VAS “Elektroniskie sakari” valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda: “Domāju, ka pēc kādiem diviem gadiem mēs ikdienā aktīvi lietosim 5G datu pārraides ātrumu. Bizness ar katru gadu arvien vairāk tam pieslēgsies, un tam pāreju uz 5G neņemos prognozēt.”
VAS “Elektroniskie sakari” valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda: “Domāju, ka pēc kādiem diviem gadiem mēs ikdienā aktīvi lietosim 5G datu pārraides ātrumu. Bizness ar katru gadu arvien vairāk tam pieslēgsies, un tam pāreju uz 5G neņemos prognozēt.”
Publicitātes foto

Kad gaidāms 5G bums? Saruna ar “Elektronisko sakaru” valdes priekšsēdētāju Jāni Bārdu 29

Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
Lasīt citas ziņas

No 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks forums “5G Techritory”, ko organizē VAS “Elektroniskie sakari” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, mobilo sakaru operatoru “Latvijas mobilais telefons” un citiem partneriem.

Forumā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs 300 miljardu eiro lielo Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu ar mērķi – panākt, lai 5G tehnoloģijas radītu reālu pienesumu biznesam un sabiedrībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par 5G ienākšanu biznesā un ikdienas dzīvē “LB” iztaujāja “Elektronisko sakaru” valdes priekšsēdētāju Jāni Bārdu.

“5G Techritory” jūs pozici­onējat sevi kā Eiropā vadošo 5G ekosistēmas forumu. Vai arī citur notiekošie 5G forumi sevi tā dēvē?

Jānis Bārda: Nē. Citi laikam nav tik ambiciozi kā mēs. Nav tādas vienotas metodikas, kura ļautu identificēt vienu vadošo. Mēs esam vērtējuši tos, kas notiek mums apkārt, un secinājuši, ka mūsu ambīcijas sniedzas tālāk par vienas valsts robežām. Lielās valstis ir pašpietiekamas savā teritorijā.

Viens no mūsu partneriem ir Ziemeļvalstu ministru padome. Otrajā foruma gadā Rīgā bija Ziemeļeiropas digitālo ministru sanāksme. Sākotnēji mēs savējo pozicionējām kā Baltijas jūras reģiona pasākumu, bet tagad skatāmies plašāk.

Mūsu mērķis ir apvienot trīs galveno lomu veicējus tehnoloģiju ieviešanā – zinātniekus, uzņēmējus un politiķus, kuri rada normatīvo bāzi, lai inovācijas spētu darboties. Mūsu forums ir platforma šīm trim pusēm, lai ātrāk un efektīvāk izmantotu to, kas radīts tirgū.

Pērn forums notika attālināti, arī šogad būs tāpat. Būtu vērts atzīmēt, ka pērn forums saņēma arī starptautisku vērtējumu kā labākais pasākums – Ziemeļeiropas pasākumu organizētāju asociācijas “Amber Event Award” “Grand Prix” par labāko 2020. gada tiešsaistes pasākumu un prestižo “Virtual Events Institute Virtual & Hybrid Conference” apbalvojumu.

Jūs šogad risināsiet visas Eiropas, nevis atsevišķu valstu problēmas?

5G tehnoloģiju jomā Latvija viena pati nav karotāja. Tehnoloģiski sarežģītā, finansiāli ietilpīgā un cilvēkresursu prasošā jomā mēs vieni neko nevaram izdarīt. Mēs nerisinām Eiropas problēmas, bet mēģinām Latviju pozicionēt uz Eiropas kartes un diskutēt par tehnoloģiju jautājumiem.

Mēs nevis klausāmies, ko runā citi, bet paši diktējam darbakārtību, vadām diskusijas, vācam informāciju, lai nākotnē to pavērstu taustāmā labumā Latvijas valstij. Mums jāpārvēršas no tehnoloģiju izmantotājiem par jauno tehnoloģiju radītājiem.

Forums pulcē zinātniekus, uzņēmējus un politiķus jau ceturto reizi. Vai jūtat kādu rezultātu no pirmajiem “5G Techritory” forumiem? Vai nākotne ir jau sākusies?

Par 5G ieviešanu tiek runāts ilgi, bet ikdienā tik strauji tas neienāk. Līdz šim 5G eksistēja tikai lozungu un masu mediju virsrakstu līmenī, tikai tagad kaut kas sāk kļūt taustāms.

2018. gadā foruma laikā visu triju Baltijas valstu ministri parakstīja memorandu par digitālā “Baltijas ceļa” izveidi. Šobrīd šis projekts iet savu gaitu.

Vai šis ir tas pats Atveseļošanās fonda projekts par 17 miljoniem 5G koridora izveidei 215 km garumā gar “Via Baltica” maģistrāli savienotajam transportam?

Jā. Ir vēl vairāki gadījumi, kad pēc foruma ārvalstu uzņēmumi izveidojuši savas pārstāvniecības Latvijā, piemēram, “1NCE”. “5G Techritory” lielāku atdevi dos ilgākā laikā.

