Savējie – vislabākie. Ābolu audzēšanas stratēģija Zviedrijā 0
Edīte Kaufmane, Edgars Rubauskis, Dārzkopības institūts
Dārzkopības institūta projekts Netehnoloģisko un tehnoloģisko inovāciju kapacitātes attīstība augļu audzēšanā un pārstrādē Baltijas jūras reģiona valstīs (InnoFruit) deva iespēju pērnvasar apmeklēt Zviedriju un iepazīties ar tur notiekošo dārzkopības nozarē un pētniecībā.
Situācija nozarē
Zviedrija tiek nosacīti dalīta klimata joslās, bet lielākā daļa saimniecību atrodas dienvidos un dienvidrietumos, kur klimats maigāks nekā Latvijā – vasaras ir līdzīgas, rudens garāks, ziemas noteikti maigākas, -20 0C ir ļoti liels retums. Plūmju šķirnes, kas Balsgardā auga, Latvijā izsala, piemēram, ‘Anita’ – zila, liela, garšīga, bet izsala pirmajā ziemā, kas nebija nemaz tik barga. Arī ‘Violetta’, kas likās cerīga, vienā bargākā ziemā lielākoties aizgāja bojā.
Zviedrijas Lauksaimnieku asociācijā ir vairākas nodaļas, tostarp LRF Garden, kas ir dārzeņu, augļu un ogu, kartupeļu un dekoratīvo augu ražotāju nodaļa, kurai savukārt ir augļu koku, zemeņu un citas grupas, kas apvieno attiecīgo kultūru audzētājus.
Pārsvarā ir integrētā audzēšana. Bioloģiskie produkti Zviedrijā ir populāri, bet to cena augsta, tāpēc lielus apjomus nevar realizēt.
Divus konsultantus par augļiem un ogām (viens par bioloģisko ražošanu, otrs – par integrēto) finansē Zviedru lauksaimniecības padome. Konsultanti pārsvarā fokusēti uz augu aizsardzības jautājumiem. Dažus papildu konsultantus (divus trīs par augļiem un tikpat par ogām) finansē privātie uzņēmēji.
Augļkopībā Zviedrijā iznāk divi žurnāli: Viola profesionāļiem un Pomologen – mazdārzniekiem. Apmeklējām arī Elites stādu audzētavu Balsgardā, kur ražošanas apjomi pēdējos gados strauji sarukuši, kopš zemeņu stādus lielie audzētāji importē. Šeit tiek uzturēta mātesaugu kolekcija, tostarp potzaru iegūšanai, notiek pavairošana ar audu kultūrām, lapainiem spraudeņiem. Stādaudzētava sadarbojas ar vairākām Zviedrijas kokaudzētavām.
Zviedri savus ābolus uzskata par vislabākajiem
Pēc veiktās aptaujas, 53% Zviedrijas patērētāju lieto ābolus vismaz trīs reizes nedēļā, 78% uzskata, ka zviedru vietējie āboli ir vislabākie, 40% izvēlas pirkt tikai zviedru ābolus.
Kopumā Zviedrijā gadā tiek izaudzētas 25–30 tūkst. tonnas ābolu (5–8% tiek audzēti bioloģiski), kas veido 20% no kopējā patēriņa. Pēdējos piecpadsmit gados ābeļdārzu ražība vidēji bijusi 12–17 t/ha ar tendenci pieaugt, kas panākts, izmantojot modernas, mūsdienīgas tehnoloģijas dārzu kopšanā, kā arī pieaugot dārzu intensitātei (blīvumam) līdz 1100–2000 kokiem uz 1 ha. Visvairāk raža tiek ievākta šķirnēm ‘Ingrid Mary’ – 21,5%, ‘Aroma’ – 18,5% un ‘Discovery’ – 13%. Zviedrijas sortimentā ienākušās jaunākās šķirnes (‘Rubinola’, ‘Frida’, ‘Alice’ u. c.) dod līdz 10% no kopīgā saražotās produkcijas apjoma. Mums pazīstamākās šķirnes ‘Lobo’ zviedru dārzos iegūtās ražas lielums ir tikai 1% no kopīgā daudzuma.
