Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. maijs, 2015
Drukāt

Kāpēc reizi gadā vajadzētu apmeklēt ģimenes ārstu. Ko pārbaudīt?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pat ja nekas nekaiš, reizi gadā vajadzētu atrast laiku vizītei pie ģimenes ārsta. Ikgadēji izmeklējumi palīdz novērst problēmas, kamēr tās ir sākuma stadijā, kā arī noder mediķu atgādinājumi par profilaksi, lai nesaslimtu.

Atbildība par savu veselību katram jāuzņemas pašam. Tāpēc vismaz reizi gadā nepieciešama kompleksa veselības pārbaude, lai uzsāktu ārstēšanos un nepieļautu hronisku slimību izpausmes. Regulāri pārbaudoties, laikus var atklāt mugurkaula kaites, hipertensiju vai citas ar asinsriti saistītas slimības, dažādus audzējus, gastrītu, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu un hroniskas gremošanas sistēmas kaites. – Šīs slimības var diagnosticēt un ārstēt agrīnā stadijā. Iekavējot atklāšanu, nereti tās kļūst hroniskas un ir grūti ārstējamas, – skaidro medicīnas centra “Elite” interniste Anna Aleksandrova.

Apskate reizi gadā

Ikvienam, kurš pie ģimenes ārsta nav vērsies vismaz gadu, izmaksas par profilaktiskajām apskatēm sedz valsts budžets, ja vien šim ārstam ir līgumattiecības ar valsti.

Lai reizi gadā slimību profilakses nolūkos izmeklējumus saņemtu bez maksas, jādodas pie ģimenes ārsta un jāsaņem nosūtījumi uz analīzēm (pilna asinsaina un urīna analīze) un izmeklējumiem (elektrokardiogramma). Piesakot vizīti, ieteicams norādīt, ka nolūks ir profilaktiskā apskate.

Pieaugušo profilaktiskās apskates laikā ārsts izvaicās par dažādām sūdzībām, noskaidros ķermeņa svaru un auguma garumu, pārbaudīs ādas un gļotādu stāvokli, apskatīs mutes dobumu, iztaustīs limfmezglus, novērtēs vairogdziedzera stāvokli, izmērīs ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu, noteiks cukura līmeni, pulsu, izklausīs sirdsdarbību un plaušas, iztaustīs vēderu, izvērtēs redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģiskās funkcijas, sievietēm apskatīs un iztaustīs krūts dziedzerus, izvērtēs veselības stāvokli.

Pacienti 50–74 gadu vecumā pie ģimenes ārsta reizi gadā var saņemt bezmaksas testa komplektu zarnu vēža profilaktiskajai pārbaudei, lai noteiktu, vai fēcēs nav slēptu asiņu.

Sievietes ar noteiktu regularitāti saņem uzaicinājumu veikt valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu un doties uz apskati pie ginekologa, lai nodotu analīzes dzemdes kakla vēža diagnostikai.

Specifiski izmeklējumi

Dažādu riska grupu pārstāvjiem var nākties pašiem uzņemties iniciatīvu. Pilna asins­aina parādīs, vai organismā nav iekaisuma procesu, anēmijas vai aizdomu par citām asinsslimībām. Bioķīmiskās asinsanalīzes palīdz atklāt hroniskas aknu un nieru saslimšanas. Vīriešiem asinīs jānosaka prostatas specifiskais antigēns, jo tā daudzums pieaug, ja palielinās prostatas izmēri un ir ļaundabīga audzēja vai iekaisuma izraisīti dziedzera šūnu bojājumi. Urīnceļu sistēmas infekcijas vai nieru slimības var pamanīt pēc urīna analīzēm. Glikozes (cukura) un holesterīna noteikšana palīdz izvērtēt diabēta, aterosklerozes u.c. sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Plaušu rentgenoskopija atklāj tuberkulozi, arī audzējus un pleiras saslimšanas. Ginekologa apskatē iespējams pārbaudīt, vai nav iekaisumu, bet citoloģiskās uztriepes no dzemdes kakla ļauj konstatēt šūnu ļaundabīgas pārmaiņas. Vēdera dobuma datortomogrāfijas attēli rāda žultsakmeņus un citas līdzīgas kaites, cistas, jaunveidojumus un patoloģijas dažādos orgānos.

Pēc 40 gadu vecuma ieteicams laiku pa laikam izmērīt acu spiedienu. Tas palīdz noteikt glaukomu – slimību, kas agrīnās stadijās nav pamanāma, bet vēlāk var būt iemesls redzes zaudēšanai.

Daudzas veselības aprūpes iestādes ir izveidojušas speciālas programmas, tā sauktās Check-up, kompleksajai veselības pārbaudei. Tās ārstiem palīdz operatīvi noskaidrot slimības cēloņus un izvēlēties nepieciešamo ārstēšanas vai rehabilitācijas kursu.

Regulāras kompleksās veselības pārbaudes var palīdzēt ne tikai laikus novērst slimības izpausmes, bet arī noteikt, piemēram, maksimāli pieļaujamo slodzi sporta nodarbībām. Vēl jo vairāk, ja līdztekus fiziskajām aktivitātēm vēlas notievēt. Pieļaujamās maksimālās sporta slodzes nezināšana var būt bīstama, jo pārslodze var izraisīt infarktu vai hipertonisko krīzi. Tas īpaši raksturīgi vīriešiem. Sievietēm no pārslodzes biežāk cieš locītavas, muskuļi un reibst galva.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+