Foto – LETA

Kā pagarināja “kāju” 5


Ja ieskatās, ārpusē var samanīt vietu, kur mainās torni veidojošo ķieģeļu krāsa. 1937. gadā “Alīse” vairs neapmierināja Pārdaugavas ūdensapgādes prasības, un to nolēma paaugstināt. 900 tonnu smago galvu, ko veidoja tvertne, ārsienas un jumts, pacēla par 7,5 metriem, pamūrējot ķieģeļu stāvu vajadzīgajā augstumā. Toreiz apgalvoja, ka tā ir unikāla operācija Eiropas mērogā. Darbus vadīja inženieris K. Zaharovs, bet kā konsultants darbojās būv­inženieris, vēlāk LU profesors Pāvils Pāvulāns. Pacelšanu izdarīja, ik pa pieciem metriem izvietojot hidrauliskos domkratus. Astoņi domkrati sinhroni (citādi mūris saplaisātu) torņa galvu cēla uz augšu ar ātrumu 8 – 10 cm stundā. Pacelto konstrukciju atstutēja ar ozolkoka klučiem un ķīļiem, pārlika domkratus un cēla tālāk. Kad torni pacēla par 1,30 m, atnāca mūrnieki, piemūrēja atbrīvoto spraugu un vajadzīgos iekšējo kāpņu pakāpienus. Speciālos izturīgos klinkera ķieģeļus piegādāja no cepļa Kalkūnē, pie Daugavpils. Mūrējums astoņas dienas cietēja un process atkal turpinājās. Beigās tornis slējās 36 metru jeb 12 stāvu mājas augstumā.

Reklāma
Reklāma

Turpinās uzraudzīt

Kokteilis
FOTO. Skolas direktors sašutis par Eirovīzijas “dibenu” vērtībām: “Ja Dons būtu skūpstījis kādu vai laizījis grīdu, tad noteikti ierakstītos standartā”
Kokteilis
“Bez dūres bērna virzienā nevarēja iztikt?” Nila Ušakova publiskotā Māmiņu dienas fotogrāfija radījusi apjukumu 28
Kokteilis
Zviedrijas policija atklāj, par ko tiks izvirzītas apsūdzības no Eirovīzijas diskvalificētajam Nīderlandes māksliniekam 33
Lasīt citas ziņas

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas inspektore Dace Cebule uzsver, ka svarīgi, pat nepieciešami, laiAlīses torņa jaunais īpašnieks padarītu to sabiedriski pieejamu. Biezie mūri un konstrukcijas ir gana labā kārtībā, lai jaunajam saimniekam šajā ziņā neprasītu lielus kapitālieguldījumus. Ideāli būtu, ja pārveidotais tornis tūristiski saistītos ar Kalnciema ielas koka arhitektūras ansambli. Pasaules pieredze rāda, ka šādās apaļās industriālās būvēs var ierīkot jebko – pat dzīvokļus, kaut tas, pēc Cebules domām, nebūtu labākais risinājums.

Pārdošanas darījums neko nemainīs būves pieminekļa statusā un to tāpat turpinās uzraudzīt VKPAI. “Īpašniekam būs jānāk uz inspekciju ar saviem priekšlikumiem un metiem. Mēs šīs idejas izskatīsim, piekritīsim vai noraidīsim. Viņš nevarēs cerēt, piemēram, uz logu paplašināšanu, jo pārbūvēm jāsaglabā ēkas ārējais izskats. Varbūt jaunais īpašnieks iekšpusē gribēs liftu. Tas nav izslēgts, jo būvei jādzīvo arī šodienā.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.