Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. septembris, 2014
Drukāt

Dabas spēki veselībai: ar ko atšķiras uzlējums no novārījuma un macerāta

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Gan ārstniecības augu, gan citu ārstniecības līdzekļu izmantošanai ir plašas iespējas un arī robežas, kas jāapzinās un ko nedrīkst pārvērtēt.

Specializētajā medicīnas literatūrā ir uzskaitīta katra auga sastāvvielu dažādība. Šie ķīmiskie savienojumi nodrošina augu organisma enerģētiskās vajadzības un to izmantošanu. Viss, kas tajos veidojas un uzkrājas, ir paredzēts augu dzīvības norišu nodrošināšanai, stabilizēšanai un aizsardzībai pret ārējiem faktoriem. Šūnu uzbūve un bioķīmiskās reakcijas augiem un cilvēkiem ir līdzīgas, arī daudzi ķīmiskie savienojumi abos organismos veic vienas un tās pašas funkcijas, tāpēc augi der gan kā zāles, lai ārstētu kādu slimību, gan kā profilakses līdzekļi iespējamu problēmu novēršanai.

Ārstniecības augi ir zāles ar daudzveidīgu ķīmisko sastāvu, daudzpusīgu farmakoloģisko iedarbību, pozitīvām vai nevēlamām iezīmēm. Tāpēc drogas jāizmanto pārdomāti, izvērtējot fitoterapijas reālās iespējas.

Farmaceits Vitālijs Mitrohins atgādina populārākos augu izmantošanas veidus mājas apstākļos – uzlējumu, novārījumu un auksto macerātu.

• Lai pagatavotu uzlējumu, glāzi verdoša ūdens uzlej drogām vai to maisījumam. Trauku pārklāj un nostādina 5–10 minūtes, tad nokāš. Uzlējumu lieto siltu vai karstu, tāpēc ikreiz vajadzētu gatavot svaigu, dzer trīs tases dienā.

• Novārījumam noteiktu daudzumu drogu vai to maisījuma aplej ar aukstu ūdeni, uzvāra un uz lēnas uguns turpina karsēt 5–10 minūtes, tad nokāš. Dažreiz iesaka drogas vismaz 5–10 minūtes uzbriedināt ūdenī, pēc tam 10 minūtes vārīt uz nelielas uguns. Kad novārījumu nokāš, pielej ūdeni, lai būtu sākotnējais tilpums. Mizas, saknes, sēklas pirms gatavošanas mēdz saberzt pulverī, lai labāk izdalītos aktīvā viela.

• Auksto macerātu gatavojot, drogu aplej ar ūdeni, 6–8 stundas patur istabas temperatūrā, pēc tam nokāš. Macerātam piemērotas ir drogas, kuru sastāvā ir augsts gļotvielu saturs (altejas saknes, Islandes ķērpis, linsēklas), jo sildot var samazināties gļotu viskozitāte.

Zāļu tējām izmanto sagrieztas vai sasmalcinātas drogas. Tēju gatavo traukā (krūzē) ar vāciņu, lai nezustu ēteriskās eļļas. Trīs daļas svaigu drogu ir līdzvērtīgas vienai daļai sausu drogu.

Uzlējumiem der augu virszemes daļas, bet novārījumiem – saknes, sakneņi, mizas.

Ja droga satur ēterisko eļļu, parasti gatavo uzlējumus. Drogas, kurās ir triterpēnu saponīni (piemēram, gaiļbiksītes saknes), izmanto tikai novārījumos. No drogām, kuru sastāvā ir antraglikozīdi jeb laksatīvie līdzekļi, gatavo novārījumus. Vēl der zināt, ka, piemēram, rabarberu sakņu un krūkļu mizu novārījums jānokāš karsts, bet sennas jeb kasijas lapu novārījumam jāļauj pilnīgi atdzist, lai nogulsnētos sveķvielas, kas izraisa nepatīkamas blakusiedarbības.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+