Atbalsta centrs Pērle

Atbalsta centrs “Pērle” Cēsīs – unikāla koka konstrukciju būve ar mūsdienīgu iekštelpu un saturu 2

Antra Viļuma, žurnāls “Baltijas Koks”

Augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā jeb 2022. gada galveno balvu saņēmis atbalsta centrs Pērle – gaiša, no dažiem skatpunktiem vienkārša koka konstrukciju būve ar mūsdienīgu iekštelpu un saturu – gluži kā pērle gliemežnīcā. Projekta autori arhitektūras studija ĒTER sadarbībā ar arhitektu Paegļu projektēšanas biroju Rīgers radījuši būvi, kas Latvijas mērogā ir unikāla gan tāpēc, ka tā nav tipiska sociālo pakalpojumu jeb dienas centra ēka cilvēkiem ar invaliditāti, gan tāpēc, ka to atbilstoši pašvaldības līdzfinansējuma, valsts dotāciju un ERAF līdzekļu izlietošanas noteikumiem realizējuši jauni un talantīgi arhitekti ar pasaules pieredzi. lai gan bija daudz sarežģījumu un šķēršļu, objekts ir tapis, tiek apdzīvots, izmantots, apbalvots, apspriests un kritizēts.

Reklāma
Reklāma
13 pazīmes, kas liecina – tavs partneris ir “toksisks” un zog tavu laimi 2
Krimināls
Jūrmalā pazudusi māte ar mazuli. Policija lūdz palīdzību 1
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Lasīt citas ziņas

Atbalsta centrs Pērle nosaukumu ieguva Sociālā dienesta izsludinātajā iedzīvotāju ideju konkursā Kā sauksim Cēsu daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru. Sociālo pakalpojumu centra celtniecība un jaunu sociālo pakalpojumu izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas norises Cēsu novadā. Deinstitucionalizācijas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar garīgiem un funkcionāliem traucējumiem iekļauties sabiedrībā, nevis nošķirt viņus no sabiedrības, ievietojot speciālās aprūpes iestādēs jeb institūcijās. Ņemot vērā to, ka deinstitucionalizācija nav tik zināms un plaši lietots jēdziens kā ilgtspēja vai aprites ekonomika, iespējams, nezināmā visos projekta posmos bija vairāk nekā zināmā gan pašvaldībai, gan projektēšanā un būvniecībā iesaistītajiem.

Projekta autoru komanda Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris un Juris Paegle radījuši tipoloģiski jauna veida ēku funkcijai, kas vēl pirms gadiem desmit divdesmit Latvijā nepastāvēja [1]. Arhitektu ambīcijas, attīstot telpisko ideju un ēkas tēlu, sniegušās tālāk par pašvaldības iepirkuma prasībām un radīts vērā ņemams labs piemērs valsts un pašvaldību institūcijām un vide, kas palīdz cilvēkiem iekļauties sabiedrībā. Centra ēka veidota kā sabiedrībai un pilsētai atvērta telpa, kas spēj nodrošināt patvēruma sajūtu tās lietotājiem. Būves konstrukcijas veido vienkāršu plānojuma sistēmu, lai telpas būtu apvienojamas vai piemērojamas mainīgajām programmām, kuras centrs varētu piedāvāt nākotnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visas centra telpas – keramikas un kulinārijas darbnīcas, mākslas, runas un fizioterapija telpas un daudzfunkcionāla zāle – izkārtotas vienstāva koka konstrukciju ēkā, kuru nosedz lielformāta trijstūra formas jumts. Ēka, kurā ir 720 kvadrātmetru, ir iesēdināta esošajā reljefā, nodrošinot vides pieejamību visai ēkai vienā līmenī, kā arī norobežojot tās perimetru pret Rīgas ielu un kaimiņu zemesgabalu. Vizuāli kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, un dienvidu fasāde ar lieliem logiem rada telpās gaišuma un plašuma sajūtu. Turpat dienvidu pusē ir terase, kuru noēno īpaša pergola. Lai arī fotogrāfijās un iztālēm pergola atgādina Kengo Kumas (Japāna) koka arhitektūras ritmisko režģi, Cēsīs tā ir balti krāsota metāla konstrukcija.

Dabiskās dienas gaismas maksimāla izmantošana veido plānojuma saplūšanu ar ainavu un caur stiklojumu un terasēm rada optisku un funkcionālu telpas paplašinājumu. Pergolas režģis veido saulessargu, lai telpas vasarā nepārkarstu un varētu izmantot sasilušās betona terases. Ziemeļu un austrumu fasādēs speciāli izveidots profils piešķir fasādei lineāru rievojumu, lai ziemā tas vizuāli saplūstu ar sniegoto ainavu. Starp ielu un ieeju ēkā projektēts slīps piebraucamais ceļš gājējiem un automašīnām. Ieejas zonas jumtā veidots skulpturāls ovāls, kas vienlaikus ir atvērums gaismas plūsmai.

