
Viņu ķircina klasesbiedri 0
Tas notiek dažādās skolās, neatkarīgi no prestiža, vietas un pasniedzēju līmeņa. Par izsmieklu var kalpot jebkurš sīkums: brilles, “ne tādas krāsas” mati, liels vai mazs augums, būdīgums vai klusa balss…
Ko darīt?
Uzklausiet bērnu, bet nekomentējiet viņa stāstījumu, atturieties no vēlmes uzreiz atrisināt viņa problēmu. Centieties saprast, ko viņš jūt – sāpes? Aizvainojumu? Dusmas? Nosauciet šīs jūtas: “Ir ļoti bēdīgi, ka tevi tā saukā”; “Ir grūti izturēt tik spēcīgas jūtas”. Tas var likties neticami, bet mēs patiešām palīdzam bērnam, kad viņā ieklausāmies un atzīstam viņa jūtas. Ir tikai viena situācija, kurā nepieciešams iejaukties uzreiz: kad bērna rīcība – jūsu vai cita – , pazemo cilvēka cieņu vai ir bīstama dzīvībai.