Latvijā
Sabiedrība

Daktere spiesta pamest darbu, jo viņa ar pacientiem runā valsts valodā 16


Ārste Dita Danosa apgalvo, ka gan veselības centra administrācijas, gan pacientu attieksmes dēļ darba vidē un darba attiecībās vairs nejūtas droša, tāpēc pagājšnedēļ lūdza lauzt darba līgumu. Nesaprašanās radusies Valsts valodas likuma ievērošanas dēļ. “Man tika aizrādīts, ka runāju ar pacientiem latviešu (valsts!) valodā,” iesniegumā Valsts valodas centram raksta D. Danosa.
Ārste Dita Danosa apgalvo, ka gan veselības centra administrācijas, gan pacientu attieksmes dēļ darba vidē un darba attiecībās vairs nejūtas droša, tāpēc pagājšnedēļ lūdza lauzt darba līgumu. Nesaprašanās radusies Valsts valodas likuma ievērošanas dēļ. “Man tika aizrādīts, ka runāju ar pacientiem latviešu (valsts!) valodā,” iesniegumā Valsts valodas centram raksta D. Danosa.
Foto – Karīna Miezāja

“Ja jūs, dakter, nerunāsiet ar pacientiem viņiem saprotamā valodā, mēs būsim spiesti no jums šķirties,” šādu aizrādījumu daktere Dita Danosa pirms astoņiem mēnešiem esot saņēmusi no “MFD Veselības centrs “Dziedniecība”” vadības. “Man tika aizrādīts, ka runāju ar pacientiem latviešu valodā,” saka daktere. Šī ārstniecības iestāde atrodas Rīgā, Ķengaragā, kur, kā zināms, dzīvo ļoti daudz krievvalodīgo, un traumatoloģe-ortopēde Danosa, kura pieminētajā iestādē nostrādājusi desmit gadus un nesen bija spiesta uzrakstīt atlūgumu, ne reizi vien ir saņēmusi aizrādījumus par to, ka ar pacientiem runājusi valsts valodā. Viņa arī esot saņēmusi mutiskus draudus no pacientiem par nerunāšanu krievu valodā. “Arī savstarpējā saziņā šajā iestādē man un citiem kolēģiem tiek uzspiesta ne valsts valoda, jo ir darbinieki, kuri nesaprot manis latviski teikto. Pēc tautības esmu latviete, pārvaldu trīs valodas, taču nekaunos no tā, ka, strādājot Latvijā, varu runāt valsts valodā,” uzskata ārste.

“Valsts valoda jāciena!”

“Ir, protams, izņēmumi, kad cilvēks patiešām nesaprot latviešu valodu, bet liela daļa ir tādu pacientu, kuri spēj runāt un saprast latviski, tomēr spiež mani sazināties krieviski. Jāteic, ka tieši vecākā gadagājuma pacienti cenšas komunicēt valsts valodā pretstatā pusmūža cilvēkiem, kuri, kaut pārvalda valsts valodu, tomēr uzstāj ārstam sazināties ar viņiem krievu valodā. Piemēram, pirms divām nedēļām galvenā ārste man aizrādīja, ka neesmu runājusi krieviski ar kādu ierēdni, kura strādā valsts pārvaldē, tātad prot valsts valodu. Būtībā Ķengaragā ir izveidojusies diezgan baisa situācija – pēc cilvēku uzvedības var nojaust, ka daudzi cer uz krievu valodu kā otru valsts valodu,” uzskata daktere un piebilst, ka viņa nepavisam neesot ar ultraradikāliem uzskatiem un ļoti labi zina, ko nozīmē integrēties sabiedrībā, kur valsts valoda nav tava dzimtā valoda, jo daudzus gadus ir dzīvojusi Anglijā.

Ditai Danosai ir arī pedagoga izglītība, un viņa rīko nometnes skolēniem, kurās aicina piedalīties dažādu tautību jauniešus. “Rīkošu nometni arī vasarā, kurā viens no galvenajiem aspektiem būs sociālā integrācija – latviešu bērniem būs iespēja iepazīties ar cittautiešu kultūru, savukārt latviešiem bagātināties ar krievu, baltkrievu un citu Latvijā dzīvojošo tautu kultūru. Esmu vadījusi nodarbības arī bilingvāli, lai bērniem palīdzētu iemācīties valsts valodu. Tas ir lieliski, ka mēs Latvijā dzīvojam multikulturālā sabiedrībā, taču nav pieļaujams, ka valsts valoda netiek cienīta,” sacīja daktere Danosa.

