Apnicis gadiem sadzīvot ar vibrāciju, troksni un gaisa piesārņojumu! Pilsētnieki pieprasa būvēt Bauskas apvedceļu 16
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viena no galvenajām Latvijas autotranzīta maģistrālēm A7 kravas transporta plūsmu Rietumeiropas virzienā ved cauri Bauskas centram. Pilsētas iedzīvotājiem jau gadu desmitiem jādzīvo paaugstinātas vibrācijas, trokšņu un sliktas gaisa kvalitātes apstākļos. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām un “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa trases celtniecībai, kārtējo reizi aktualizējusies polemika par Bauskas apvedceļa izbūvi.
Sola jau sen
“Bauskā sāku dzīvot 2011. gadā, un tad runāja, ka apvedceļa izbūves pabeigšana varētu būt 2023. gadā. Tā bija informācija, ko mēs kā Bauskas iedzīvotāji saņēmām no Satiksmes ministrijas un pašvaldības pārstāvjiem. Kad 1998. gadā būvēja A7, esot solīts, ka apvedceļš būšot gatavs 2018. gadā.
Savukārt baušķenieki, kuri te dzimuši jau pirms 60 un vairāk gadiem, par šā projekta īstenošanu esot dzirdējuši, kad vēl tikai mācījušies skolā,” par Bauskai solīto un arvien atlikto projektu “Latvijas Avīzei” stāstīja Ieva Bronko-Pastore, biedrības “Bauskas vecpilsēta” valdes priekšsēdētāja.
Vēlreiz norādot uz cilvēku veselībai un Bauskas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem nodarītajiem postījumiem, biedrība “Bauskas vecpilsēta” marta sākumā sagatavojusi vēstuli, nosūtot to 13 adresātiem dažādās valsts iestādēs un pieprasot Bauskas apvedceļam plānošanas dokumentos piešķirt augstāku prioritāti, lai projekta pirmo kārtu varētu izbūvēt jau līdz 2025. gadam.
“Bauskas apvedceļš plānošanas dokumentos šobrīd ir kā astotā prioritāte. Vēlamies, lai to paceltu vismaz uz piekto numuru. Cik zinām, pirmās četras ceļu prioritātes ir saistītas ar Rīgas apvedceļa izbūvi. Laika rāmis un finansējums pagaidām atvērts tikai Pierīgas projektiem,” informēja biedrības vadītāja.
“Pašlaik notiek intensīva un strauja “Rail Baltica” projekta attīstība Latvijas Dienvidu posmā, un to plāno sākt īstenot jau 2023. gadā. [..] Neizpratni rada tas, ka abas transporta maģistrāles, cik tas ir iespējams, netiek attīstītas vienlaikus, kā arī tas, ka pašlaik nav konkrētu risinājumu, kā tiks nodrošināta “Rail Baltica” būvniecībai nepieciešamo būvmateriālu piegāde.
Tilts pāri Mēmelei Bauskā ir vienīgais pārvads, kas šajā vietā savieno upes kreiso un labo krastu, un tas jau šobrīd ir intensīvi noslogots,” tā problēma iezīmēta biedrības vēstulē.
Ar atbildi vilcinās
No 13 adresātiem biedrības vēstulei atbildējuši pagaidām trīs: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar morālo atbalstu un pēc būtības, divi – formāli paziņojot, ka tēma pārsūtīta problēmas risināšanai pēc piederības uz Satiksmes ministriju (SM).
Tikmēr SM valsts sekretāres vietnieks Dins Meriands atbildi faktiski jau ir sniedzis, publiski komentējot līdzīgas aktualitātes ne tikai Bauskā, bet arī citās pašvaldībās – šobrīd nepastāvot iespēja, ka abus projektus – “Rail Baltica” un Bauskas apvedceļu – varētu īstenot vienlaikus. Sarunas ar pašvaldību turpināšoties, bet par konkrētiem risinājumiem esot pāragri runāt.
Ministrijas, “RB Rail” un “Latvijas valsts ceļu” pārstāvji vairākas reizes esot tikušies gan ar aktīvistiem, gan pašvaldības pārstāvjiem, skaidrojot, kā un pa kādiem ceļiem kustību varētu organizēt. Diemžēl tie skaidrojumi Bauskā negūstot dzirdīgas ausis un izskatoties, ka “Rail Baltica” projektu mēģina izmantot kā instrumentu, lai iegūtu šo apvedceļu pēc iespējas ātrāk.
“Rail Baltica” ķīlnieka lomā
“RB Rail” reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans atzinis, ka sarežģīto attiecību situācija varot kavēt “Rail Baltica” būvniecības gaitu, jo šā projekta ietvaros priekš baušķeniekiem neesot iespējams izbūvēt apvedceļu pilnā, daļējā vai pat minimālā programmā. “Rail Baltica” fondi ir strikti paredzēti tikai pārrobežu dzelzceļa līnijas infrastruktūras attīstībai.
Ja Bauskas apvedceļa kādu no elementiem vai pilnībā tomēr izbūvētu valsts, no “Rail Baltica” projekta puses to noteikti ņemtu vērā, plānojot būvniecības darbu organizēšanu un pievadceļus jaunās trases infrastruktūrai, piemēram, reģionālajai pasažieru stacijai. Kamēr sarežģītais attiecību posms pašvaldībai ar valsti neesot atrisināts, “Rail Baltica” esot nokļuvis tādā kā ķīlnieka lomā, jo nevarot īsti iet uz priekšu ar projektēšanu, kamēr nav rasts kompromiss.
Sola vairs nesamierināties
Kā situācija atrisināsies, šobrīd grūti paredzēt. Biedrība “Bauskas vecpilsēta” vērsusi uzmanību uz to, ka Bauskas iedzīvotāji turpmāk vairs nesamierināsies ar gadiem ciesto apdraudējumu savai un savu bērnu veselībai, tranzīta satiksmes nodarīto postu Bauskas kultūras mantojumam, kā arī tranzīta maģistrāles nodarīto kaitējumu pilsētas saimniecībai.
Iespējams, ka kareivīgais tonis mazināsies un kompromisu izdosies rast vasarā pēc pašvaldību vēlēšanām, jo arī šobrīd ļoti aktīvās biedrības vadītājai darbošanās politikā nav sveša lieta – no Nacionālās apvienības saraksta viņa pašvaldību vēlēšanās Bauskā jau ir startējusi 2017. gadā.
Sarunu vedējiem gan ir jāatceras, ka Bauskas un novada iedzīvotājiem atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem jau ir pieredze aktīvā rīcībā savu interešu aizstāvībai. Lai atceramies kaut vai protestus, kad, aizstāvot pilsētas slimnīcas pastāvēšanu, baušķenieki nobloķēja šeit jau minēto, ar tranzīta satiksmi pārslogoto pilsētas tiltu pār Mēmeli, kā arī samērā nesenās akcijas, kad novada iedzīvotāji protestēja pret rudeņos un pavasaros neizbraucamo Brunavas ceļu Lietuvas pierobežā.