Plašajā teritorijā ap ēku paredzēts pēc iespējas mazāk iejaukties dabiskajā ainavā. Nākotnē dārza daļā plānots izveidot mazdārziņus, augļu kokus un dīķi, bet par to pagaidām liecina tikai projektētāju skice.

Telpās izmantota vienota materialitāte ar koka apdari, interjera elementiem un mēbelēm, kā arī eksponētas koka konstrukcijas, tādā veidā arī konceptuāli radot konstruktīvo skaidrību. Ēkas daudzfunkcionālajā zālē pieejami kolektīvās kopā būšanas elementi jeb īpaši ovālas formas matrači, kas rada relaksējošu un nomierinošu vidi. Tos iespējams izkārtot gan atsevišķi kā vietu dienas snaudai, gan veidot lielāku dīvānu filmu skatīšanai.

Centra būvniecības projekts tika sākts 2019.gada jūlijā, bet projektēšanas darbi notika jau 2018. gadā. Kopumā projekta izmaksas ir 1 122 375 eiro, apvienojot ERAF līdzekļus, valsts dotācijas un pašvaldības līdzfinansējumu. Lētākie piedāvājumi, zemākā cena un ar to saistītā materiālu un risinājumu kvalitāte bijusi projekta ikdiena aktualitāte. Arī projektētāji norāda, ka lielākais sasniegums ir tas, ka šī ēka ir. «Es domāju, ka bija vairāki kritiski momenti, kad tas tā varēja arī nebūt,» apstiprina arhitekts Niklāvs Paegle.

Reklāma
Reklāma

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašs gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un ir labi iekārtota. Žūrijas apmeklējuma laikā centrā valdījusi tiešām dzīva rosība, neradot šaubas par ēkas piemērotību tās lietotājiem.

Latvijas Arhitektūras gada balvai šogad bija pieteikti 49 darbi. Ikgadējam konkursam tiek pieteikti un vērtēti divu veidu darbi – objekti un procesi. Objekti ir būve vai cits būvniecības rezultātā tapis darbs, bet kā procesu var pieteikt darbu, kuru tā pieteicējs uzskata par notikumu arhitektūrā, piemēram, grāmatas, periodiskus vai citus izdevumus, interneta resursus, TV vai radio raidījumus, pētījumus, izstādes, izglītojošus vai sabiedriskus pasākumus, mākslas darbus u. tml. Pieteikšanas brīdī darbam ir jābūt realizētam. Kā objektus var pieteikt sabiedriskās ēkas, komercēkas un ražošanas ēkas, inženierbūves, individuālās dzīvojamās ēkas, daudzdzīvokļu ēkas, pārbūves un mantojuma transformācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas, interjerus un ainavu arhitektūru, vides labiekārtojumus un vides objektus.

Visus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2022 pieteiktos darbus pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija, kurā darbojās arhitekte un žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite, arhitekts, arhitektu biroja Mailitis Architects vadītājs Austris Mailītis, arhitekts, biroja Didrihsons Arhitekti vadītājs un Kultūras ministrijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons, arhitekts, arhitektu biroja NRJA vadītājs Uldis Lukševics, arhitekte, autore, kuratore, Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunkta vadītāja Ieva Zībārte, būvinženieris, būvuzņēmuma Skonto Construction projektu vadītājs Jānis Kreicburgs un muzeja Žaņa Lipkes memoriāls direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.

Balvai tālāk tika virzīti 16 nominanti no dažādām Latvijas vietām. Tos vērtēja starptautiska žūrija: Tomass Randels-Peidžs (Thomas Randall Page, Lielbritānija), Kaja Pae (Kaja Pae, Igaunija), Vītauts Biekša (Vytautas Bieksa, Lietuva), Henrijs Glogavs (Henry Glogau, Jaunzēlande), kā arī Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 atlases žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite.

Žūrijas priekšsēdētāja arhitekte Andra Šmite atzina, ka izvēlēties nominantus starp 49 šogad pieteiktajiem darbiem nav bijis viegli – tie bijuši dažādi, daudzpusīgi un profesionāli izstrādāti pieteikumi.

«Visi šogad iesniegtie darbi raksturojami kā ļoti kvalitatīvi un labi. Ja būtu tāda iespēja, mēs labprāt apbalvotu pat vairākus no iesniegtajiem pieteikumiem. Kopumā žūrija pavadīja piecas dienas, apskatot pieteiktos darbus, jo arī objektu atrašanās vietas ir ļoti dažādas – no Bernātiem līdz Robežniekiem. Mums bija garas diskusijas, taču neatceros, kad vēl ir bijis pasākums, kura ietvaros esmu tik intensīvi vairākas dienas pēc kārtas runājusi par arhitektūru un tās vērtībām. Tāpēc varu teikt, ka visi žūrijas pārstāvji ir savas jomas speciālisti, spēcīgas personības ar skaidru redzējumu par vērtībām, kas mums ir svarīgas,» par žūrijas darbu stāsta Šmite.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labāko sniegumu un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Gada balva ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, kas atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu. Turklāt pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitektūras gada balvu arī 2022. gadā organizēja Latvijas Arhitektu savienība ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un vairāku uzņēmumu un organizāciju atbalstu.

