“Alkatības inflācija” – jauns termins. ECB sarosījusies pret uzņēmumu negausīgo peļņu kā vaininieku cenu kāpšanā 31
Eiropas Centrālā banka {ECB) tuvojas brīdina par inflācijas risku, tas ir izrādījies daudz spēcīgāks par tā saucamo algu-cenu spirāli, raksta aģentūra Bloomberg.
Šomēnes atbildīgās amatpersonas arvien biežāk uzsver peļņas pieauguma nozīmi eirozonas vissmagākajā inflācijas periodā, kamēr uzņēmumu peļņas pieaugums veicina algu un arī attiecīgi cenu pieaugumu.
Tā sauktā “alkatības inflācija” draud ierobežot centienus bremzēt patēriņa cenu pieaugumu, kas nozīmē, ka ECB, iespējams, būs jādara kaut kas vairāk par Euribor celšanu, lai gan amatpersonas norāda, ka viņu agresīvākais procentu likmju paaugstināšanas cikls ir beidzies.
“Redzams skaidrs risks, ka inflācijas samazināšanās būs lēnāka, nekā iepriekš prognozēts korporatīvās peļņas kāpuma dēļ,” sacīja Pīts Kristiansens, “Danske Bank” galvenais stratēģis Kopenhāgenā. Tas ir tāpēc, ka uzņēmumi mēdz ātrāk paaugstināt cenas, lai kompensētu augstākas izejvielu izmaksas, nekā pēc tam cenas samazina, kad izdevumi samazinājušies, tā ļaujot sev ilgāk gūt lielāku peļņu.
“ECB ir ļoti grūti risināt šo dinamiku,” sacīja Kristiansens. ECB jau arī apsūdzēta par pārāk gausu rīcību.
Saskaņā ar aģentūras “Bloomberg” rakstīto, uzņēmumu peļņa kādu laiku ir bijusi lielākā cenu pieauguma virzītāja nekā darbaspēka izmaksas — jau kopš 2021. gada sākuma. Uzņēmumu pieaugošie ienākumi pagājušā gada beigās radīja vairāk nekā divas trešdaļas no inflācijas.
“Daudzi uzņēmumi bija spējuši palielināt savu peļņas normu nozarēs, kas saskaras ar ierobežotu piedāvājumu un pieaugošo pieprasījumu,” spriež ekonomists Filips Leins, apgalvojot, ka “pēdējo divu gadu laikā algām ir bijusi tikai ierobežota ietekme uz inflāciju un ka peļņas pieaugums bija ievērojami dinamiskāks.”
Kā piemēru Bloomberg min Latviju, kur inflācija ir bijusi viena no augstākajām eirozonās 20 valstīs. Centrālās bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks atiznis, ka dažas firmas paaugstināja cenas “tikai tāpēc, ka to vienkārši varēja”. Tomēr arī pircēji var dot savu ietekmi, uzskata Kazāks, iesakot būt izvēlīgākiem pirkumos un meklēt labākus piedāvājumus.
Dažviet Eiropā pie tā jau strādā. Horvātijas pārstāvis Boriss Vujčičs uzskata, ka vājāka ekonomikas izaugsme mazinās uzņēmumu spēju vēl vairāk paaugstināt cenas. ECB valdes locekle Izabela Šnābele atzina, ka ECB “nepievērsa pietiekamu uzmanību peļņai”.
ECB 4. maijā grasās palēnināt savu neseno procentu likmju paaugstināšanas tempu, palielinot noguldījumu likmi līdz 3,25% par ceturtdaļas punktu. Tā prognozē, ka inflācija līdz gada beigām samazināsies līdz 2,8% no vairāk nekā 9% sākumā, bet pēc tam 2025. gada otrajā pusē samazināsies līdz mērķa līmenim.
