Latvijā
Politika

Ministra dēļ atkāpjas no tradīcijas2

FOTO: LETA

Ik gadu septembra pēdējā sestdienā brāļu kapos pie Rozēnu ozola Siguldas novadā, kur apglabāti kritušie latviešu karavīri, notiek piemiņas pasākums, lai pieminētu 1944. gada Mores kaujas.

Tā tiek uzskatīta par vienu no sīvākajām latviešu leģionāru cīņām pret uzbrūkošo Sarkano armiju, un arī kauju piemiņa mūsdienās ir viens no nozīmīgajiem Otrā pasaules kara atceres pasākumiem Latvijā, kuru apmeklē augstas valsts amatpersonas.

Tā kā pasākums ierasti notiek brīvdienā, tā apmeklētāju skaits parasti ir diezgan kupls. Daudzi nelaiž garām arī iespēju apmeklēt netālo Mores kauju muzeju.

Tāpēc kā pārsteigums nākusi ziņa, ka šogad, kad tiek atzīmēta kauju 75. gadadiena, piemiņas pasākumi pārcelti uz piektdienu – tie notiks 27. septembrī.

“Tas ir nepieņemami, jo nav nekāda nopietna iemesla veikt šādas izmaiņas,” saka viens no pasākuma apmeklētājiem, “Latvijas Avīzes” lasītājs Gunārs Lauks.

Viņš dzirdējis baumas, ka pasākuma pārcelšana bijusi aizsardzības ministra Arta Pabrika (“Attīstībai/Par”) iegriba. Tomēr, kā uzskata G. Lauks, šādi tiekot ignorētas daudzu citu cilvēku intereses.

Īpaši skumji, ka pasākumu nāksies izlaist ģimenēm ar bērniem, jo tieši jaunās paaudzes līdzdalība esot nozīmīgākā, nevis amatpersonu runas.

Viena no Mores kauju piemiņas pasākuma rīkotājām ir Latviešu virsnieku apvienība. Tās vadītājs rezerves pulkvežleitnants Valdis Jurgelāns apliecina, ka pasākums tiešām pārcelts, jo tāds bijis Aizsardzības ministrijas lūgums.

“Ministrs Artis Pabriks vēlējās piedalīties pasākumā, taču sestdienā diemžēl nevarēja tikt. Tāpēc tika pieņemts šis lēmums. Taču tradīcija netiek mainīta, un nākamos gadus viss atkal būs, kā ierasts,” saka V. Jurgelāns.

Aizsardzības ministrs A. Pabriks gan teic, ka nekādus ultimātus neesot izvirzījis un tā bijusi pašu rīkotāju izvēle pārcelt pasākumu.

“Man ģimenē ir divi leģionāri, tāpēc vienmēr esmu centies piedalīties piemiņas pasākumos. Izteicu vēlmi, ka gribētu būt klāt arī Mores kauju piemiņas pasākumā. Taču sestdien man jāpiedalās konferencē Vācijā un Latvijā šajā laikā nebūšu. Es par to informēju organizatorus, un tālāk jau tā bija viņu izšķiršanās: ja viņi nāk pretī – esmu priecīgs, ja ne – es nepārdzīvošu.”

Vēlme vairot patriotismu un veicināt saliedētību bija arī iemesls, kāpēc iepriekšējās Saeimas darbakārtībā tika iekļauts priekšlikums, ka brīvdiena jeb oficiāla svētku diena turpmāk būtu arī Lāčplēša diena 11. novembrī.

Izskatīšanai parlamentā to iesniedza Hosams Abu Meri (“Vienotība”), Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), Atis Lejiņš (“Vienotība”), Rihards Kols (NA) un Inese Lībiņa–Egnere (“Vienotība”).

Tika īpaši uzsvērts, ka 2019. gadā tiks atzīmēta 100. gadadiena kopš 1919. gada 11. novembra, kad Latvijas valsts armija guva uzvaru pār Bermonta karaspēku, un tas būtu cienīgi, ja pirms šīs gadadienas Saeima pieņemtu lēmumu par jaunu svētku dienu.

Likumprojekts guva pārliecinošu atbalstu pirmajā lasījumā 2018. gada 19. aprīlī – par to nobalsoja 71 deputāts, pret bija tikai seši, atturējās – divi.

Šķietama politiska vienprātība, lai gan ideju ierasti kritizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas vienmēr iebilst pret jaunām brīvdienām, jo tas radot zaudējumus uzņēmējiem un arī valsts budžetam.

Viens no retajiem idejas pretiniekiem deputāts Valters Dambe no ZZS debatēs norādīja: “Tautai patīk svētki, patīk svinēt. Tā ir simtprocentu patiesība!

Un, protams, atpūtušies cilvēki strādā daudz ražīgāk. Bet kādam par šo svinēšanu ir jāsamaksā, un tie ir uzņēmēji. Uzņēmēji ir darba devēji – tie, kas dod darbu, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, un rada mūsu valsts iekšzemes kopproduktu. (..)

Mans pienākums ir atbalstīt darba devējus, jo tie ir patiesie Latvijas valsts budžeta veidotāji. Ministru kabinets, Saeima, Finanšu ministrija ir tikai šī budžeta pārvaldītāji. Nav pareizi neņemt vērā šos nodokļu maksātājus – patiesos mūsu valsts bagātības veidotājus.”

Taču pēc īsa laika noskaņojums pēkšņi mainījās un priekšlikums no Saeimas darbakārtības pazuda. Tad nāca pirmsvēlēšanu laiks un politiķiem bija citas rūpes, bet 13. Saeima pie šī jautājuma tā arī nav atgriezusies.

Viena no likuma parakstītājām, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (“JV”) sacīja, ka joprojām atbalsta ideju un priekšlikums nav aizmirsts.

Viņa sola jau tuvākajā frakcijas sēdē to aktualizēt, un diskusijas varētu atsākties. To pašu Nacionālās apvienības frakcijā darīšot arī Saeimas deputāts Rihards Kols, kurš pauž stingru atbalstu idejai.

Saistītie raksti

Aizsardzības ministrs A. Pabriks: “Tur parasti saduras divas izpratnes – ekonomiskā un patriotiskā, abām ir savi argumenti, kas jāņem vērā. Bet Aizsardzības ministrija, protams, atbalstītu šo priekšlikumu, ja par to tiktu lemts parlamentā.”

Latviešu virsnieku apvienības vadītājs V. Jurgelāns spriež, ka karavīriem 11. novembris būšot svētku diena, vienalga, vai tiks pasludināta par brīvdienu vai ne, taču no plašāka sabiedrības iesaistes viedokļa šī ideja esot apsveicama.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
VID avioreisu pasažieriem lidostā “Rīga” konstatē, iespējams, noziedzīgi iegūtu skaidru naudu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Izskan skaitlis, cik dārgi maksās virzība uz “zaļāku” Latviju 2
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Kariņš: Klimata politika ir Latvijas iespēja celt labklājību
3 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Ieva Ēvalde
Latvijā
“Kurš ir vainīgs, par to lai spriež tiesa.” Kā saslima Siguldas bērni – vai patiesība ir noskaidrota?
Intervija 1 stunda
LA
LA.LV
Dabā
Brīvdienās tiešām būs auksts. Laika ziņu veidotājs Toms Bricis par ziemu
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Pasaulē
Hitlera cilindrs 50 tūkstošu eiro vērts
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
VID avioreisu pasažieriem lidostā “Rīga” konstatē, iespējams, noziedzīgi iegūtu skaidru naudu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Saeima saīsina Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu
28 minūtes