Foto: Ieva Leiniša/LETA

“Tiesiskais nihilisms te ir augstā līmenī!” Jelgavas novada domē saskata ņirgāšanos par mazākumu 12

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 52
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties
TV24
NATO spēku komandieris Eiropā uzskata, ka karš Ukrainā ir iegājis izšķirošā posmā
Lasīt citas ziņas

Jauno novadu veidošana ir sākusies ar intensīvāku darba ritmu, kad deputātiem uz domes sēdēm ir jāsanāk pat vairākas reizes nedēļā, nevis reizi mēnesī.

Tās ir ārkārtas sēdes, kuras var izziņot arī trīs stundas iepriekš, kas lielajos novados apgrūtina attālāko teritoriju deputātu ierašanos, nemaz nerunājot par iespēju iepazīties ar visiem dokumentiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daļā novadu deputāti to uztver ar izpratni kā pārejošu pašvaldību apvienošanas perioda nepieciešamību.

Taču Jelgavas novada domes opozīcija uzskata, ka biežā ārkārtas sēžu sasaukšana trīs stundas iepriekš ir viens no veidiem, kā pazemot mazākuma deputātus un liegt viņiem iespēju pienācīgi iepazīties ar sēdes materiāliem, lai iesaistītos to apspriešanā.

Citās “Latvijas Avīzes” aptaujātajās pašvaldībās, kur arī daļa jautājumu tiek izskatīti ārkārtas sēdēs, vadība cenšoties laikus vismaz neformāli informēt domniekus, kad paredzama nākamā sēde, lai viņi var ieplānot šo dienu darbam domē.

Jelgavas novadā ir notikušas vairāk nekā desmit ārkārtas sēdes, bet Cēsu novadā tādas bijušas tikai divas.

“Tas ir sadarbības un savstarpējās cieņas jautājums,” sacīja Cēsu novada priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”), kura vadītajā novadā apvienojās septiņas pašvaldības.

Mērs cenšas laikus – ja ir iespējams, jau iepriekšējā sēdē – pateikt, kad plānota nākamā sēde. Priekšsēža teikto apstiprina arī Latvijas Zemnieku savienības domnieki, bijušie pašvaldību vadītāji – Indriķis Putniņš, kurš dzīvo 60 kilometrus attālajos Inešos, un Laimis Šāvējs, kuram no Jaunpiebalgas līdz Cēsīm ir jāmēro 70 kilometri.

Taču viņš uzsvēra, ka, kandidējot vēlēšanās, ikviens ir rēķinājies, ka zināms laiks būs jāvelta darbam domē. Tālāko teritoriju deputātiem esot īpaši svarīgi piedalīties domes darbā, lai bijušais novads netiek aizmirsts un nekļūst par nomali.

Reklāma
Reklāma

“Ārkārtas sēdes var radīt problēmas tad, ja kāds tās mēģina izmantot politiskiem mērķiem, lai nerēķinātos ar kādu deputātu grupu,” piebilda I. Putniņš, bet uz Cēsu novadu to nevarot attiecināt.

Saredz ņirgāšanos par mazākumu

Jelgavas novadā apvienojās tikai divas pašvaldības – Jelgavas un Ozolnieku novadi.

Pašvaldības darbu ietekmē arī neziņa par Ozolnieku teritorijas nākotni, jo saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu Ozolnieki, kurus domē pārstāv desmit no 19 deputātiem, no 1. janvāra vairs nav Jelgavas novadā.

Saeima gan septembrī sāks vērtēt alternatīvas iespējas, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, nerīkojot pašvaldībās jaunas vēlēšanas.

Taču Jelgavas novada priekšsēdis Ziedonis Caune (LZS) tam īsti nav noticējis. Ikdienas darbā viņš jūtot, ka Ozolnieku cilvēki cerot uz drīzu brīvlaišanu.

Taču, kamēr Saeima vēl vērtē, Jelgavas novadā pašvaldību apvienošana jau rit pilnā sparā – ir sākusies veco struktūru reorganizācija, iestāžu vadītāju iecelšana.

Lai to izdarītu, domniekiem ir nepieciešams pulcēties visai bieži – dažkārt ārkārtas sēdes tiek sasauktas pārdienas vai pat divas dienas pēc kārtas.

Ar to nemierā ir opozīcijas deputāts Dainis Liepiņš (LRA), kuram pamatdarbā nākas pārvietoties plašā teritorijā, bet, ja aicinājums uz sēdi e-pastā ir izsūtīts trīs stundas iepriekš, tad viņš ne tikai nepagūst uz to ierasties, bet pat laikus neuzzina par sēdes sasaukšanu.

Ozolnieku novadā parasti sekretāre esot piezvanījusi visiem deputātiem šādos gadījumos, katram arī esot nosūtītas īsziņas. Jaunajā pašvaldībā tādas kārtības nav.