Latvijas uzņēmumi ir ieguvuši partnerus startam ES programmās. Droši vien tiks pieņemti lēmumi par investīciju veikšanu un ražotņu pārcelšanu.

Esmu jau daudzus gadus klausījies “LMT” prezidenta Jura Bindes mantru par to, ka katra nākamā mobilo sakaru paaudze ienāk pēc 12 gadiem. Pēc viņa kādreiz sacītā, 5G jāsāk izmantot šogad. Otrs, ko viņš vēstīja: 5G nebūs sadzīves sakariem, bet rūpnieciskais mašīntīkls. Taču veikali rāda, ka vispirms sākusies skriešanās 5G viedtālruņu pārdošanā…

Par 5G vairāk jādomā kā par mašīnu saziņas rīku. Jo diez vai ieguldījumi 5G infrastruktūrā vispār atmaksāsies, ja to izmantos tikai fiziskās personas.

Pašlaik 5G veido kā testa vidi, kurā izmēģināt jaunus pakalpojumus un pārbaudīt tos ar pirmajiem lietotājiem. Jo vairāk šo tīklu izmantos, jo vairāk operatori būs motivēti tīklu attīstīt. Mūsu forumā ražotāji nelielīsies, kurš kādu telefonu izlaidis, – tā nav tēma, par ko diskutēt zinātniekiem un politiķiem.

Forumā mēs gribam līdzdarboties, lai radītu jaunus biznesus. Foruma Tehnoloģiju dienā dzirdēsim veiksmīgākos 5G B2B industrializācijas piemērus. Pasaules dienā par savu pieredzi šogad stāstīs Somija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Vācija un Dienvidkoreja.

Piemēram, eksperti no Somijas prezentēs 5G lietošanas pieredzi viedo pilsētu veidošanā, kā arī pašbraucošo automašīnu, dronu un attālinātās klātienes tehnoloģiju izstrādē. Tāpat tiks diskutēts par iespējām sadarboties pētniecības, inovāciju un komerciālo projektu jomās.

Kādas tendences novērojat kā “gaisa dalītājs” 5G sakariem?

Frekvences izsola Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, mēs tikai dodam tehniskos parametrus un saskaņojumu bāzes stacijām. Šobrīd 5G sakariem ir pieejama 3,5 GHz frekvence, no nākamā gada būs pieejama 700 MHz frekvence.

Zinu, ka “LMT” apņēmies līdz gada beigām Latvijas teritorijā izvietot simt 5G bāzes stacijas. To sakarus izmanto “Mikrotīkla” ražotie WiFi rūteri, kas nozīmē, ka katrs savā ikdienas dzīvē varēs sajust 5G interneta priekšrocības.

“Tele 2” ir paziņojis, ka īstā 5G attīstība sāksies tikai pēc 700 MHz frekvences izsoles. Kāpēc tikai tad?

3,5 GHz ir augsto frekvenču josla, un tām apraides diapazons ir mazs, savukārt 700 MHz frekvence sniedz krietni tālāk, tāpēc domājams, ka tieši 5G tālruņu lietošanā tad sāksies bums.

Turklāt tā piemērota telefoniem, jo caur tiem datu pārraide nebūs tik apjomīga. Jo augstāka frekvence, jo lielāka datu pārraide ir iespējama.

Ir minēts, ka 5G bāzes stacijas būs jāizvieto ik pēc 200 metriem.

Tas atkarīgs no ģeogrāfiskā novietojuma, reljefa, lietotāju blīvuma. Pilsētā tas var būt kvartāls. Domāju, ka nākotnē tāds staciju blīvums būs neizbēgams.

Kad nākotnē savienotie auto sazināsies ar citām automašīnām, tam būs vajadzīgs vērienīgs tīkls. Šobrīd vēl esam tālu no tās.

Pēc cik gadiem sāksies nākotne?

Domāju, ka pēc kādiem diviem gadiem mēs ikdienā aktīvi lietosim 5G datu pārraides ātrumu. Bizness ar katru gadu arvien vairāk tam pieslēgsies, un tam pāreju uz 5G neņemos prognozēt.

Vai 5G tīkli spēs piedāvāt visus tos pakalpojumus, ko šobrīd spēj piedāvāt tikai optisko tīklu operatori? Nu, piemēram, inter­aktīvo televīziju.

Mobilo sakaru operatori jau šodien nevis vienkārši tirgo SIM kartes, bet jau paplašina pakalpojumu klāstu multimediju jomā. Mēs strauji ejam uz to, lai ar mobilo tālruni paveiktu visu.

Valsts par Eiropas naudu ir ierakusi zemē optisko kabeli pāris tūkstošu kilometru garumā līdz 400 piekļuves pun­ktiem, no kuru lielākās daļas platjoslas internets līdz uzņēmumiem un mājsaimniecībām neved. Komersanti nepieslēdzas pat ar 4G… Vai 5G būtu risinājums “pēdējai jūdzei”.

