1929. gada 17. decembrī. “Celsim Brīvības pieminekli!” 0
Pirms 90 gadiem Latvijas prese publicēja Brīvības pieminekļa komitejas, tās priekšsēdētāja Gustava Zemgala un vēl vairāku prominenču parakstīto uzsaukumu “Celsim Brīvības pieminekli!”.
Dažas dienas pirms tam uz Rīgas pili pie Valsts prezidenta bija aicināti vadošo laikrakstu redaktori, lai lūgtu palīdzību līdzekļu vākšanas kampaņas uzsākšanas popularizēšanā. Pieminekļa celšanas komiteja, pēc gadiem ilgas mocīšanās ar finansējuma meklējumiem jau teju kopš 1920. gada, bija nākusi pie slēdziena, ka “Brīvības piemineklis jāceļ tautai”.
Proti, tam jānotiek ar sistemātiskas un pārdomātas līdzekļu vākšanas kampaņas palīdzību, izsniedzot attiecīgas ziedojuma zīmes, nodibinot komitejas arī provincē. Stāstā par pieminekļa tapšanu tas bija lūzuma punkts, jo šis ceļš, sākts ar aicinājumu “Celsim Brīvības pieminekli!”, izrādījās vispareizākais.
“Neprasīsim pēc atsevišķu cilvēku nopelniem, atsevišķu varoņu panākumiem. Katrs viņi ir cīnījušies par visu zemes iedzīvotāju labklājību, un brīvības ideja ir kvēlojusi visas tautas dvēselē. Brīvības svētību bauda visi Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc arī katrs lai aicināts atbrīvošanas pieminekļa radīšanā. Celsim to vienprātīgi, vienoti, kā vienoti uzupurēšanas gatavībā par dzimteni un brīvību naidīgām varām pretī stājās tautas spēka nesēji,” teikts uzsaukumā.
Tajā pašā laikā vēl nebija zināms, ne kāds piemineklis izskatīsies, ne kur to cels. Rīgas pilsētas Izbūves komiteja tobrīd ieteica “Daugavas kreisā krasta Ķīpsalu, pie Āgenskalna līča, iepretim pilij”.