Interesanti, ka valstī nozares ir cita citu atbalstošas, piemēram, nacionālās aviokompānijas SAS lidojumos var iegādāties tikai ābolu šķirnes ‘Aroma’ ābolu sulu – par šo faktu var pārliecināties ikviens, kurš izmanto šo aviokompāniju savos ceļojumos.
Glabātavās augļus bojā gan fizioloģiska rakstura, gan patogēnu izraisītas slimības. Tādām ābeļu šķirnēm kā ‘Discovery’, ‘Rubinola’ ‘Ingrid Mary’ un ‘Frida’ bojājumus izraisa dažādu veidu mizas brūnēšanas, bojājot vidēji 40–70% augļu. Savukārt šķirnēm ‘Ella’, ‘Katja’, ‘Discovery’ un ‘Summerred’ raksturīga tikai mīkstuma brūnēšana, dažkārt bojājot 40–60% augļu.
Bumbierus saražo ap 2000 tonnu gadā, tostarp 30–40% glabājamās šķirnes (divus trīs mēnešus, ne ilgāk). Zudumi, glabājot audzētajām šķirnēm esošajos ražošanas apstākļos, ir ap 20%. Bumbieru vidējā ražība pēdējos 25 gadus ir mazinājusies līdz pat 6–11 t/ha. Lielākais ražas apjoms Zviedrijā tiek iegūts no šķirnes ‘Clara Frijs’ (~35%). No šķirnēm ‘Carola’, ‘Conference’ un ‘Aleksandrs Lukas’ iegūst apmēram 10% no katras.
Plūmes vidēji saražo ap 500 tonnu gadā, ražība gan tikai 3 t/ha (tas ir – ap 150 ha plūmju dārzu). Galvenās šķirnes šajos dārzos ir ‘Jubileum’, ‘Opal’, ‘Herman’, ‘Viktorija’.
No ogulājiem visvairāk audzē zemenes, arī avenes un krūmmellenes. Pēdējā laikā arvien vairāk audzē vīnogas vīna ražošanai.
Ābolu ražošanas stratēģija
Zinātniski pamatota ilglaicīga ābolu ražošanas stratēģija Zviedrijā, pēc pētnieku domām, ir šāda:
– 30–35% augļu tirgū ir vietējie;
– 25% no vietējā saražotā ābolu apjoma ir bioloģiski audzēti;
– glabāšanas zudumi nepārsniedz 5% no kopējā apjoma;
– patērētāji ir nodrošināti ar līdzvērtīgas kvalitātes āboliem visu gadu;
– paaugstināta konkurētspēja.
Lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus, darbība izvēršama vairākos virzienos:
1) ieviešot jaunas audzēšanas tehnoloģijas, dārza kopšanas praksi un principus – slāpekļa saistīšanu no atmosfēras, augsnes nosedzējmateriālus, mehanizāciju dārzos, tostarp mehanizētu ziedu retināšanu ražas kvalitātes nodrošināšanai un ražošanas periodiskuma mazināšanai;
2) ieviešot jaunas, izturīgas šķirnes;
3) uzlabojot glabāšanas apstākļus, tostarp izmantojot nedestruktīvas augļu gatavības noteikšanas metodes, pirms augļi nonāk glabātavās;
4) attīstot un izmantojot patogēnu ierobežošanā drošas un videi draudzīgas metodes un līdzekļus.
Šobrīd pārbaudīta un ieteikta audzēšanas sistēma augļu kokiem, veidojot šauru (40–50 cm) zāles joslu augļu koku rindā ap stumbriem. Sēšanai šai slejā rekomendē slāpekli saistošus augus. Savukārt apdobes abas malas pēc sviestmaižu principa tiek rušinātas un uzturētas bez apauguma. Vienlaikus slāpekļa mēslojums tiktu dots tikai nepieciešamības gadījumā saskaņā ar lapu analīžu rezultātiem. Šāda sistēma sevi pierādījusi ar vismazāk bojātu augļu daudzumu, tostarp augļu glabāšanas laikā.
