Vaira Vīķe-Freiberga: Saspringto ikdienas ritmu izturēt palīdz meditācija 14
Gudra, izcila, šarmanta sieviete. Pasaules lieluma cilvēks. Prezidente, ar ko lepojamies. Zinātniece un emeritētā profesore. Mamma un vecmāmiņa. Vaira Vīķe-Freiberga.
Eksprezidentes un viņas vīra Imanta Freiberga dzīvoklis Rīgas centrā nav rāma miera saliņa. Te viesojas ārvalstu diplomāti un citas prominences, pašmāju politiķi un žurnālisti. Dienas režīmā grūti atrast brīvu spraudziņu. Eksprezidente bieži dodas ārpus Latvijas, tiek aicināta uz pasaules līderu un politiķu domu apmaiņu, zinātniskām konferencēm un starptautiskiem forumiem. Vairas Vīķes-Freibergas viedoklī ieklausās. Devāmies viesos, lai pavaicātu, kur viņa rod spēku un labsajūtu, kas dzīvei piešķir krāsas.
Just simtkāršu prieku
Rudenī dēla Kārļa ģimenē piedzima otra meitiņa, mans trešais mazbērns. Adu viņai jaciņu. Savulaik adīju arī pirmajai mazmeitai, bet iznāca tāda paliela. Beidzot viņa līdz šai jaciņai izaugusi, atlika tikai sašūt gatavās daļas un piemeklēt atbilstošas podziņas. Ivariņam, vecākajam mazbērnam, kādreiz uzadīju cepurīti. Gribu, lai katram bērnam būtu piemiņa no vecmāmiņas, kaut kas manu roku darināts. Kad Ivariņš bija mazs, dziedājām abi kopā katru dienu. Tagad viņam vajag aipēdu, ķiņķēziņi, kas tajā danco, šķiet interesantāki nekā vecmāmiņa. Man grūti ar tiem sacensties, taču prieks, ka spēlītes ir dažādās valodās un puika viegli visu uztver.
Mazbērni māca pacietību. Mazdēliņu tagad redzu katru dienu, jo meita Indra dzīvo kopā ar mums Rīgas mājā. Arī mazmeitas varēsim biežāk satikt, jo dēla ģimene no laukiem pārcēlusies uz tuvējo Pārdaugavu. Bērns aug, un tas ir milzīgs prieks, kas apliecina – dzīve rit tālāk.
Atrast sauli dainās
Pagājušais gads iezīmējās ar to, ka pabeidzu grāmatu Trejādas saules. Mitoloģiskā saule. Tas ir piektais sējums apcerējumu sērijā par saules dainām. Nu ir pabeigts viss lielais darbs, kas bija iecerēts… pat baidos skaitīt, pirms cik daudziem gadiem. Kad abi ar vīru Imantu to sākām, tā bija jauna ideja. Tolaik daudzi smējās – kas par muļķīgu iedomu, elektronu skaitļojamā mašīna taču domāta, lai apstrādātu skaitļus, nevis tekstus, kur nu vēl tādus, kuros ir mīkstinājumi un garumzīmes.
Sākumā gan nedomājām, ka tematisko saules dainu būs tik daudz, izrādījās vairāk par četriem tūkstošiem. Pētīju tās no dažādiem aspektiem: kosmoloģiskā, mitoloģiskā un fiziskā saule – kā gaisma, kā siltums, kā debess pulkstenis.
Kāpēc pētu tieši par sauli? Saulīte kā māmuliņa man vienmēr šķitusi simpātiska. Turklāt saule mūs ļoti iespaido. Kad no Ziemeļvācijas pārbraucām uz Maroku, sākumā šķita, ka saule dur acīs kā ar nažiem. Pat domāju, kā varēšu šādā klimatā dzīvot. Bet smadzenes pierod pie noteiktas gaismas intensitātes. Kad pēc gadiem pārcēlāmies uz Kanādu, šķita, ka acīm priekšā visu laiku migla, lai gan bija saulains.
Norakstīt pagātni
Rakstu savas agrās bērnības atmiņas angļu valodā. Hronoloģiskā kārtībā, bez kādām mākslinieciskām pretenzijām, kā tagad ir modē. Jo vairāk rakstu, jo vairāk atceros. Mans atmiņu pieraksts noslēgsies līdz ar 16 gadu vecumu, kad iebraucām Kanādā, man nācās pamest skolu un iet darbā. Tā beidzās bērnība. Nereti, ja stāstu par savu bērnību un jaunību, klausītāji šausminās – vai tiešām bija tik grūti? Tā bija. Rakstot to visu otrreiz pārdzīvoju, taču, iespējams, rakstīšana palīdz. Turklāt katra liecība par pagājušo laiku ir svarīga. Tā veido paša rakstītāja portretu, bet vēl jo vairāk – laikmeta portretu.
Ir doma arī par prezidentūras laika memuāriem, bet pagaidām ir tikai projekts. Vēl rakstu grāmatai par pasaules līderiem, kurus satiku savas prezidentūras laikā. Paraugnodaļu jau aizsūtīju amerikāņu izdevējam, pienāca atbilde – brīnišķīgi, rakstiet vēl!
