Foto – Shutterstock
Vecāku nozīme bērna personības attīstībā 0
Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 cipariem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
15
Farmācijas gigants “AstraZeneca” atzīst, ka viens no tās Covid-19 vakcīnas blakusefektiem var būt pat nāvējošs
7
Mākslas terapeite Inese Bērziņa novērojusi, ka vecāki mūsdienās diemžēl nereti daudz vairāk uzmanības velta materiālajai pasaulei, nevis dvēseles pārdzīvojumiem. „Bērns to arī iemācās – par emocijām mēs nerunājam, iekapsulējamies katrs savā pasaulē un izpaužamies, kā nu katrs māk – datorā vai „šopingā”, tādēļ bieži vien ķermenis sāk reaģēt ar veģetatīvām, somatiskām saslimšanām. Bez ievērības atstātiem, kliedzošiem bērniem var novērot nervu sistēmas darbībai ļoti negatīvas, bīstamas sekas, nemaz nerunājot par viņu jūtām. Tāpēc aicinu vecākus rūpīgi izvērtēt, vai ir vērts uzticēt bērna ilgstošu pieskatīšanu citām personām agrāk par trīs gadu vecumu. Maza cerība, ka tas nākotnē atmaksāsies.”
IETEIKUMI, kā atraisīt bērna uzvedību veselīgā veidā, samazinot pārlieku lielo kautrīgumu:
- Brīvas attiecības, bet bez visatļautības. Atraisīt bērna personību iespējams tikai ar mīlestību, ieklausīšanos un uzticēšanos, nevis ar varu un komandēšanu. Ar savu piemēru mācot atbildību par savu izdarīto vai neizdarīto, nepazemojot. Uzticoties bērna brīvai izvēlei un cienot to. Izslēdzot tik ļoti ierasto – „vecāki zina labāk” – stilu. Protams, vecāki jau no pirmajām bērna dienām veido un uztur ģimenes atmosfēru, ritmu un kārtību, tādējādi – ja ģimenes ierastā kārtība ir kopīgi saskaņota, nevis vardarbīgi uzspiesta – bērns jūtas droši.
- Sevis izjūta ir bāziski svarīga. Ja vecāki neņem vērā bērna vajadzības (nesajaukt ar iegribām), piemēram, patstāvīgi un pastāvīgi attīstīties, iepazīt pasauli, būt emocionāli pieņemtam, saprastam un justies „varošam” (kaut vai uzcept „smilšu kūku”), bērns tiek ierobežots un neiegūst savu individuālo pieredzi un „punus”, viņš nejūtas drošs pats savā ķermenī. Kā piemērs – pārlieku rūpīgie un kārtīgie vecāki, kuri neļauj bērnam spēlēties, jo pastāv risks sasmērēt tīrās drēbes. Vai arī diametrāli pretēji – ja neliekas ne zinis, kad bērns nokritis un sasities. Tādā gadījumā tā ir vecāku varas pārprasta izmantošana, kas var novest pie bērna nespējas brīvi veidot komunikāciju. Bērnā mājos sajūta, ka kāds cits ir svarīgāks un viss tiks izlemts viņa vietā.
- Vārdiņš „nē”. Svarīgi, ka bērni saka „nē” par privātām lietām, un svarīgi, ka vecāki šo „nē” spēj akceptēt. Tāpat ir būtiski, lai bērni spētu izvairīties no vardarbības. Diemžēl kautrīgajiem tas izdodas grūtāk, viņiem atskaites punkts drīzāk ir pieaugušais, nevis paša aizsardzība. Hiperaktivitātes, uzmanības, impulsu nenoturības un agresijas gadījumi mācību iestādēs aizvien pieaug, tādēļ mierīgajiem un kautrīgajiem bērniem tomēr nākas meklēt veidus, kā aizstāvēties, un ne vienmēr tas izdodas. Tāpēc ir vērts bērnu audzināt drošā un mīlestības piepildītā vidē, lai, dodoties patstāvīgajās skolas gaitās, bērns spētu pastāvēt arī pats par sevi. Diez vai, ka kāds cits bērns atļausies pazemot pašpārliecinātu, savā stājā staltu zēnu vai meiteni.
- Ierobežota mediju pieejamība. Inese Bērziņa ģimenēm ar bērniem silti iesaka ierobežot dažādu mediju pieejamību, kā arī rūpīgi izvēlēties, ko bērnam piedāvāt vai vispār izslēgt no dienas kārtības. Apkraujot bērnus ar nevajadzīgu informāciju, tas rada satraukumu un nedrošības risku, viņi paliek neadekvāti aktīvi, jo satraukums kaut kur ir jānovada. Tāpēc ieteicams ierobežot filmas un datorspēles līdz 12 gadu vecumam, jo tas ir vecums, kad veidojas turpmākās dzīves pamats. Tas, protams, prasa izdomu, pacietību un sapratni no vecāku puses, taču tas ir tā vērts. Rezultātā kopīgi pavadītais laiks top daudz kvalitatīvāks un enerģētiski siltāks – tās būs kopīgas pastaigas, vērtīgas sarunas, jautri pavadīts laiks, spēlējot galda spēles utt. Pats svarīgākais – tas palīdzēs saglabāt kontaktu ar bērnu, kas turklāt samazinās dažādu atkarību risku.
SAISTĪTIE RAKSTI Kā bērnības spēles atceras Ansis Bogustovs, Anna Rozīte un Una GavareVar piedalīties atbalsta grupā hiperaktīvu bērnu vecākiemDēlēna zvans: “Brauc mājās, tēti, mammīte nevar pamosties!”Kas aizmidzina, tas pamodina: Bērna gulētlikšanas gudrībasKas liek jaunajām māmiņām lēkt no klints?FOTO: Neveikli brīži fotosesijās ar zīdaiņiem… Vecāku un citu ģimenes locekļu reakcija sejās!Kad sieviete dzemdē, viņa ir uz citas planētas. Saruna ar leģendāro ginekologu Mišelu OdēnuJa uzvedības problēmas sākas līdz 10 gadu vecumam, tās, visticamāk, pašas nepāries
