Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūlijs, 2015
Drukāt

Lai izpeldētu no ūdens, jābūt apmācītam

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa

 2013. gadā Latvijā noslīka 141, bet 2014. gadā – 191 cilvēks.

 Bērniem, kas neprot peldēt, pastāv astoņas reizes lielāks noslīkšanas risks.

 Pēc 2012. gadā veiktā sporta infrastruktūras pētījuma datiem, Rīgas plānošanas reģionā ir 30, Zemgales – seši, Kurzemes – deviņi, Vidzemes – trīs, Latgales – 14 slēgtie peldbaseini.

“Visbiežāk slīkšanas iemesls ir alkohola lietošana, kuras dēļ peldētājs nespēj izvērtēt situāciju, pārgalvība, cenšoties aizpeldēt ļoti tālu no krasta, kā arī krasas temperatūras maiņas izraisīti veselības traucējumi. Ja ķermenis ir saulē pārkarsis, strauji metoties aukstā ūdenī, organisms jūt šoku un cilvēkam var sākties nopietni sirdsdarbības un asinsrites traucējumi,” uzskaita Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Golubeva, atklājot, ka dienesta vīri katru vasaru izglābj 30 – 35, bet karstās vasarās – pat 80 peldētājus. Diemžēl izcelt no ūdens noslīkušos nākas daudz biežāk. Īpaši skumji, ka viņu vidū ir arī bērni. Kā liecina Slimību kontroles un profilakses centra statistika, pērn noslīka 15 bērni līdz 17 gadu vecumam. Kopumā Latvijā ik gadu noslīkst piec­reiz vairāk cilvēku nekā vidēji Eiropas Savienībā.

 

Svarīgi zināt, kā rīkoties

Bieži vien noslīkst nevis tie, kas nemaz neprot peldēt, jo tie vienkārši izvairās brist ūdenī, bet gan tie, kas prot vai vismaz domā, ka prot peldēt. Arī VUGD pārstāve stāsta, ka bieži vien noslīkušā tuvinieki vai draugi neizpratnē rausta plecus: “Kā tas varēja notikt? Viņš taču bija tik labs peldētājs!”

Latvijas Peldēšanas federācijas pārstāvis Aivars Platonovs uzskata, ka labs peldētājs nav tas, kas apguvis peldēšanas tehniku, bet gan tas, kurš ir labi apmācīts, tādēļ prot kritiski izvērtēt savus spēkus. Zina, kā reaģēt krīzes situācijās, piemēram, aizrijoties ar ūdeni, vai tad, ja kāju sarauj krampji. “Ja nesagatavots cilvēks dodas glābt slīkstošo, bieži vien noslīkst abi divi. Tādēļ bez priekšzināšanām un palīglīdzekļiem, piemēram, glābšanas vestes, laivas vai kaut vai tukšas, aizkorķētas plastmasas pudeles, doties glābt slīkstošo ir ļoti riskanti. Daudzās valstīs bērniem jau skolā iemāca drošu uzvedību uz ūdens – kā krīzes situācijās nekrist panikā, kā rīkoties pareizi, lai palīdzētu sev un citiem. Tieši šīs zināšanas bieži vien izglābj dzīvību. Pat gadu vecs bērns, kas ir apmācīts, iekritis ūdenī, spēj ieņemt tādu pozu, lai neaizrītos ar ūdeni un noturētos uz tā virsmas,” viņš saka. Piemēram, Zviedrijā peldētprasme un zināšanas par slīcēju glābšanu ir 95% iedzīvotāju, tās obligāti jāapgūst ikvienam jaunāko klašu skolēnam Dānijā, Norvēģijā, Somijā. Arī Igaunijā visiem bērniem tiek mācīts ne tikai peldēt, bet arī adekvāti rīkoties ekstremālās situācijās ūdenī un tā tuvumā. Dažās valstīs bez peldētprasmes apguves bērns nevar pāriet nākamajā klasē.

Latvijā bērnu peldētapmācības programmas, tāpat kā peldbaseinu celtniecība, tiek finansēta tikai par pašvaldību līdzekļiem, taču to saviem bērniem spēj nodrošināt tikai lielākās pašvaldības vai tās, kuru vadība izprot šīs programmas nozīmi. Viena skolēna apmācībai tiek tērēti 2,50 – 5,70 eiro par nodarbību. Piemēram, Priekuļu novadā šogad bērnu peldētprasmes nostiprināšanai atvēlēti 16 837 eiro. Lai gan 23 Latvijas pašvaldībās pieejams vismaz viens publiskais peldbaseins, dažām nākas skolēnus vadāt uz peldbaseiniem, kas atrodas 60 km attālumā vai pat uz kaimiņvalstīm, piemēram, Priekules novada pašvaldība skolēnus savulaik veda peldēt uz Skodas peldbaseinu Lietuvā.

