“Bankām lielākais sapnis būtu, kā paredzēt vienkāršot mantošanu” – kas notiek ar kontā esošo naudu pēc tuvinieka nāves? 26

Bankām lielākais sapnis būtu, kā paredzēt vienkāršot mantošanu – ka kontu atlikumu var tuvākie radinieki izņemt bez mantojuma apliecības, šādu tēmu aizsāk TV24 raidījums “Preses klubs”. Tas izskatās tā, ka tik daudz naudas stāv, nevienam nevajag, bet patiesībā – bankas ir priecīgas, tie ir apgrozāmie līdzekļi, jebkurš naudas atlikums ir apgrozāmie līdzekļi bankai, ar kuru tās operē.

Reklāma
Reklāma
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 19
Mājas
Vārītus rīsus nedrīkst uzglabāt ilgāk par vienu dienu! 10 bieži pieļautas kļūdas gatavojot, kas var izraisīt saindēšanos ar pārtiku
Lasīt citas ziņas

Tomēr visbiežāk klienti nemaz nezina, kā rīkoties radinieka nāves gadījumā. Bieži cilvēki atnāk ar mantojuma apliecība, ir gatavi saņemt naudas atlikumu, bet tad bieži vien bankai nākas skaidrot kārtību, ka vispirms ir ir jādodas pie notāra, tad iestājas noilgums 1-2 mēnešus ilgs, kamēr piesakās citi mantinieki. Tad visiem mantiniekiem ir jāierodas uz bankas filiāli, un tikai tad šo naudu pēc notāra izraksta izsniedz, tā likuma kārtību skaidro Karīna Zaņģe, finanšu un mārketinga speciāliste.

Tāpat bieži vien cilvēki, kad uzzina šo naudas atlikumu pēc notariālā mantojuma nokārtošanas, saprot, ka tās var būt pat ir saistības, piemēram, patēriņa kredīti. Viņi šo mantojumu nepieņem, un tā šis atlikums arī stāv bankā. Šādos gadījumos, kā saka Zaņģe, dažreiz klienti uzraksta iesniegumu, ka viņi ir ar mieru atdot bankai atlikumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl ir gadījumi, kad mantinieki neuzrodas, konts paliek aktīvs, – konta apkalpošanu bankai maksā. Līdz ar to speciāliste iesaka jebkurā gadījumā doties uz banku vai vismaz jāpaziņo, ka šī radinieka vairāk nav, lai šo kontu var uztaisīta kā neaktīva, lai tajā nav nekādas darbības. “Bieži vien arī mantinieki turpina izmantot kartes, veic pārskaitījumus.”

Kāds tad būtu ideālākais risinājums situācijai, kad tuvinieks miris un ko darīt ar viņa kontiem?

Kā saka Zaņģe, ideālais risinājums būtu, ka būtu viena sistēma, ka dati salasītos kopā, teiksim, no Pilsonības un lietu pārvaldes. Šai informācijai vajadzētu būt sasaistītai arī ar VID, kur noteikti arī šim cilvēka dzīves statusam būtu jābūt reģistrētam.

“Ja cilvēks ir miris, automātiskā kontrole noslēdz iespējas kaut ko darīt ar kontiem – nekādas darbības nevar notikt ne ar kartēm, ne internetbankā. Tagad bieži cilvēks nomirst, radinieks nepaziņo bankai, ieiet internetbankā, pārskaita sev naudu, un tikai tad iet pie notāra un tad tikai sāk dalīt mantojumu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.