Letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39%: eksperts sniedz padomus, kā izvairīties no leģionāru slimības 0
TV24 raidījumā “Uz līnijas” “Rīgas ūdens” Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta vadītājs Mārtiņš Zālītis skaidroja, kādos apstākļos var veidoties legionellu baktēriju risks.
Viņš norādīja, ka “Rīgas ūdens” tīklos šāds risks nepastāv, jo uzņēmums piegādā aukstu ūdeni. Kamēr ūdens ir auksts un kustībā, legionellām nav labvēlīgu apstākļu attīstībai.
Risks sāk veidoties tad, ja ūdens kādu laiku stāv ēku iekšējos tīklos, īpaši dušās, krānos un citās vietās, kur vēlāk rodas ūdens un gaisa maisījums. Šādā veidā baktērijas var nonākt elpceļos, kas arī ir galvenais inficēšanās ceļš.
Zālītis iesaka pēc ilgākas ūdens nelietošanas, piemēram, ja tas nav lietots divas, trīs vai vairāk dienas, pirms dušas vai krāna izmantošanas ūdeni kādu laiku notecināt. Ja ūdens tiek lietots ikdienā, šāds risks esot būtiski mazāks.
Viņš arī aicina namu apsaimniekotājus regulāri veikt ēku iekšējo ūdensvadu profilaktisku apkopi, tostarp termisko šoku, karsēšanu vai dezinfekciju, lai nepieļautu baktēriju uzkrāšanos sistēmā.
Leģionāru slimība
Legioneloze jeb tā saucamā leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kas bieži vien norit kā pneimonija jeb plaušu karsonis. Slimībai raksturīgs straujš sākums ar temperatūras paaugstināšanos līdz 39–40,5 grādiem, novērojamas sāpes muskuļos, galvassāpes, elpošanas traucējumi, sirds un nieru darbības traucējumi, caureja.
Šādu saslimšanas simptomu gadījumā nekavējoties jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39% gadījumu. Vieglāka slimības forma ir Pontiaka drudzis ar inkubācijas periodu līdz trīs dienām. Neārstējot šie simptomi pazūd pēc 2–5 dienām.
SPKC atgādina, ka inficēšanās ar legionelozi ir bīstama cilvēkiem ar jau eksistējošām slimībām un novājinātu imūnsistēmu.
