Rehabilitācijā jaunas metodes palīdz ātrāk atkal pilnvērtīgi kustēties 0
Reizēm cilvēks jūtas neizsakāmi laimīgs, ja spēj veikt pavisam vienkāršas darbības, piemēram, apģērbties, noturēt krūzi vai satvert pildspalvu, lai parakstītos. To, beidzoties rehabilitācijas kursam, atzīst neiroloģiskie pacienti pēc insulta, galvas un muguras smadzeņu traumām, multiplās sklerozes, kā arī bērnu cerebrālās triekas slimnieki, kuriem muskuļu spasticitāte jeb savilkums apgrūtina kustības vai pat padara tās neiespējamas.
Atbrīvo un vingrina
“Ja slimības vai traumas gadījumā bojāts nervs, tiek traucēta muskuļa darbība un paaugstinās vai arī pazeminās tā tonuss. Pēc insulta šādas nepatīkamas sekas rodas apmēram vienai trešdaļai pacientu. Ja muskuļu tonuss ir paaugstināts, nervu impulsu pārvades traucējumi noteiktā muskuļu grupā izraisa nekontrolējamu locekļu saliekšanos vai atliekšanos, kas apgrūtina vai neļauj veikt ikdienas aktivitātes – staigāšanu, ģērbšanos, mazgāšanos, ēdiena gatavošanu,” skaidro Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centra vadītāja, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ārija Zvaigzne.
Viņas vadībā izstrādātajā muskuļu spasticitātes rehabilitācijas programmā jau trešo gadu iekļautas arī botulīna toksīna injekcijas, ko Latvijā neiroloģisko pacientu atveseļošanai izmanto vēl tikai dažās Liepājas, Rīgas un Jūrmalas rehabilitācijas iestādēs.
Atbilstoši katra pacienta individuālajam rehabilitācijas plānam vispirms tiek veikta botulīna toksīna injekcija. Tā kavē impulsa pārvadi pa nervu, mazina tonusu un sāpes, radot labākus apstākļus kustību atjaunošanai, jo nereti locītavu nav iespējams ne saliekt, ne atliekt, lai sāktu vingrināt. Efekts jūtams apmēram pēc trim dienām, maksimāls rezultāts – pēc aptuveni divām nedēļām. Medikamenta iedarbība ilgst trīs līdz sešus mēnešus.
Kā liecina dakteres Zvaigznes pieredze, ja slimība ilgusi jau gadiem un izmaiņas skārušas arī locītavas, šīs injekcijas pacientam ne vienmēr palīdz.
Tās nedrīkst izdarīt izteikti alerģiskiem pacientiem un atsevišķu specifisku neiroloģisku slimību gadījumā. Blaknes pēc injekcijas tikpat kā nav novērotas, tomēr dažreiz var parādīties izsitumi vai gripai līdzīgi simptomi.
Pacientiem pēc insulta, galvas un muguras smadzeņu traumām, multiplās sklerozes vai bērnu cerebrālās triekas slimniekiem botulīna toksīna injekcijas apmaksā valsts.
Kad injekcija iedarbojusies un panākts muskuļa atbrīvojums, var sākties fizioterapijas nodarbības, kuru laikā ergoterapeits palīdz izstrādāt roku kustības, māca pacientam sevi aprūpēt un iesaka individuāli piemērotas ortozes. Dažādu palīglīdzekļu pielāgošanā iesaistās arī tehniskais ortopēds. “Pēc rehabilitācijas slimnīcā vingrinājumus jāturpina veikt mājās. Veselības stāvoklis ātrāk uzlabojas pacientiem, kuri paši aktīvi darbojas un apzinīgi izpilda ārsta ieteikumus,” saka daktere Zvaigzne.
Pats savu muskuļu pavēlnieks
Siguldas slimnīcā rehabilitācijas kurss lielākoties ilgst vienu līdz divas nedēļas vai ilgāk atkarībā no muskuļu funkcionālā stāvokļa un tā uzlabošanās. Fizioterapeits Kārlis Podskočijs atgādina, ka pēc insulta veselības atgūšanai svarīgākie ir pirmie seši mēneši. “Ja pēc saslimšanas pagājuši jau vairāki gadi un locītavas kļuvušas stīvas, izteiktas pārmaiņas nevar gaidīt,” viņš uzsver. “Tad var pat nepalīdzēt bioatgriezeniskās saites metode, ko šeit izmantojam muskuļu spasticitātes mazināšanai un ko sākotnēji veiksmīgi pielietojām pacientiem, ārstējot urīna nesaturēšanu.”
Šīs terapijas laikā pacientam ar elektrodu palīdzību māca pašam strādāt ar muskuļiem, ietekmēt to tonusu un panākt, lai tie savā starpā sadarbotos. Vienīgais, kad to nevar izmantot – ja pacients nav spējīgs izpildīt ārsta norādījumus.
Par labu metodi muskuļu atbrīvošanai K. Podskočijs atzīst arī vingrinājumus ūdenī, ja vien nav urīna vai fēču nesaturēšanas, iekaisuma vai cita iemesla, kāpēc nodarbības baseinā nav pieļaujamas.
Var palīdzēt arī dažādas fizikālās procedūras, piemēram, elektrostimulācija, taču, kā saka fizioterapeits, kairinot muskuli, var rasties arī nevēlama reakcija, tādēļ Siguldas slimnīcā tās šim nolūkam plaši neizmanto.
Viedoklis
Fizioterapeits Kārlis Podskočijs: “Lai neiroloģiskais slimnieks ātrāk izveseļotos, vajadzīgs ne tikai neatlaidīgs pacienta un rehabilitācijas speciālistu darbs, bet arī laiks, lai smadzeņu struktūras pielāgotos jaunajai situācijai un to funkcijas atjaunotos.”
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ārija Zvaigzne: “Citur pasaulē neiroloģisko pacientu medicīniskajā rehabilitācijā izmanto robotu tehnoloģijas, pievienojot slimniekam elektroniskas iekārtas, kas palīdz kustināt rokas vai kājas. To efektivitāte ir pierādīta, tāpēc daļa mūsu pacientu izvēlas rehabilitāciju kaimiņvalstu iestādēs.”