Kā norāda A. Platonovs, no valsts puses bērnu peldēšanas nodarbībām pašlaik netiek sniegts nekāds atbalsts, nemaz nerunājot par jaunu peldbaseinu būvniecību reģionos. Turpretī, piemēram, Baltkrievijā skolu, kurā nav peldbaseina, nemaz nevarot nodot ekspluatācijā.

 

Atbalsts peldēšanai – tikai uz papīra

Lai gan par obligāto peldētapmācību skolās runā jau pāris gadu, problēma aizvien ir tā pati – trūkst naudas, lai to finansētu. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Sporta departamenta direktors Edgars Severs saka: “Esam prasījuši finansējumu šim mērķim gan no 2014. gada, gan 2015. gada budžeta, bet tas netika piešķirts, tāpēc nākamajam gadam šim mērķim finansējumu nepieprasīsim.” Sporta politikas pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam gan tika paredzēts izstrādāt un pakāpeniski ieviest šo programmu vispārējās izglītības iestāžu 1. – 4. klašu bērniem. Ministrija pat aprēķinājusi orientējošās peldētapmācības programmas realizācijas izmaksas. Ņemot vērā, ka 2014./2015. gadā mācības pirmajā klasē uzsāka 22 775 bērni, programmas realizācijas pirmajā gadā, kad tiktu apmācīti 2. klašu skolēni, būtu nepieciešams viens, bet otrajā gadā, kad apmācītu 2. un 3. klašu audzēkņus, – divi miljoni eiro. Valsts līdzfinansējums vienam bērnam būtu 1, 42 eiro par nodarbību, gada griezumā no valsts budžeta tiek prasīti 45,44 eiro par katru skolēnu. Pārējos izdevumus segtu pašvaldības.

Ko bērni no tā iegūtu? Pirmkārt, nostiprinātu veselību. Otrkārt, iemācītos brīvi pārvietoties ūdenī visos peldēšanas stilos, lēkt ūdenī, aizturēt elpu un peldēt zem ūdens. Treškārt, apgūtu drošības uz ūdens pamatnoteikumus, lai spētu pamanīt potenciāli bīstamas situācijas ūdenī un ātri un droši reaģēt.

Latvijas Peldēšanas federācija uzskata, ka noslīkušo skaitu var samazināt tikai ar preventīviem pasākumiem. Arī ar informatīvām un izglītojošām kampaņām par bērnu peldētapmācības nepieciešamību un nozīmi bērna veselībai un drošībai pie ūdens, īpaši uzrunājot bērnu vecākus, skolu pedagogus un ģimenes ārstus.

Vai peldēt var mācīties jebkurā vecumā, arī pusmūžā? “Jānodala peldēšana kā sporta veids, ar kuru sāk nodarboties jau bērnībā, no peldētprasmes – fiziskās aktivitātes, kuru var iemācīties jebkurā vecumā. Jābūt tikai vēlmei un peldēšanas instruktoram,” saka A. Platonovs.

VIEDOKLIS

MK apstiprinātās Sporta politikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam: “Uzsākot peldētapmācību agrīnā vecumā, praktiski visi bērni iemācās peldēt. Nodarbības peldbaseinā nostiprina bērnu veselību un imunitāti, kā arī veicina bērnu pareizu attīstību, labvēlīgi ietekmē asinsrites sistēmu un elpošanu. Tāpat peldot veidojas laba stāja, savukārt aktīvas nodarbības ūdenī stiprina kaulus un nervu sistēmu un novērš plakanās pēdas attīstības iespēju, uzlabo miegu, apetīti un trenē izturību. Papildus minētajam peldētapmācībai ir arī būtiska nozīme no cilvēkdrošības (civilās aizsardzības) aspekta.”

“Sporta laboratorijas” sporta ārste Sandra Rozenštoka: “Peldēšana ir labākais veids, kā norūdīties un nostiprināt organisma aizsargspējas. Peldēšanā tiek iesaistītas ļoti daudzas muskuļu grupas, līdz ar to ķermenis tiek kārtīgi izkustināts un attīstās vispusīgi un simetriski. Salīdzinājumā ar citiem sporta veidiem peldēšanai ir lielas priekšrocības, jo gravitācijas spēka ietekmē tiek atslogotas locītavas un starpskriemeļu diski, ūdens blīvums, kas ir daudzkārt lielāks nekā gaisam, bremzē kustības un samazina iespēju gūt traumas. Ūdens uz mūsu ķermeni spiež ar daudz lielāku spēku nekā apkārtējais gaiss, tādēļ katru mūsu kustību pavada bezmaksas masāža, kas stimulē asinsriti un pastiprina skābekļa piegādi sirdij un citiem iekšējiem orgāniem.

Uzturēšanās ūdenī vienlaikus atslābina un trenē ķermeni, noņem fizisko un garīgo saspringumu. Kustoties ūdenī, ķermenim jāpārvar apmēram divpadsmit reizes lielāka pretestība nekā parasti, tādēļ pieaug kaloriju patēriņš. Piemēram, aktīvi peldot apmēram stundas ceturksni, iespējams “sadedzināt” 200 – 300 kalorijas.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+