Pirms 100 gadiem, 1915. gada 28. aprīlī, Hāgā sākās pirmais Starptautiskais sieviešu miera kongress, kas Pirmā pasaules kara ap­stākļos bija kas skandalozs un absolūtā vairākumā karā iesaistīto valstu sabiedrībās tika uztverts kā “nepatriotisks” pasākums.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 5

Veselam

10 pārliecinošas pazīmes, kas liecina, ka jūs nodzīvosiet ilgu mūžu

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Lasīt citas ziņas

To organizēja aktīvistes no Vācijas, Nīderlandes un ASV. Kongresā piedalījās vairāk nekā tūkstotis pārstāvju no 12 valstīm. Pieteikumu daudzums bija nesalīdzināmi lielāks, taču valstis – kara dalībnieces – delegātēm vienkārši neizsniedza izbraukšanas dokumentus un lika arī citus šķēršļus. Tā no Lielbritānijas pieteicās 180 delegātes, bet atbraukt izdevās tikai trijām. Kongress kļuva vēsturisks ar to, ka tā rezolūcijās izskanēja vairākas idejas, kas apsteidza laiku. Piemēram, nepieciešamība pēc pastāvīgas starptautiskas tiesas, pēc starptautiskas organizācijas, kas nodrošinātu mieru pasaulē, pēc bruņojuma tirdzniecības kontroles mehānismiem. Zīmīgi, ka aktīvākās dalībnieces tūlīt pēc kongresa savās valstīs krita nežēlastībā, kļuva par izstumtajām, tomēr pāris gadu desmitus vēlāk viņas jau tika godinātas.