Ekonomika
Bizness

Apdrošinātāji valsts izaicinājumu pagaidām nejūt0

Foto – Shutterstock

Ja salīdzinām iekšzemes kopprodukta daļu, ko Baltijas valstis velta veselības aprūpei, tad Latvija šajā reitingā jau ilgstoši ieņem “godpilno” trešo vietu, atpaliekot no abām kaimiņvalstīm.

Viens no mēģinājumiem situāciju mainīt ir valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana Latvijā, taču arī šīs sistēmas ieviešanā mēs no igauņiem, piemēram, atpaliekam jau 20 gadus – kaimiņi attīsta līdzīgu sistēmu jau kopš 1999. gada. Nozares dalībnieki cenšas prognozēt efektus, ko tā radīs.

Privātā veselības apdrošināšanas polise ir apmēram ­300 000 strādājošo Latvijā – proti, apmēram katram trešajam. Tātad tas ir būtisks darba devēju piedāvāts bonuss darbiniekiem.

Ar privāto veselības apdrošināšanas polisi bruņoto skaits katru gadu palielinās par apmēram 10%, turklāt jāņem vērā, ka 99% no šī apjoma nodrošina darba devēju pirktās kolektīvās apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem.

Tas, kāpēc veselības apdrošināšana privātpersonām tā īsti nav iekarojusi savu vietu tirgū, skaidrojams ar t. s. “Rīgas slimokases” rēgu.

Runa ir par to, ka “Rīgas slimokase” savulaik bija spiesta pasludināt maksātnespēju, jo plaši pārdeva polises ar iespēju “šodien apdrošinies, rīt liecies slimnīcā”.

Lai izvairītos no līdzīga likteņa, pašreizējie privāto veselības apdrošināšanas polišu pārdevēji strukturē polises tādā veidā, ka pilns pakalpojumu apjoms polises pircējam pieejams tikai pēc kāda laika, kas bieži vien ir gads vai vairāk.

Privāto pērk labi

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins uzskata, ka pagaidām seku nav. Veselības apdrošināšanas polises pērk tikpat labi – ar pieaugumu apmēram 10% gadā.

Pieredze liecina, ka privātā veselības apdrošināšana ir visspēcīgākā tur, kur visvājākā valsts veselības aprūpe. Par to liecina arī asociācijas dati – privātās veselības apdrošināšanas apjoms Latvijā apmēram desmit reizes pārsniedz tos apjomus, kādi ir Igaunijā un Lietuvā.

Vai nākotnē samazināsies pieprasījums pēc privātās veselības apdrošināšanas – tas vēl ir patālas nākotnes jautājums, jo dažos gados diez vai izdosies sasmelt to ūdeni, kas izliets pēdējos divdesmit.

Turklāt jāņem vērā, ka privātā veselības apdrošināšana nodrošina ne tikai veselības apdrošināšanu kā tādu, bet arī ērtību komponenti jeb, vienkārši izsakoties, rindu apiešanu.

Tie trīs apdrošinātāji, kas pārdod veselības apdrošināšanas polises tieši privātpersonām – “Ergo”, “Compensa Life” un “If” – situāciju rūpīgi vērojot, jo kāda daļa klientu varētu nolemt, ka viņiem pietiek ar valsts piedāvāto produktu grozu un atteikties no privātās apdrošināšanas.

Savukārt kāda cita – tieši otrādi, nolemt, ka valsts piedāvājums viņus neapmierina, un pirkt privāto polisi.

“Netiešas indikācijas liecina, ka privātpersonu interese par veselības apdrošināšanas jautājumiem ir pieaugusi, taču tā pagaidām vēl nerezultējas polišu pirkumos. Domāju, ka galvenais iemesls tam ir daudzie neskaidrie jautājumi, kā funkcionēs valsts piedāvātā veselības apdrošināšana, un šāda situācija turpināsies vēl kādu pusgadu,” saka J. Abāšins.