“Tā ir ņirgāšanās par opozīciju, jo domes vadība savējos jau laikus brīdina, bet mums liedz savlaicīgi uzzināt par sēdi un tai sagatavoties, lai mazākums netraucētu ar saviem jautājumiem, bet vēl labāk, ja vispār neierastos,” sacīja D. Liepiņš.

Viņš ir vērsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar oficiālu lūgumu izvērtēt šo situāciju.

Jaunā Pašvaldību likuma projektā ir noteikta stingrāka kārtība, kādā var sasaukt ārkārtas sēdes, kas būs jāpamato. Taču tuvākajā laikā šo likumu Saeima vēl nepieņems.

Jelgavas novada opozīcijas deputāts ir arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”), kurš apstiprināja kolēģa teikto, bet piebilda, ka Jelgavas novada deputātiem tas vairs neesot nekas jauns.

Pārsteigti ir bijušā Ozolnieku novada domnieki, kas nav pieraduši pie tāda vadības stila.

“Tiesiskais nihilisms te ir augstā līmenī,” atzina M. Lasmanis, uzsverot, ka ārkārtas sēžu sasaukšana neesot lielākā problēma – viņu uztraucot vairākas citas darbības, kas notiek pašvaldībā, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas tarifu palielināšana, neveicinot atkritumu šķirošanu, kas Ozolniekos notika.

Jelgavas novada priekšsēdis Z. Caune apgalvoja, ka opozīcijas deputāti esot paši vainīgi, ka viņiem ir apgrūtināta sagatavošanās ārkārtas sēdēm, kas ir objektīva nepieciešamība, lai operatīvi atrisinātu ar novadu apvienošanu saistītus jautājumus.

M. Lasmanis laikus neesot pieslēdzies sistēmai, kur notiek dokumentu aprite.

Šajā pašvaldībā sekretāre patiešām neapzvana katru deputātu, bet esot iespēja pievienoties iekšējai “Whatsapp” saziņas grupai, kur notiek neformāla informācijas apmaiņa.

Var rasties grūtības pamatdarbā

Diezgan bieži uz ārkārtas sēdēm ir pulcējusies arī Aizkraukles novada dome, vienā no šādām sēdēm iekļaujot vairāk nekā 60 jautājumus.

Steiga arī ietekmējusi dokumentu kvalitāti, jo pašvaldības nolikumu nācies uzlabot, sasaucot vēl vienu sēdi. Bijušais Neretas novada priekšsēdētāja vietnieks, Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis, kura pārstāvētā Nacionālā apvienība nav koalīcijā, atzina, ka biežā došanās uz 60 kilometrus attālo domi ir zināms apgrūtinājums.

Ja deputātam nebūtu sava personīgā auto, tas pat nebūtu iespējams, jo ar sabiedrisko transportu tur nevarētu nokļūt. Viņš arī domes sēdē esot teicis, ka tas var radīt grūtības pamatdarbā, ko pagaidām neizjūt, jo jūlijā bija atvaļinājumā.

Tā ir viena no lietām, par ko reformas īstenotāji, veidojot tik lielus novadus, neesot padomājuši. Taču domes vadība esot pretimnākoša un cenšas laikus informēt par sēdi, to plānojot tajā pašā dienā, kad notiek komiteju sēdes.

A. Miezītis pieļāva, ka tās ir pārejas laika grūtības, bet pēc pāris mēnešiem būs prognozējams darba ritms.

Aizkraukles novada priekšsēdētājs Leons Līdums (Vidzemes partija/”Latvijas attīstībai”) apstiprināja, ka darba grafiks ir saspringts, bet parasti jau iepriekšējā sēdē deputāti esot informēti, kad plānota nākamā sēde.

Sākumā tās notiek klātienē, lai domnieki savstarpēji iepazītos, satiktos ar speciālistiem, bet vēlāk varēs izmantot arī attālinātā darba iespējas.

Dienvidkurzemes novads ir viens no sarežģītākajiem, jo tajā ir jāapvieno astoņas pašvaldības.

“Tajās bija atšķirīgi regulēti procedūras jautājumi, katrs novads ir ar savu dzīves modeli un tradīcijām. Tāpēc sēdes notiek biežāk, lai palaistu jaunā novada dzīvi,” apstiprināja bijušais Durbes novada priekšsēža vietnieks Andrejs Radzevičs (LRA), kuru var uzskatīt par domes iekšējo nemiera cēlāju, bet tas vairāk ir ar nolūku uzturēt dzīvāku diskusiju, ne nostāšanos atšķirīgā pozīcijā, jo par Aivara Priedola (LZS) ievēlēšanu mēra amatā nobalsoja visi deputāti.

A. Radzevičs uzskata, ka biežāka sanākšana uz sēdēm pašvaldībā, kur deputātiem ir vēlme kopīgi veidot jauno novadu, nav problēma, ja neskaita to, ka darbinieki ir pārslogoti, bet, līdz ko viņi ir sagatavojuši dokumentus, domniekiem ir iespēja ar tiem iepazīties.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.