Latvijā
Kriminālziņas

Jānis bija jāuzspridzina divu dienu laikā… Apsūdz par cilvēku spridzināšanu0


Aigars Dortāns apgalvo, ka Latvijā atgriezies labprātīgi, jo gribējis sakārtot attiecības ar valsti un sabiedrību. Abhāzijā esot palikuši bērni, māja.
Aigars Dortāns apgalvo, ka Latvijā atgriezies labprātīgi, jo gribējis sakārtot attiecības ar valsti un sabiedrību. Abhāzijā esot palikuši bērni, māja.
Foto no A. Dortāna personiskā arhīva

Zemgales rajona tiesā Dobelē sākusies tiesvedība pret 55 gadus veco Aigaru Dortānu, kurš tiek apsūdzēts par slepkavību organizēšanu – cilvēku spridzināšanu.

Apsūdzētais savu vainu noliedz, sakot, ka spridzināšanu uz savu roku organizējis un veicis viņa miesassargs Konstantīns Sisujevs.

A. Dortāns gandrīz pusgadu atrodas cietumā, kur viņš nokļuva, kad Krievija viņu izdeva Latvijai tiesvedības uzsākšanai.

 

Spridzeklis nokrita

Apsūdzībā norādītie divi notikumi ir diezgan seni. Pirmais risinājās 2002. gadā. Kā teikts apsūdzībā, vispirms tā gada aprīlī Dortāns par atlīdzību piedāvājis Sisujevam Ogrē uzspridzināt Gintu Rudzīti. Sisujevam bijusi TT pistole un viņš vairākas reizes līdz pat jūnijam ieradies Ogrē, izsekoja Rudzīti, tomēr aculiecinieku klātbūtnes dēļ slepkavību nav uzdrošinājies veikt.

2002. gada 1. augustā Ogrē ieradies arī Dortāns, kurš iedevis Sisujevam granātu F-1, spridzināšanas mehānismu UZRGM, divus 250 gramu trotila gabalus, magnēta pusgredzenus un mobilo tālruni “Nokia 7110”.

Sisujevs no šīm mantām uztaisījis spridzināšanas ietaisi, ko var aktivizēt ar mobilā tālruņa palīdzību no jebkura attāluma.

Naktī Sisujevs šo ietaisi piestiprinājis Rudzīša automobiļa “Toyota Land Cruiser” apakšā zem vadītāja sēdvietas. No rīta īsi pirms deviņiem Rudzītis sācis braukt, taču spridzeklis nokritis turpat pilsētā Grīvas prospekta un Pirts ielas krustojumā. Dortāns, to nezinādams, 25 minūšu laikā piecas reizes zvanījis uz spridzekli, taču tas tehnisku iemeslu dēļ nav uzsprādzis.

 

Uzsprāga uz Liepājas šosejas

Nākamā spridzināšana jau bijusi veiksmīgāka. No apsūdzības izriet, ka 2003. gada jūnijā Dortāns uzkūdījis Sisujevu par samaksu uzspridzināt uzņēmēju Jāni (vārds mainīts). Un atkal – 1. jūlijā – Dortāns piegādājis spridzekļa sastāvdaļas ar tālvadības mehānismu, kā arī Brocēnu karti, kur norādīta arī Jāņa dzīvesvieta, automobili “Volkswagen Passat” ar šoferi Ivaru V. un slepkavības atbalstītāju Gintu Migalu. Tieši Migalam bija uzdots noskaidrot Jāņa automobiļa “Ford Mondeo” izskatu un atrašanās vietu.

Migals devis norādījumus Sisujevam uzspridzināt Jāni divu dienu laikā, lai viņš nepaspētu aizbraukt no Brocēniem līdz Rīgai, kā viņš bija plānojis.

Naktī uz 3. jūliju Sisujevs piestiprinājis spridzekli forda apakšā zem vadītāja sēdekļa. Kad Jānis ar ģimeni nākamajā dienā devies uz Rīgu, Sisujevs ar Ivaru V. savā folksvāgenā sekojuši un uz Rīgas–Liepājas šosejas Dobeles rajona Jaunbērzes pagastā ap pulksten 12 Sisujevs aktivizējis spridzekli.

Taču, kā secināts ekspertīzē, sprāgstvielas daudzums un sprādziena jauda bijusi nepietiekama, lai Jāni nogalinātu – viņš gan guva smagus miesas bojājumus, taču izdzīvoja.

Spridzinātājus atrada un tiesāja. Krievijas pilsonis Sisujevs saņēma 15 gadu cietumsodu, sodu esot izcietis un šobrīd izraidīts uz Krieviju, bet Ivars V., kaut arī atzīts par vainīgu, no soda tika atbrīvots, jo sadarbojies ar izmeklēšanu, atzinis savu vainu, viņam un viņa ģimenei draudēts. Abi Dortāna lietā tiks uzklausīti kā liecinieki.

