– Rodas jautājums, kāda ir valdošās koalīcijas kopējā pozīcija par vēstures vietu? Ja vēsturi uztver kā priekšmetu, kas strādā sabiedrības apvienošanas interesēs, tad valstij būtu jāizturas pret to izteikti pozitīvi. Vai jūs kā vēsturnieki paši atbalstāt tādas apakškomisijas izveidi? 60
Edvīns Šnore: – Es to atbalstu pilnībā. Problēma ir šāda – tā kā šis jautājums ir kutelīgs un valstī ir liela sabiedrības daļa, kas iebildīs, tad labāk izdara izvēli šo problēmu vispār nerisināt: “nekaitināsim to lielo kopienu”, nepilsoņus, “lielo Krieviju”…
– Ko nozīmē nekaitināt? Noklusēt vēsturi? Kad Līdakas kungs baidījās, ka jūs “politizēsiet vēsturi”, viņš droši vien domāja lietas, kuru atgādināšana Krievijai ir nepatīkama.
Edvīns Šnore: – Savā ziņā jā. Tā ir bīstama politika. Saeimas Eiropas lietu komisijā izskatījām Iekšlietu ministrijas pozīciju, ko tā ieņems attiecībā uz draudiem, ko rada atsevišķu Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un došanās karot uz “karstajiem punktiem” teroristu pusē. Tur bija pārsvarā runa par “Islāma valsti”, taču arī Latvijai ir aktuāla krievvalodīgo radikalizēšanās un došanās uz Ukrainu karot teroristu grupējumos. Aizsūtīju vēstuli iekšlietu ministram ar jautājumu, kas tad ir pamatā radikalizācijai šeit un kas tiek darīts, lai to novērstu. Bet mēs taču zinām, ka pamatā ir Krievijas propaganda, kuras pamatā savukārt ir mīti par vēsturi. Tieši vēsture ir problēmas fundaments. Tāpēc šī lieta politiski arī jārisina.
– Un ko atbildēja ministrija?
Edvīns Šnore: – Es tagad gaidu. Viņiem jāatbild 30 dienu laikā.
– Ir jau runāts bez gala par to, ka valdība nereaģē. Jūsu partijas biedrs Rihards Kols tagad ir Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parlamentārais sekretārs. Vai tad viņš neatbild par valdības sakariem ar parlamentāriešiem? Vai tad nevar uzdot skaidru jautājumu: kāda ir premjeres Straujumas attieksme pret vēsturi?
Jānis Dombrava: – Viens vērtīgs darbs parlamentārā līmenī ir izdarīts, un, cerams, parlamentārā komisija to atbalstīs. Mēs ar Kola kungu esam sagatavojuši darba uzdevumus Ārlietu komisijai nākamajiem četriem gadiem. Viens no punktiem paredz Saeimas deklarācijas par Latvijas okupāciju pildīšanu. Tur ir runa arī par arhīvu un citu vēstures materiālu atgūšanu. Noraidīt to nevarēs, jo valdības deklarācijā jau ir rakstīts, ka jārisina jautājumi saistībā ar PSRS un nacistiskās Vācijas okupāciju.
