1836. gada 17. maijā 0
Pirms 180 gadiem, 1836. gada 17. maijā, Vorvikšīras grāfistē Anglijas vidienē piedzima britu astronoms, viens no astrofizikas zinātnes pamatlicējiem, hēlija gāzes atklājējs un pētniecības nozares – arheoastronomijas – aizsācējs, kā arī prestižā dabaszinātņu žurnāla “Nature” dibinātājs Džozefs Normans Lokjers.
Hēliju viņš konstatēja 1868. gadā, vienā reizē ar francūzi Žilu Žansānu neatkarīgi viens no otra analizējot Saules aptumsuma laikā iegūto šīs zvaigznes hromosfēras spektru un atklājot tajā līdz šim nezināmam elementam piederošas krāsas. Elementam piešķīra sengrieķu Saules dieva Hēlija vārdu. 19. – 20. gadsimtu mijā sers Lokjers sāka interesēties par antīko civilizāciju atstāto monumentālo būvju astronomisko orientāciju. Izpētot senās Grieķijas, Tuvo Austrumu un Senās Ēģiptes tempļus, viņš atklāja, ka tie veidoti, ņemot vērā saullēkta punktu vasaras saulgriežos, bet Amona tempļa gadījumā Karnakā Ēģiptē – arī Sīriusa stāvokli. Astronoms tāpat konstatēja, ka Stounhendžas akmeņu būvei ir saistība ar saulgriežiem, un noteica aptuveno šā monumenta celšanas laiku – 1680. gadu p. m. ē. Tas izrādījās diezgan precīzi, jo mūsdienās noteikts, ka Stounhendža celta ap 1800. gadu p. m. ē.