Gints Migals saņēma desmit gadu cietumsodu un 2018. gadā nomiris. Šie cilvēki tika tiesāti arī par citiem noziegumiem: spridzināšanu Balvos, nelikumīgu ieroču turēšanu un lietošanu utt. Savukārt Dortāns aizmuka uz Krieviju, vēlāk uz Abhāziju un 2006. gadā tika izsludināts meklēšanā.

Šogad Dortānu Krievija izdeva. Pats gan viņš man apgalvoja, ka padevies un tādējādi labprātīgi atgriezies Latvijā.

 

Cietušā liecības

Zemgales rajona tiesā Dobelē pirmajā tiesas sēdē liecības sniedza tikai cietušie: Jānis, viņa sieva, dēls un dēla draudzene. Visi viņi sprādziena brīdī atradušies fordā.

Jānis guva dragātu brūci kreisās sēžas rajonā ar taisnās zarnas bojājumu un nobrāzumus un nokļuva reanimācijā.

Kundze sasita kāju, bet jaunieši uz aizmugurējā sēdekļa fiziski tika sveikā cauri ar pamatīgu izbīli.

Jānis tajā dienā brauca uz Rīgu pēc 10 000 latu parāda. Naudu viņš bija aizdevis biznesa partnerim Ilgonim Janišam un par šo darījumu zinājuši tikai viņi divi vien… Arī to, ka 3. augustā brauc pēc parāda, Jānis nevienam nebija teicis, pat ne savai ģimenei, tikai biznesa partnerim.

Jānim tolaik kopā ar Ilgoni Janišu un Vilni Visoru piederēja SIA “Vidzemes miesnieks”. Gan Janišs, gan Visors šajā krimināllietā tiesā tiks uzklausīti kā liecinieki. Jānis tajā laikā esot arī sapratis, ka ar Ilgoni nespēs sastrādāties, un bijis nolēmis viņam pārdot savas uzņēmuma daļas. Nekādus draudus gan ne no viena nebija saņēmis.

“Ap pusvienpadsmitiem izbraucām no Brocēniem uz Rīgu. Man bija sarunāta tikšanās ar Ilgoni, bet bērni brauca kārtot dokumentus, lai stātos augstskolā.

Aiz Apšupes krustojuma Kalnciema mežā negaidīti atskanēja šausmīgs sprādziens. Bija liels šoks.

Sākumā domāju, ka drošības spilvens izsprādzis. Uzreiz sāpes nejutu. Nobremzēju un piestāju ceļa malā. Šofera puses logs bija izsists. Izkāpām ārā. Sieva pamanīja, ka man no biksēm tek asinis. Tad arī sajutu lielas sāpes. Zem sēdekļa ieraudzīju caurumu,” liecina Jānis. Neatliekamo medicīnisko palīdzību izsaukuši bērni.

Jānis pārcietis vairākas operācijas, pēc kurām ilgstoši izjutis gan fizisku, gan psiholoģisku diskomfortu. Veselība šobrīd esot apmierinoša, nevarot ilgi sēdēt, jāievēro diēta. Pēc vēdera izejas rekonstrukcijas joprojām palikušas fiziskas un morālas sekas. Milzīgu pateicību parādā ķirurgam Sverdlovam, medicīnas personālam un sievai, kas viņu kopusi.

Ilgonis drīz pēc notikušā atbraucis uz slimnīcu un parādu Jānim atdevis ar visiem procentiem.

Kaut arī Jānis tiesā runāja par savām finansiālajām attiecībām ar Ilgoni, viņš tieši nenorādīja uz to, kas varētu būt ieguvējs no viņa nāves.

Apsūdzēto Dortānu nepazīstot un nekad neesot redzējis.

Jānis no Dortāna par fiziskām ciešanām prasa 15 000 eiro, par morālām – 50 000 eiro.

 

Liecinieks Visors – aizturēts citā lietā

Interesanti, ka iepriekšminētā potenciālā liecinieka V. Visora uzvārds medijos pēdējā laikā izskanējis kādā citā lietā. Proti, cietušā uzņēmēja Jāņa kādreizējais partneris firmā “Vid­zemes miesnieks” tagad ir aizturēts AS “Rīgas Centrāltirgus” cigarešu nelikumīgas tirgošanas lietā. Rīgas apgabaltiesa vakar nolēma nemainīt pirmās instances lēmumu, ar kuru apcietinājums kā drošības līdzeklis piemērots tirgus teritorijas nomnieka “Tirdzniecības nama Latgales priekšpilsētā” valdes loceklim Vilnim Visoram.

