Ivars Bušmanis: Vai vajag atgriezties pie norēķiniem vēršos vai aitās? 1
Kad februāra beigās Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu, virtuālajā telpā dažviet izcēlās histērija. Totāla valsts kontrole! Miljonus pelnošo komercbanku uzbarošanās!
Patlaban likums aizliedz maksājumus skaidrā naudā darījumos, kuru summa pārsniedz 7200 eiro.
Tā kā nodokļu maksātāji iemanās samazināt darījuma patieso apmēru, lai norēķinātos skaidrā naudā, FM rosināja ēnu ekonomikas mazināšanas nolūkos nekustamā īpašuma darījumu summu samazināt līdz 3000 eiro, bet ierobežojumu skaidras naudas izmantošanai auto iegādei virs 1500 eiro.
Latvijas Banka kā klints stāv aptaustāmo eiro aizsardzībā. Kamēr ir, lai sargā.
Pilnībā piekrītu bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājam Guntim Beļavskim, kurš norāda, ka Latvija tuvākajos gados nekļūs par bezskaidras naudas ekonomiku, kaut skaidras naudas aprite samazināsies.
Vienlaikus “Citadele”, kura pirmā ieviesa zibmaksājumus un tagad bankas kartes vietā piedāvā norēķināties ar viedtālruņa palīdzību, parāda virzienu nākamajam “fin-tech” (finanšu tehnoloģiju) lēcienam.
Tagad katra transakcija iet caur bankas kontu. Bet ir izņēmumi. “Revolut”, kas ir hibrīds starp viedtālruņa lietotni, maksājumu karti un banku. Tajā ir savs konts, no kura zibenīgi var aizskaitīt naudu citiem “Revolut” lietotājiem vai iepirkties veikalos.
Ir arī “Mobilly” konts, no kura var norēķināties par tā pakalpojumiem bez bankas starpniecības. Banka vairs nav vajadzīga. Bet internets gan.
Ir dāvanu kartes, piemēram, “Galactico”, kurai ieskaitītā nauda nolasāma no čipa maksājumu kartē – arī tai banka vairs nav vajadzīga. Arī “e-talons” ir no bankas atsaistīts elektronisks biļešu maciņš. Tiem arī internets nav vajadzīgs.
Latvijā ir pavisam deviņas FKTK reģistrētas elektroniskās naudas iestādes, un ir vēl divi mobilie operatori, kas reģistrēti kā izņēmumi maksājumu pakalpojumu sniegšanā.
Tiem, kuri saka, ka naudu vajag aptaustīt, atgādināšu no naudas izcelsmes vēstures: kad no gliemežvākiem vai lopiem pārgāja uz norēķināšanos ar metāla ripiņām, tās likās šaubīgas un nevērtīgas.
Papīra nauda likās vēl aizdomīgāka. Vai vajag atgriezties pie norēķiniem vēršos vai aitās?
Ja man, laukos dzīvojošam, saka, ka te ar pārskaitījumu nevar norēķināties, tad mana atbilde ir: pēc skaidrās naudas man jābrauc uz bankomātu pilsētā.
Bet telefons ir man kabatā, un es labprāt savu naudu traktoristam par zemes apstrādi iebirdinātu no tālruņa tālrunī.
Pat tad, kad nav savienojuma ar banku, un pat tad, kad nav elektrības mobilajos torņos, tā iebirs viņa tālrunī, ar ko viņš tālāk var iepirkties vietējā veikalā.
Es gaidu, kad kāds man un maniem kaimiņiem spēs piedāvāt virtuālo maku tālrunī, bet tirdzniecības iestādēm – iespēju pieņemt šo “starpbanku” naudu. Pirms vēl smagnējā Eiropas Centrālā banka izdomās un izlaidīs e-eiro.