Dārzos tiek rekomendēts palielināt blīvumu līdz 2500 kokiem uz 1 ha, vairāk izmantot vainagu vasaras veidošanu, slāpekļa nodrošinājumu lapās, ik nedēļu monitorējot ar portatīvām ierīcēm un apdobēs izmantojot gaismu atstarojošus materiālus – segumus, lai panāktu labāku vainaga izgaismojumu. Tas pozitīvi ietekmētu augļu nogatavošanos un kvalitāti (paaugstinās antioksidatīvā aktivitāte, uzlabojas augļu krāsojums, palielinās augļu blīvums). Tas samazina arī bojāto augļu daudzumu to glabāšanas laikā.
Augļu glabāšana
Zviedrijā veikti pētījumi par augļu glabāšanu ULO glabātavās, kur atsevišķām ābolu šķirnēm augļu bojāšanās samazināta vairākkārt. Arī plūmes ULO var sekmīgi glabāt līdz pat piecām nedēļām.
Mizas brūnēšanu ābeļu šķirnēm ‘Rubinola’, ‘Ingrid Mary’ un ‘Frida’ sekmīgi mazināja novākto augļu glabāšana 8 ⁰C temperatūrā trīs nedēļas, tad pakāpeniski mazinot gaisa temperatūru dzesētavā par 1,5 ⁰C nedēļu pēc nedēļas – pretstatā augļiem, kas uzreiz novietoti 1,5 ⁰C temperatūrā.
Interesanti rezultāti iegūti, ābolus turot diennakti 40 ⁰C temperatūrā, tādējādi izraisot augļu vaskošanos – vienmērīgu augļu noklāšanos ar vasku, kas augļus labāk sargā no dažādiem slimību ierosinātājiem glabāšanās laikā. Arī etilēna izdalīšanās, kas, kā zināms, veicina augļu nogatavošanos, šādi izkarsētiem augļiem šķirnēm ‘Aroma’ un ‘Ingrid Mary’ bijusi mazāka.
Zviedrijā bijuši izmēģinājumi arī augļu apstrādē ar karstu ūdeni (divas minūtes 50 ⁰C) pirms ievietošanas glabātavās – iegūti ļoti labi rezultāti, mazinot augļu bojāšanos glabāšanās laikā.
Augļkopju kooperatīvs Äppelriket
Lielākais Zviedrijas ābolu audzēšanas reģions atrodas Kivikā (apmēram 20 km uz ziemeļiem no Simrishamnas). Tur uzbūvēts kooperatīvam Äppelriket piederošs loģistikas un glabāšanas komplekss. Äppelriket apvieno 95 audzētājus, kas ir apmēram 60% no visiem ābolu ražotājiem valstī. Saimniecību lielums dažāds – no 0,5 līdz 60 ha, tās izkliedētas pa visu valsti attālumā līdz pat piecu stundu braucienam ar auto no Kivikas, bet pārsvarā tomēr dienvidu un centrālajos reģionos. Kooperatīvs gadā ievāc 9–11 tūkst. tonnu ābolu (2017. gadā – 8 tūkst. tonnu).
Šo audzētāju saimniecībās izvietotas 25 meteostacijas, saskaņā ar kuru datiem tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi (AAL). Miglots tiek apmēram 10 reižu sezonā, bioloģiskie AAL šobrīd pieejami mazāk – kopumā kādi pieci preparāti. Fertigācijas sistēma ir daļā dārzu, daudzi mēslojumu ābelēm dod ierastā veidā.
Kooperatīvā ir viens konsultants, kurš sezonas laikā vairākkārt cenšas apbraukāt visas saimniecības. Divas reizes katros trīs mēnešos konsultants kādā no saimniecībām rīko semināru, kur pulcējas tuvākie saimniecību pārstāvji. To laikā izrunā arī aktuālākos nozares jautājumus. Konkrētām tēmām pieaicina lektorus speciālistus. Galvenie temati, par ko tiek runāts, – augu aizsardzība, vākšanas gatavības noteikšana un ražas laika prognozēšana, arī vainagu veidošana un šķirņu izvēle, mēslošana.
