Ārvalstu investoriem oficiālās elektroniskās adreses piereģistrēšanai jāierodas Latvijā – nav padomāts par attālinātām reģistrēšanas iespējām 7
Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis
No šī gada visām Latvijā Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām par obligātu prasību noteikta oficiālās elektroniskās adreses lietošana saziņā ar valsts iestādēm. To paredz pirms pieciem gadiem pieņemtais Oficiālās elektroniskās adreses likums. Diemžēl jaunajai kārtībai ir kāds būtisks trūkums – daļai uzņēmumu amatpersonām vai juridiskajiem pārstāvjiem, kas ir ārvalstu pilsoņi un nedzīvo Latvijā, e-adreses piereģistrēšanu nav iespējams veikt attālināti.
Ņemot vērā, ka Latvijā pietiekami lielai daļai uzņēmumu īpašnieki, valdes locekļi vai juridiskie pārstāvji ir ārvalstu pilsoņi, kas neuzturas pastāvīgi Latvijā, jaunā prasība par oficiālo elektronisko adresi radīs daudziem apgrūtinājumus, un prasība par ierašanos Latvijā tās iegūšanai būs nepatīkams pārsteigums. Šobrīd vēl nav izveidojusies prakse oficiālās elektroniskās adreses ērtai izveidei ārvalstu pilsoņiem ierobežotās iespējas nodrošināt adreses izveidi attālināti autentifikācijas līdzekļu alternatīvu dēļ.
Oficiālo elektronisko adresi var izveidot, tikai pieslēdzoties portālam Latvija.lv. Pieslēgšanās portālā Latvija.lv, izmantojot speciālu ārvalstu pieslēguma veidu (eIDAS), pagaidām ir pieejama tikai personām no 12 valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Portugāles, Itālijas, Spānijas, Čehijas, Luksemburgas, Slovākijas, Horvātijas, Nīderlandes un Maltas. Personas no citām valstīm, tostarp citām Eiropas Savienības valstīm, var to izdarīt tikai ierodoties Latvijā un, atbilstoši noteiktai kārtībai, noformējot eID.
Personas, kuras nav Latvijas pilsoņi, var izmantot kādu no šādiem elektroniskas identifikācijas rīkiem: pastāvīgā uzturēšanās atļauja, termiņuzturēšanās atļauja vai ārzemnieka eID. Ārzemnieka eID karte paredzēta ārzemniekiem, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā un pārsvarā kārto savus darījumus elektroniskajā vidē. Atšķirībā no citiem personu apliecību veidiem ārzemnieka eID karte nav obligāts personu apliecinošs dokuments, tās saņemšana ir brīvprātīga cilvēka izvēle un tā neapliecina personas uzturēšanās tiesības Latvijā.
Bet, lai saņemtu ārzemnieka eID karti, jāreģistrējas Fizisko personu reģistrā, kur kur ārzemniekam tiek piešķirts personas kods, un jādodas saņemt pakalpojumu rindas kārtībā, bez iepriekšēja pieraksta. Ārpus Latvijas ārzemnieka eID kartes izsniedz Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās noteiktās valstīs – AAE, ASV, Austrālijā, Gruzijā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Krievijā, Moldovā, Norvēģijā, Spānijā un Zviedrijā. Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības citās valstīs vēl nav paspējušas ieviest šādu pakalpojumu.
Aktualizējot problēmu, atbildīgās valsts institūcijas pašreiz ir ērtāku risinājumu meklēšanā, lai ārvalstu pilsoņiem nebūtu lieks administratīvais slogs eID kartes noformēšanai, kā rezultātā būtu jāierodas Latvijā. Tomēr tas prasīs laiku un radīs daudziem ārvalstu kapitāla uzņēmumiem problēmas dažādu ikdienišķu jautājumu risināšanā un, iespējams, kavēs uzņēmumu pilnvērtīgu darbību.
Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem Latvijā reģistrēti ir vairāk nekā 170 tūkstoši ekonomiski aktīvu uzņēmumu, uz kuriem visiem attiecas jaunais likums. Pēc Lursoft datiem 2021.gadā katram desmitajam uzņēmumam bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls. E-adrese ir saziņas pakalpojums – digitālā pastkastīte portālā “Latvija.lv”. Izmantojot e-adresi persona var sūtīt iesniegumus, pieprasījumus un saņemt iestāžu pakalpojumus, kā arī saņemt no iestādēm adresētus ziņojumus.