Viņa advokāte aģentūrai LETA nav komentējusi, kas tieši klientam tiek inkriminēts un vai uzņēmējs vainu atzīst. V. Visors no televīzijas un fotokamerām seju slēpa zem jakas kapuces. Valsts policija ir paudusi aizdomas, ka tieši šis uzņēmums “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā” ieņēmis svarīgu lomu cigarešu nelikumīgā tirdzniecībā Rīgas Centrāltirgū. Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis iepriekš LTV izteica versiju, ka šis privātais uzņēmums esot saistīts ar noziedzības pasauli un veicis organizētu darbu akcizēto preču nelikumīgā tirdzniecībā.

 

Kas ir Dortāns?

Ar Aigaru Dortānu man izdevās parunāties tiesas sēdes pārtraukumā. Kā jau iepriekš minēju, Dortāns savu vainu noliedz un uzskata, ka spridzināšanas organizējis Sisujevs pēc paša iniciatīvas un vainu uz viņu licis, lai saņemtu pēc iespējas mazāku sodu.

No Latvijas uz Krieviju aizbraucis pēc tam, kad saņēmis draudus, bet par to Dortāns pagaidām negribot runāt.

Par to, ka izsludināts meklēšanā, esot uzzinājis tikai pirms dažiem gadiem no dēla (prokuratūrai gan esot citas ziņas – zinājis jau no paša sākuma).

Dortāns stāsta, ka jaunībā nodarbojies ar sportu, bijis pat Latvijas jauniešu izlases kapteinis klasiskajā cīņā, pirmās problēmas ar likumu sākušās 16 gadu vecumā, kad nozadzis motociklu, pēc tam dzērumā visādas huligānisma lietas bijušas. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu Balvu pusē nodibinājis zemnieku saimniecību un apstrādājis zemi, izstrādājis mežu – simtiem hektāru.

Balvos piederējusi katlumāja, gādājis ļaudīm siltumu mājokļos. Uzskata, ka no viņa kādiem vajadzējis tikt vaļā arī katlumājas dēļ. Latvijā piederējusi arī rūpnīca. Apsūdzētajam esot divas augstākās izglītības.

Latvijā atgriezies labprātīgi, jo gribējis sakārtot attiecības ar valsti un sabiedrību. Abhāzijā palikuši bērni, māja.

“Man vēl robežsargi uz Abhāzijas–Krievijas robežas pajautāja: “Varbūt tomēr gribi palikt Abhāzijā un mierīgi dzīvot?” Kad atbildēju noliedzoši, tad teica: “Labi. Tad mēs tevi apcietinām un sūtām uz Latviju!”,” man tagad stāsta Dortāns.

Šis sūtīšanas process gan aizņēmis veselu gadu – kamēr tika kārtotas formalitātes, Dortāns etapēts pa sešām Krievijas ieslodzījuma vietām.

Balvu pašvaldības darbinieki Dortānu atceras. Kāds no cilvēkiem, kas bijis varas tuvumā pagājušā gadsimta 90. gados, atceras, ka Dortānam bijušas problēmas ar likumu, taču nav bijis tikai negatīvs personāžs. Aktīvi esot apstrādājis zemi un ņēmies ar mežiem.

“Nebija politiski aktīvs. Biznesā ienāca ar lielu švunku, bet pietrūka pacietības un finansiālā pamata. Par to, ka apstrādāja zemi bez Eiropas atbalsta, cepuri nost! Bet par to, ko par Dortānu runāja pilsētā… Nu, daudz ko runāja…” par Dortānu stāsta viens no Balvu politiķiem.

“Laiks pēc neatkarības atgūšanas Balvu pusē nebija viegls. Daudzi cilvēki darbojās tādā kā pelēkajā zonā, un par daudziem šo to runāja, bet es kā policists varu izteikties tikai par pierādītām lietām. Tajā laikā biju ceļu policists un Dortānu atceros kā emocionālu un skaļu, kad rakstīju viņam protokolus.

Viņš neizvairījās no atbildības, tikai bļāva un sita ar kulaku pa automobiļa virsbūvi.

Bet es nebaidījos un viņš man pāri nedarīja,” atceras pašreizējais Valsts policijas Balvu iecirkņa kārtības policijas priekšnieks Modris Zaķis.

Dortāna krimināllietā liecinieks ir Gunārs Sārtaputns, savulaik viņa biznesa partneris. “Bijām kompanjoni gan zemes apstrādē, gan meža izstrādē, uz Somiju sūtījām papīrmalku. Dortāna sliktākā īpašība bija dzīvošana uz parāda. Par to arī plēsāmies, šķīrāmies un atkal saimniekojām kopā, atkal šķīrāmies.

Saistītie raksti
Tad Dortāns sasaistījās ar reketu, brauca uz Rīgu izsist parādus un nodarboties ar citām nesmukām lietām.

Cik sapratu, arī man viena sprāgstvielu briketīte bija paredzēta… Bet nenoliedzami ļoti uzņēmīgs cilvēks. Kā mācēja, tā pelnīja,” vērtē G. Sārtaputns.

Tiesvedība turpināsies janvārī ar 19 liecinieku uzklausīšanu.

LA.lv