Latvijā
Izglītība

Vecie rēgi atdzīvojas piketā pie Izglītības ministrijas 42

Foto – Timurs Subhankulovs

Solījumi sūdzēties Eiropai, draudi reformas īstenotājiem, prasība padarīt skolas vēl krieviskākas: tas viss izskanēja vakardienas piketā pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kurā aptuveni simts lielākoties vecāka un vidēja gadagājuma ļaužu pulcējās, lai iebilstu pret ieceri vidusskolās pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.

Kā jau vairākkārt rakstīts, valdošā koalīcija vienojusies, ka tuvākajos gados arī mazākumtautību vidusskolās mācībām būtu jānotiek latviešu valodā un mazākumtautību valodās varētu notikt vien tās stundas, kas saistītas ar attiecīgās tautas etniskās identitātes uzturēšanu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) apņēmies līdz 8. novembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem grozījumiem likumos. Ministrs solījis, ka arī mazākumtautību pamatskolās vairāk mācību satura nekā līdz šim tiks apgūts latviešu valodā.

Paši grib noteikt mācību valodu

Šie plāni likuši sarosīties personām un organizācijām, kas jau ilgstoši uzdevušies par cittautiešu tiesību aizstāvjiem. Vairākas prokrieviskās organizācijas uzrakstījušas atklātu vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), pārmetot, ka mācības latviešu valodā pielikšot punktu “trauslajam mieram”. Darbību atsācis “Krievu skolu aizstāvības štābs”, sarosījies tā sauktais “Lašor” – organizācija, kas aizstāv mazākumtautību skolas.

“Lašor” tapis arī jauns Mazākumtautības izglītības iestāžu likumprojekts, ko plānots publicēt portālā www.manabalss.lv, lai mēģinātu savākt vismaz 10 000 parakstu – tad projekts būtu jāizskata Saeimā. Likumprojektā teikts, ka mazākumtautības izglītības iestādes uzdevums ir izglītības procesa veidošana atbilstoši mazākumtautības etniskai un kultūras identitātei, mazākumtautības valodas un kultūras saglabāšana un attīstība, kā arī pie mazākumtautībām piederošu personu integrācija Latvijas sabiedrībā. Tātad integrācija minēta pēdējā vietā. Likumprojekts arī paredz, ka valodu lietojumu mazākumtautību izglītības iestādē noteiktu tās padome – skolotāju, skolēnu un viņu vecāku pārstāvji. “Lašor” vadītājs, Saeimas deputāts “Saskaņas” frakcijā Igors Pimenovs piketā arī uzsvēra, ka cittautiešiem esot tiesības pašiem izvēlēties mācību valodu tāpēc, ka viņi ir nodokļu maksātāji.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kompānijā – Ždanoka, Mamikins, Kabanovs

Vakardienas piketā klāt bija arī Eiropas Parlamenta deputāti – no “Saskaņas” ievēlētais Andrejs Mamikins un Krievu savienības pārstāve Tatjana Ždanoka, kura vakardienas piketā bija arī viena no pirmajām runātājām, skandējot Raiņa rindas “Ne tauta pret tautu, bet visas kopā pret tumsu”. A. Mamikins solīja par latviskošanas plāniem sūdzēties “gan Briselē, gan Strasbūrā”. Arī I. Pimenovs bilda, ka Eiropai “jāatver acis uz to, kas notiek Latvijā”.

Kāds piketētāju runasvīrs pat draudēja, ka reformas autoriem “būs jāatbild, jo nekas nav mūžīgs”. Piketētāji ar aplausiem un izsaucieniem šos draudus novērtēja atzinīgi. Savukārt cits orators paziņoja, ka Latvija divreiz nostājusies uz nedemokrātiska ceļa: pirmoreiz 1934. gadā, kad notika Kārļa Ulmaņa īstenotais apvērsums, un otrreiz 1991. gadā, kad “iedzīvotāji sadalīti latviešos un cittautiešos”. Tātad, pēc runātāja domām, okupācijas laikā gan te valdīja demokrātija.

Vairāki runātāji solīja, ka protesti turpināsies, līdz reformas tiks apturētas, un aicināja klātesošos rīkoties, lai citā reizē protestētāju būtu pulka vairāk.

Piketētāji skandināja jau daudz dzirdētos saukļus “Rokas nost no mūsu skolām!” un “Krievi nāk!”, pieprasīja izglītības ministra demisiju. Bijušais Saeimas deputāts “Saskaņas” frakcijā Nikolajs Kabanovs apgalvoja, ka ministrs ar šo reformu gribot novērst uzmanību no citām savām neizdarībām.

Tāpat kā 2004. gadā, kad tika noteikts, ka mazākumtautību vidusskolās 60 procenti mācību satura jāapgūst latviešu valodā, arī tagad izglītības ministrs ir Kārlis Šadurskis, tāpēc piketētāji lietoja toreiz izmantoto retoriku par “melno Kārli”. Piketētāji bija bruņojušies ar gana daudz plakātiem. Bija padomāts arī par to, lai plakātos teikto saprot un sāpīgi uztver ārvalstnieki. Piemēram, viens no plakātiem angļu valodā pauda: “Stop holokaustam pret krievu izglītību Latvijā!”

Jāpiebilst, ka piketētāji nebija ziņojuši IZM amatpersonām par gaidāmo akciju.

Ministrijas pārstāvji gan aicināja protestētāju pārstāvjus uz sarunām, taču saņēma atteikumu. Ministra padomnieks Mārtiņš Langrāts atzina, ka pats ministrs Kārlis Šadurskis gan aizņemtības dēļ nebūtu ticies ar piketētājiem.

LA.lv