Audzē dažādas šķirnes, bet, tāpat kā Latvijā, lielveikali grib ne vairāk kā desmit. Kooperatīva biedru saimniecībās vairāk audzē ‘Disvovery’, ‘Elisa’, ‘Rubinola’, ‘Aroma’, ‘Ingrid Mary’. Potcelms – faktiski tikai M9. Zviedrijā praktiski nav kokaudzētavu, kas audzē stādus komercaudzētājiem. Tos iepērk pārsvarā no Nīderlandes un Beļģijas.
Ābolus audzē galvenokārt svaigam patēriņam. Audzētājs pats sašķiro pēc kalibriem un nodod kooperatīvam. Pēc augļu kvalitātes nosaka, vai āboli glabājami un vai samaksa pēc tam būs adekvāta. Tuvākās saimniecības līdz kooperatīva glabātavai augļus atved pašas, tālākajām kooperatīvs piedāvā palīdzību (par samaksu, protams). Augļi no lauka uz glabātavu tiek aizvesti katru dienu. Kooperatīva glabātavā notiek atkārtota šķirošana, tad pakošana, uzglabāšana un tirdzniecība. Audzētājs saņem naudu divas reizes gadā.
Cena atkarīga no pieprasījuma tirgū. Augļi tiek iztirgoti, vietējo ābolu pietrūkst. Svarīga ir kvalitāte, tāpēc katras saimniecības produkcijai ir marķējums, kas nodrošina vieglu izsekojamību. Ja saimnieks šķirojot ir kļūdījies vai cita iemesla dēļ produkcijai ir slikta kvalitāte, jāpiemaksā kooperatīvam par papildu darbu.
Lai iegūtu labu kvalitāti, augļus retina, to dara ar rokām vai lietojot amonija tiosulfātu (ATS).
Tā kā vākšanas gatavībai ir būtiska nozīme, kooperatīvs piedāvā pakalpojumu gatavības noteikšanai, ko veic kooperatīva vienīgais konsultants, kurš arī apmāca audzētājus. Konsultanta bāzes vieta ir kooperatīva glabātavas un loģistikas centrs, kur ir īpaša telpa augļu gatavības noteikšanai (nosaka cukuru daudzumu un cietību, veic arī joda–cietes testu).
Augļu pārstrādes uzņēmums saimniecībā
Viens no lielākajiem audzētājiem, kam pieder arī lielākais Zviedrijas augļu pārstrādes uzņēmums, ir saimniecība Kiviks Musteri. Tas ir ģimenes uzņēmums nu jau piektajā paaudzē, kas izveidots 1935. gadā, lai gan tā pirmsākumi meklējami 1888. gadā, kad uzņēmuma dibinātājs iestādīja savu pirmo ābeli. Saimniecībā šobrīd 60 ha platībā audzē ābeles un bumbieres. Augļus svaigam patēriņam nodod kooperatīvam, pārstrādes augļus izmanto uz vietas, vēl arī iepērk. Ir šķirnes, ko audzē tikai pārstrādei, piemēram, ‘Grāvenšteinu’ tikai sulai, kas ļoti iecienīta. Katru dienu pārstrādā aptuveni 50 tonnu (apmēram no septembra līdz februārim, kad parasti beidzas pašu augļi). Citus augļus un ogas, kā arī dārzeņus iepērk. Pārstrādes produkti ļoti dažādi – sulas (ražo tikai no pašu audzētiem āboliem un bumbieriem), sidri, marmelādes (ievārījumi), tējas, garšvielas, dažādi saldumi (konfektes u. c.). Uzņēmumā strādā ap 150 darbinieku.
Zviedru āboli ir ļoti pieprasīti, tāpēc tieši ābolu audzēšana ar katru gadu attīstās arvien spēcīgāk. Piemēram, uz Ziemassvētkiem dabūt ‘Ingrid Mary’ ābolus ir katra zviedra goda lieta.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops decembra numurā