 

Vairāk nezināmā nekā zināmā

Apdrošināšanas uzņēmuma “Ergo” valdes locekle Ingrīda Ķirse
Foto: Ieva Čīka/LETA

Apdrošināšanas uzņēmuma “Ergo” valdes locekle Ingrīda Ķirse: “Ja runā par sekām privātajiem apdrošinātājiem un viņu klientiem, tad īstermiņā diez vai būs jūtamas vispār kādas pārmaiņas, ilgtermiņā – iespējamas.

Ja tiešām valsts obligātā veselības apdrošināšana uzlabos medicīnisko apkalpošanu tiktāl, ka pakalpojumu pieejamība palielināsies, tad un tikai tad varbūt samazināsies klientu vajadzība pēc privātās apdrošināšanas.

Taču, lai izvērtētu, kā situācija attīstās, jāgaida līdz 2020. gada sākumam, jo efekti nebūs tik ātri.

Tieši šo iemeslu dēļ mēs pat vēl neplānojam pārskatīt produktu piedāvājumu un to cenas. Skatīsimies, un skatīsimies vairāk. Privātās veselības apdrošināšanas tirgū vismaz 99% tirgus ir tas, ko pērk darba devēji saviem darbiniekiem.

Šīs apdrošināšanas polises kalpo ne tikai veselības apdrošināšanai, bet arī kā darbinieku motivācijas līdzeklis, tādēļ krasas pārmaiņas te diez vai vispār ir paredzamas. Turklāt privātās apdrošināšanas polises saturiski ir un paliks bagātākas nekā valsts piedāvātais obligātais apdrošināšanas grozs.

Arī lielāka klientu interese par privāto veselības apdrošināšanu šobrīd vērojama nav.

Vai valsts obligātās apdrošināšanas sistēma nostrādās – tas ir nozares lielais nezināmais. Tas ir mēģinājums kaut ko mainīt, bet īstas pārliecības par to, vai izdosies, nav.

Gada sākumā valsts piešķirs kvotas dažādiem pakalpojumiem, un tad jau to kādu brīdi pietiks. Tas, vai notiek reālas pārmaiņas sistēmā, būs redzams otrajā pusgadā, kad šo kvotu jau trūks.

Taču kopumā – Eiropa virzās iekļaujošās medicīnas virzienā, bet mēs dodamies pretējā, un tas neļauj skatīties uz izmaiņām pārāk optimistiski.

“Compensa Life” valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons
Foto: Timurs Subhankulovs

Arī “Compensa Life” valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons domā, ka veselības apdrošināšanas klienti šobrīd ir neziņā – turpināt izmantot privāto veselības apdrošināšanu vai iztikt ar valsts piedāvājumu.

“Tomēr skaidrs, ka privātā veselības apdrošināšana paliks, jautājums tikai par to, vai viņu daļa tirgū paliks tāda pati un kāds būs pakalpojumu groza saturs. Ņemot vērā neziņu, kā valsts sistēma funkcionēs, apdrošinātāji nogaida un pagaidām nekādas izmaiņas polišu saturā neveic.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
“airBaltic” līdz oktobra beigām atcels apmēram 50% plānoto reisu
21 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Andrea Enria: Bankām jādod risinājums uzņēmumiem
22 stundas
Mārtiņš Āboliņš
Ekonomika
Ekonomists: Šī ir pakalpojumu krīze, bet cietīs arī ražotāji
22 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Diennakts laikā konstatēti 16 jauni Covid-19 gadījumi, kopējam slimnieku skaitam sasniedzot 509 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aizputes novadā kravas automašīna uz pārbrauktuves taranējusi pasažieru vilcienu
52 minūtes
LE
LETA
Veselam
Pacientu saslimšanas ar Covid-19 dēļ Ogres slimnīcā slēgta internā nodaļa un pašizolācijā atrodas jau 27 medicīnas darbinieki
20 minūtes
LE
LETA
Dabā
Saule mīsies ar mākoņiem. Pastiprināsies anticiklona ietekme
2 stundas
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Igaunijā ar koronavīrusu inficēto skaits pārsniedzis tūkstoti, mirušo skaits pieaudzis līdz 13
38 minūtes