Grand Prix saņēma atbalsta centrs Pērle Cēsīs, tāpat Latvijas Arhitektūras gada balvas jeb fināla žūrijas balvas ieguva Daugavpils cietokšņa inženierarsenāla un pulvera noliktavas restaurācijas un infrastruktūras labiekārtošanas projekts (REM PRO, sadarbības partneris Konvents), kā arī brūzis Manufaktūra Rīgā (SAMPLING; Manten Devriendt, Liene Jākobsone).

Inženierarsenāls Daugavpilī ir milzīga būve ar kalta granīta kāpnēm, un tas aizņem visu kvartālu. Atjaunošanas laikā vietām atstāta vecā skujiņā izliktā ķieģeļu grīda, rūpīgi atjaunots vestibils ar krusta velvēm. Senāk te laboja tehniku, un arī tagad pirmais stāvs atvēlēts mašīnām, kuras saglabājušas ne vien oriģinālo krāsu, bet spējušas atbraukt no Rēzeknes. Plašais pagalms ir vēl viena vieta kultūras dzīvei. Atjaunotais aparelis – slīpā uzbrauktuve – bijis sarežģīts uzdevums, taču daugavpilieši ar to eleganti tikuši galā.

Brūzis Manufaktūra atrodas vēsturiskā ražošanas ēkā Juglā, kas pielāgota alusdarītavas un bāra vajadzībām. Koncepcijas pamatā ir vēlme izcelt šīs necilās ēkas ilgo mūžu un vairākas pārbūves. Rezultāts estetizē dažādās būvniecības pieejas un paņēmienus, papildinot ar jaunu uzslāņojumu, kas atkal piemēro ēku citai funkcijai. Ēkas vizuālais tēls iecerēts kā ilgtspējas un atkārtotas izmantošanas manifestācija. Arī telpu dizains ietver gan jau lietotas, gan no teritorijā atrastiem materiāliem izgatavotas mēbeles.

Žūrijas īpašo atzinību ieguva projekts Ziedlejas – pirts un labsajūtas komplekss (Open arhitektūra un dizains un Ģirts Runis, Landshape) Siguldas novada Krimuldas pagastā un Āgenskalna tirgus transformācija (arhitektes Lienes Griezītes studija; Kārlis Vilkaušs, Jānis Pelsis, Roberts Koļcovs; Kalnciema iela).

Ziedleju idejiskā ass izriet no pirts kultūras un tās aktualitātes nemierīgā un urbānu izaicinājumu pilnā laikmetā. Labsajūtas komplekss tiek attīstīts kā vieta, kur atgūt mieru. Apvienojot mūsu zemes garīgās tradīcijas ar laikmetu iedvesmotām interpretācijām un ārzemju pieredzi, Ziedlejas parāda arī globalizācijas pozitīvās šķautnes. Katra sniedz atšķirīgu pieredzi vienlaikus vienotā arhitektoniskā stāstā. Te viesus gaida Stikla, Dūmu un Vilnas pirts, kā arī četras stikla istabas.

Āgenskalna tirgus ir 19. gadsimta beigu būve Rīgā, kas saglabājusi savu raksturu līdz pat mūsdienām. Projekta ietvaros tika sakārtotas konstrukcijas un telpas atguva majestātiskumu. Paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas, vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašām galerijām ir sākotnējās arhitektūras vērtības, kas runā pašas par sevi.

Portāla “Delfi” sabiedrības balsojumā šogad lielāko balsu skaitu ieguva pirts un labsajūtas komplekss Ziedlejas. Komplekss Ziedlejas saņēma arī VELUX Latvia īpašo balvu. Savukārt izglītības projekta Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks balva Zirnis tika Āgenskalna tirgus transformācijai. Sanitārās un apkures tehnikas veikalu tīkls Komforts savu simpātiju balvu piešķīra Zinātnes un inovāciju centram Vizium (UAB Ambrasas Architectu Biuras un SIA Arhitekta J. Pogas birojs, Juris Poga.) Dizaina, arhitektūras un dzīvesstila žurnāla Deko balvu saņēma arhitektes Lienes Griezītes studija – gan par paveikto darbu divu vēsturisko ēku pārbūvē Kalnciema ielā, gan ieguldījumu Āgenskalna tirgus transformācijā.

Apbalvojumi koka arhitektūras projektiem nav retums kopējā arhitektūras balvas konkursā. 2012. gadā galveno balvu ieguva Saldus mūzikas un mākslas skola (MADE arhitekti), 2014. gadā – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas rekonstrukcijas projekts (Zaigas Gailes birojs), bet tālajā 1998. Gadā – ledus hokeja halle Liepājā (arhitekta Ulda Pīlēna birojs) ar līmētā koka arkām. Koks ir Latvijas arhitektu cienīts un plaši izmantots materiāls, ja vien tas ir tehniski (un atbilstoši normatīviem) iespējams.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.