Mobilā versija
Brīdinājums +22.0°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
10. aprīlis, 2017
Drukāt

Laukā, ārā, dabā!

Foto - Matīss MarkovskisFoto - Matīss Markovskis

Lelde Stumbre

“Cik daudz mācīts skolās, skaidrots un stāstīts par to, kā veidojas mūsu lielākais dārgums – gadalaiki! Es tik un tā neesmu sapratusi, kā tas īsti notiek fizikāli, toties mani pilnībā apmierina emocionāli romantiski dzejiskais pavasara skaidrojums: daba mostas! Zeme rūgst! Sulas tek! Pumpuri sprāgst! Putni vītero! Saule bez zobiem (varbūt – ar dažiem)! Gaisma nāk! Un pati Laima slīd pāri laukiem un mežiem!” aprīļa žurnālā “36,6 oC” raksta dramaturģe, rakstniece Lelde Stumbre.

“Rakstniekiem ir izteiciens, kas viņus triec uz priekšu: “Ne dienu bez rindiņas!” Aprīlī es to pārfrāzēju: “Sākot no aprīļa, ne nedēļu bez dabas!” Jo tieši aprīlī sākas šī kņudošā sajūta – laukā, ārā, prom!

Ne tikai pavasara gaiss padara mūs trakus. Arī ķermenis brēc pēc papildporcijām, un patiesībā tikai jāpieliecas un jānošķin. Nu jau esam sapratuši, ka pirmais zaļums un vit­amīni atrodami nevis veikalos vai aptiekās, bet dārzā, mežā, laukmalā. Mans dārzs ir pilns ar visādu veidu gardumiem – pirmie parādās ziemas lociņi, nav pat vajadzības pēc diedzētiem sīpollokiem uz palodzes. Tad nāk ķiplokloki, un vēl pēc tam mans lepnums – pašas stādītie un izdzīvojušie lakši.

Kāda dabisko zaļumu zinātāja apgalvoja, ka pavasarī jebkurš pirmais zaļums ir ēdams. Pie pierastajiem lociņiem, lakšiem un ziemu izturējušajiem pētersīļiem varonīgi piešķinu vēl jaunās nātrītes, kādu jaunās gārsas un pienenes lapu, kādu zaķkāpostu un liepas mīksto lapiņu vai pumpuru. Kad skatos uz bļodu, kas pilna ar šiem zaļumiem, skaidrs, ka nezinu, ko katrs sniegs manam ķermenim – kalciju, dzelzi, minerālvielas, C vitamīnu vai vēl kaut ko. Bet tas man arī vienalga. Nespēju iztēloties ne kalciju, ne minerālvielas, pat ne dzelzi savā organismā. Bet spēju iztēloties, kā man garšos šie zaļumi un kā tie palīdzēs nesaslimt pavasarī.

Pat cīruļputenis, kas piepeši uznāk un tikpat piepeši pazūd, tikai stiprina pārliecību, ka ziema beigusies, pavasaris klāt un nekas, pilnīgi nekas nespēs mainīt šo patiešām dievišķo kārtību uz zemes.”

 

Visu rakstnieces sleju lasiet aprīļa žurnālā “36,6 oC”!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+