Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. oktobris, 2015
Drukāt

Dr. Valērijs Ratobiļskis: “Latvijas pacienti ir pelnījuši godīgu attieksmi! Nepieciešama diskusija par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanas ētiku”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

– Situācijā, kad budžeta kvotas izmeklējumiem un citiem ambulatoriem pakalpojumiem ir izsmeltas jau trīs mēnešus pirms gada beigām, pacienti Latvijā ir spiesti izmantot maksas pakalpojumus.

Tas nav tikai personīgas izvēles jautājums, bet nepieciešamība. Līdz ar to arvien aktuālāka kļūst maksas pakalpojumu sniegšanas ētika Latvijas medicīnas iestādēs, uzskata starptautiskās medicīnas klīnikas “AIWA Clinic” vadītājs Valērijs Ratobiļskis. Viņš ir praktizējošs ķirurgs un pirmās privātās ķirurģijas klīnikas “AIWA Clinic”, kura durvis pacientiem vērs 2016. gada janvārī, vadītājs. Speciālists norāda, ka patlaban aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju priekšroku dod savlaicīgi veiktiem maksas medicīnas pakalpojumiem, nevis laika izniekošanai, gaidot rindā uz apkalpošanu valsts finansējuma ietvaros. Šādu secinājumu ļauj izdarīt ne vien novērojumi praksē, bet arī pacientu aptaujas.

Apmēram 50% respondentu pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši maksas medicīnas pakalpojumus, par kuriem norēķinājušies paši vai ar apdrošinātāja starpniecību – noskaidrots nesen notikušā aptaujā. Turklāt 20% respondentu paziņoja, ka izmanto tikai un vienīgi maksas pakalpojumus. “Piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju bezmaksas medicīna ir pārstājusi eksistēt,” konstatē ārsts Ratobiļskis.

Eiropa ir noteikusi diagnozi Vienlaikus Valērijs Ratobiļskis atgādina par Eiropas Komisijas (EK) norādījumu vēl 2015. gada sākuma , ka nopietna Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēma ir nelielais valsts finansējums un lieli tiešie maksājumi, kas iedzīvotājiem jāveic uz sava rēķina.

Ievērojama daļa valsts iedzīvotāju nespēj apmierināt savas vajadzības veselības aprūpes jomā. Šajā ziņā Latvija izceļas ar vienu no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, turklāt kā iemesls medicīnas pakalpojumu nepieejamībai visbiežāk tiek minētas pārāk augstās cenas. “Sekas tam ir sliktie iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītāji (piemēram, paredzamais mūža ilgums), liela mirstība darbspējīgā vecumā (šis rādītājs Latvijai ir otrais augstākais ES),” norāda ārsts Ratobiļskis.

Gan valsts tēriņi veselības aprūpes jomā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju , gan kopējie izdevumi veselības aprūpē Latvijā ir vieni no viszemākajiem ES. Turklāt salīdzinoši neliela izdevumu daļa tiek novirzīta tādām sabiedrības veselības vajadzībām kā, piemēram, slimību profilakses programmas. Pakalpojumu sniegšana ar pievienoto vērtību “Medicīnas aprindās ir jāierosina diskusija par maksas pakalpojumu sniegšanas ētiku,” uzskata Valērijs Ratobiļskis.

“Domāju, ka tas vienlīdz lielā mērā ir vajadzīgs gan pacientiem, gan Latvijas mediķiem. Ir timkai viena iespēja, kā darīt galu savstarpējām pretenzijām un neapmierinātībai – ārstniecības iestādēm, kas uzņemas sniegt maksas medicīnas pakalpojumus, ir jārada tāda pievienotā vērtība, ko pacienti varēs sajust un novērtēt.” “Apstākļos, kad ir beidzies valsts finansējums, tas pats ārsts, tajā pašā kabinetā, ar to pašu aparatūru un tādā pašā laika trūkumā sniedz pacientiem palīdzību tāpat, kā viņš to darīja iepriekš, tikai par maksu,” turpina V. Ratobiļskis.

“Ārsts veic operāciju tā, kā to ļauj viņa meistarība un prasme. Respektīvi, tikpat labi vai tikpat viduvēji. Speciālista veikto operāciju kvalitāte nav atkarīga no tā, vai tā veikta par maksu vai nosacīti ir “bezmaksas” (tas ir, valsts kvotu ietvaros). Kā principiāli svarīgs izvirzās cits jautājums. Proti, vai iestāde iegulda līdzekļus jaunā aparatūrā, komfortablu apstākļu radīšanā pacientiem, personāla atlasē un apmācībā? Vai šī iestāde ir vispār spējīga piedāvāt maksas pakalpojumus?

Padziļināta personāla motivācija, pārdomāta darba organizācija, uz klientu orientēta apkalpošanas, diagnostikas un ārstēšanas sistēma – visi šie aspekti ir jāņem vērā, iekams ārstniecības iestādē pirmajam pacientam tiks izrakstīts pirmais rēķins. Šīs cēloņsakarības neievērošana (kas patlaban arī notiek vairumā vadošo valsts klīniku) ir iemesls neapmierinātībai, sūdzībām un vispārējai negatīvai attieksmei pret veselības aprūpes jautājumiem.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+