vai kūdras smelknes kārtu. Nākamajā gadā sējumus izpiķē lielākos podos vai stāda pastāvīgā vietā. Māra Bergmane stāsta, ka dižzirdzenēm kā jau dīķmalu augiem vajadzīga trekna, mikla dārza augsne un viegli noēnota vieta. Tā neaugs sausās smiltīs, saulē. Stāda apmēram 1 m attālumā citu no citas. Pirmajā gadā augs izveido lielu lapu rozeti, bet zied un sēklas ražo nākamajā gadā.

Grobiņas privātajā botāniskajā dārzā (Grobiņā, Saules ielā 31) pašlaik pārdošanā ir dižzirdzenes stādi par 5–10 eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+