Mēs redzam, ka galapakalpojuma sniedzēji neredz ekonomisko pamatojumu tur izvērsties. Ja “pēdējās jūdzes” nodrošināšana balstīsies tikai uz ekonomisko pamatojumu, tad, nemainoties vietējai situācijai, tā diez vai būs iespējama.

Situācija laukos jau mainās. Pandēmijas piespiestais attālinātais darbs ļoti daudzus aizdzina tālāk laukos, arī attālinātās mācības skolās. Tas maina situāciju, bet nemaina maksātspēju. Tas vairs nav biznesa jautājums vien, bet valstisks. Tāpēc nebūtu godīgi tiem pēdējiem apmaksāt visas mobilā torņa izmaksas.

Trīsdesmit gadus bija tendence visiem savilkties ap Rīgu, bet pretējā tendence – decentralizācija – sākusies nupat un diktē operatoriem tīklu attīstīt citādi.

To jutu, kad pēc brīvdienām atsākās attālinātās mācības skolās un interneta ātrums dienas pirmajā pusē ir tāds, kāds parasti ir sestdienas vakaros, kad visi skatās filmas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Secinu, ka bez valsts vai Eiropas atbalsta instrumentiem nekas nenotiks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 118
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Lasīt citas ziņas
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
ASV iznīcinātu visu Krievijas armiju, ja Putins Ukrainā ķertos pie kodolieročiem – brīdina bijušais CIP ģenerālis
Latkovskis: Latvija nevar atļauties no mobilizācijas bēgošos krievus 1
Kurus krievu karavīrus ukraiņi sauc par “čmobikiem”, kurus par “mobikiem”?
VIDEO. “Mēs nekarojam ar Ukrainas karaspēku. Mēs karojam ar NATO karaspēku,” pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas līderis
17:19
“Nevar pa pakaļdurvīm iebīdīt valdībā ministru, kuru vēlētājs nav atbalstījis” – Kariņš sāk veidot valdību
17:06
Precizē nepieciešamā finansējuma apjomu onkoloģijas pacientu ārstēšanai
16:46
Viena otru noveda līdz asarām: grāmatā atklāts, par ko īsi pirms prinča Harija un Meganas kāzām pamatīgi sastrīdējās līgava un Keita Midltone
VIDEO. Pēc atbrīvošanas no krievu gūsta beidzot savas ģimenes satiek “Azov” komandieri
Vai trešdien noderēs lietussargs? Laika prognoze
Politologs skaidro, ar ko saistīta nevēlēšanās iekļaut “Progresīvos” koalīcijā
“Mums nepieciešams auto, lai varētu doties uz karstajiem punktiem!” Andris lūdz palīdzību, karojot Ukrainā 1
FOTO. Vai noziedējušo hortenziju ziedi noteikti ir jāapgriež?
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Siltumnoturības paaugstināšana var ieilgt
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
“Nebūtu slikti padomāt par ikgadēju premjera rotāciju,” tā domā eks-ministrs Veldre
Precizē nepieciešamā finansējuma apjomu onkoloģijas pacientu ārstēšanai
Kārlis Streips: Visiem tiem, kuri nobalsoja, gribu teikt malači. Un tiem, kuri tā nedarīja – tiešām nav kauns?
FOTO, VIDEO. “Nolēmu un devos – pūķim pašā rīklē!”: TV personība Žaklīna Cinovska jau vairākas nedēļas uzturas Ukrainā
“Satriecoši panākumi frontes priekšējās līnijās.” Pentagons atzīst, ka Ukraina ir ceļā uz stratēģisko mērķu sasniegšanu
Šis būs izdzīvošanas gads: enerģētikas krīze var novest pie pārtikas un dzērienu ražotāju bankrotiem
Mirušo Covid-19 pacientu skaits Latvijā pārsniedzis 6000 2
Publiskajā telpā atgriezušies dinozauri, kuru nemirstība ir vienkārši apskaužama. Egila Līcīša feļetons 37
Sāk trūkt īres dzīvokļu: divu nedēļu laikā Kazahstānā ieradušies 200 000 krievu
“Mēs Amerikā nejūtam kovida klātbūtni. Par to vairs nedomā.” Saruna ar profesoru Bertramu Zariņu 1
Teju puse robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu Latviju izmantojuši tranzītam
VIDEO, FOTO. Pārsteigums Parīzes modes nedēļā – skatītāju acu priekšā uz kailas supermodeles ķermeņa uzsmidzina kleitu
Dara sirdsdarbu Latvijas laukos: no milzu traktora līdz šmakovkas aparātam – viesos pie Ivara Selecka filmas “Zemnieki” varoņiem
Dainis Šēnbergs: Cilvēku resursu Ukrainai pietiek, bruņojuma gan ne, un tā ir Ukrainas atbalstītājas – NATO – vaina 31
APTAUJA. Kā vērtējat Saeimas vēlēšanu rezultātus un kam, jūsuprāt, jāveido jaunā valdība?