Vadības atšķirīgās nostājas

“Latvijas Avīzē” jau esmu rakstījusi arī par medicīnas centra “Pulss5” endokrinoloģi Ingu Rezgali, kura arī stingri stāvējusi savā pozīcijā – nepāriet uz sarunu krievu valodā ar tiem pacientiem, kuri spēj sazināties valsts valodā, bet uzstāj ārstei komunicēt ar viņiem krieviski (“LA” 2015. gada 29. jūnija publikācija “Ārste: “No šodienas runāju tikai valsts valodā.””). Arī pie viņas ierodas tādi cilvēki, kuri valsts valodu nav apguvuši, pārsvarā tie ir vecākā gadagājuma ļaudis, ar viņiem tad neesot vērts cīnīties. “Bet, ja ierodas cilvēks, kurš ir jaunāks par mani un kuram ārstēšanu apmaksā valsts, bet kurš 26 gadu laikā, kopš Latvija atguvusi neatkarību, nav iemācījies runāt valsts valodā, nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumiem, nespēj saprast, kad vaicāju, kā sauc viņa ģimenes ārstu, nu tad, piedodiet, vienreiz tas vadzis lūst. Kad man visu laiku saka “ničevo ņepoņimaju” (“neko nesaprotu” – krievu val.), tad es atgādinu, ka ir pēdējais laiks sākt saprast,” tā intervijā “LA” savulaik teica endokrinoloģe Resgale.

Šādās situācijās svarīgi, kādu nostāju ieņem ārstniecības iestādes vadība. Dakterei Resgalei ir paveicies, jo medicīnas centra “Pulss5” vadītāja Ināra Janičenoka nav nosodījusi savu kolēģi. Vēl vairāk – vadītāja uzskata, ja Latvijas iedzīvotājs nevēlas apgūt valsts valodu, tad viņš var algot tulku.

Turpretī daktere Danosa nav jutusi atbalstu no savas iestādes vadības un tādēļ nolēmusi pārtraukt darba attiecības.

“MFD Veselības grupas” valdes priekšsēdētāja un direktore Natālija Točiļenko man pastāstīja, ka pēdējā mēneša laikā saņēmusi virkni sūdzību no pacientiem, “kuri ne visai labi saprotot valsts valodu”. Pie viņas vērsusies, piemēram, kāda ierēdne, kura lūgusi izskaidrot krievu valodā viņas rentgenogrammā rakstīto slēdzienu, bet ārste Danosa neesot to darījusi un norādījusi, ka ierēdnei jāzinot valsts valoda. “Ar dakteri runāja arī galvenā ārste. Daudzi pacienti jau zina, ka daktere pārsvarā komunicē tikai latviešu valodā, un man reģistratūras darbinieki prasa, kā mums rīkoties, kad mums slimnieki sūdzas par šo faktu. Nedrīkst būt tā, ka cilvēkam, kurš nerunā latviski, atsaka ar viņu runāt krievu valodā,” norādīja valdes priekšsēdētāja.

Valsts valodas centrs vērtēs

D. Danosa par Valsts valodas likuma pārkāpumiem pagājušajā nedēļā ir informējusi arī Valsts valodas centru. Savā iesniegumā viņa norāda, ka bijusi spiesta aiziet no darba, kurā viņai uzspiests runāt krieviski, un lūgusi izvērtēt situāciju ārstniecības iestādē “MFD Veselības centrs “Dziedniecība””.

Valsts valodas centra pārstāvis Viesturs Razumovskis informējis, ka veselības centra vadība ir uzaicināta ierasties 5. martā Valsts valodas centrā. Savukārt Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš sacīja, ka izvērtēšot, vai šajā ārstniecības iestādē nenotiek darbinieku diskriminācija, un nepieciešamības gadījumā informēšot Tiesībsargu un Valsts darba inspekciju.

LA.lv