Krīze – uz būvnieku pleciem? Būvniecības nozare bez risinājumiem jau otro mēnesi 0
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lēmumu nepieņemšana krīzes situācijā ved būvniecību krīzē, kuru varētu salīdzināt ar ugunsgrēku – ar šādu nepārprotamu secinājumu jau vairāk nekā pirms mēneša, 27. aprīlī, bija noslēgusies pirmā diskusija, kurā pārrunātas Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) izstrādātās vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, kā arī vērtēta kritiskā situācija saistībā ar esošo būvdarbu līgumu izpildi un izmaksu sadārdzinājumiem.
LBP regulāri rosinātajās diskusijās bez būvniekiem piedalās publisko pasūtītāju pārstāvji, kā arī dalībnieki no nozares procesos iesaistītajām valsts pārvaldes institūcijām – Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Ekonomikas un Finanšu ministrijām.
Nozares straujā rīcība, pašai izstrādājot vadlīnijas, norāda uz izvirzīto jautājumu asumu un nepieciešamību rīkoties jau vakar. Tomēr bez valdības un likumdevēju iesaistes, kā arī publisko pasūtītāju izpratnes samilzušo situāciju ar esošajiem un arī nākotnes līgumiem nav iespējams atrisināt vienai no būvniecībā iesaistītajām pusēm – proti, pašiem celtniekiem.
Krīze – uz būvnieku pleciem
Kā “Latvijas Bizness” noskaidroja LBP, aktīva diskusija ar visām it kā ieinteresētajām pusēm notiek joprojām, taču – konkrētu lēmumu nav. “Lai arī katrs projekts un līgums ir jāvērtē atsevišķi, situācija ar materiālu pieejamību un sadārdzinājumu būvniecībā šobrīd ir visaptveroša. Tāpēc, partnerības un Būvniecības padomes ieskatā, to nepieciešams risināt centralizēti, aktīvi iesaistoties starpnozaru ministrijām. Redzot, ka valsts pārvaldei vienotu kopskatu par ietekmētajiem būvdarbu līgumiem neizdodas iegūt jau otro mēnesi, uzskatām, ka Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un citām atbildīgajām institūcijām ir neatliekami nopietni jāiesaistās, lai krīze nepadziļinātos un nebūtu novirzīta vienīgi uz būvniekiem kā līguma izpildītājiem.
Kā nozari pārstāvoša organizācija esam sagatavojuši indeksācijas vadlīnijas līgumiem, kuri tiek noslēgti no jauna, kā arī esam iesnieguši priekšlikumus attiecībā uz jau esošajiem līgumiem. Kādā brīdī diskusijām būtu jārezultējas reālos lēmumos un rīcībā, bet šobrīd tādu vēl neredzam,” secina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.
Lai izmaiņu veikšana esošajos līgumos neradītu juridiskas sekas nevienai no pusēm, nepieciešams panākt kompromisu. Taču arī bezgalīga kompromisu meklēšana, līdzšinējā lēnā reakcija un nogaidošā valdības pozīcija situāciju nerisina. Turklāt neskaidrā situācijā atrodas ne tikai būvnieki, bet arī pasūtītāji – faktiski visu nozari skārusi izejmateriālu sadārdzinājuma un piegāžu problēma, kas apdraud darbu pabeigšanu noteiktajos termiņos vai arī objekta īstenošanu vispār, kam lielajos valsts un pašvaldības projektos var sekot sodi un sankcijas no ES fondu uzraugu puses u. tml.
Ko paredz priekšlikumi
No valsts iestāžu puses izstrādātās vadlīnijas, kas kopā ar metodiskajiem ieviešanas ieteikumiem kopumā sniedz vērtīgu atbalstu līdzējiem, tomēr pamatā attiecināmas uz risku vadīšanu tikai nākotnes līgumos. Piemēram, IUB vadlīnijās automātisko cenu indeksāciju iespējams piemērot tikai jaunajiem līgumiem, jo spēkā esošajos būvdarbu līgumos, kuros nebija iekļauts indeksācijas mehānisms, šādas izmaiņas šobrīd nevar veikt.
Tādēļ nepieciešami arī citi kompleksi risinājumi, un tādus jau mēnešiem ilgi piedāvā LBP, kas izstrādājusi un iesniegusi Ekonomikas ministrijai priekšlikumus ēku būvdarbu līgumcenas pārrēķināšanas metodikai attiecībā arī uz jau spēkā esošajiem līgumiem. Priekšlikumi paredz balstīt līgumcenas pārrēķināšanu uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par konkrēto būvizstrādājumu cenu izmaiņām, bet gadījumos, kad atsevišķi būvizstrādājumi nav iekļauti šajos cenu izmaiņas pārskatos, tad attiecināt kopējo būvniecības inflāciju valstī noteiktā periodā.
Priekšlikums paredz, ka līgumcenas izmaiņas ierosina būvkomersants, kas pasūtītājam iesniedz detalizētu pārskatu par cenu izmaiņām konkrētās pozīcijās, ņemot vērā CSP datus un tāmi. Ja puses saprātīgā laikā nespēj vienoties vai pastāv strīds par konkrētām pozīcijām, pasūtītājam ir jāpieaicina būvspeciālists (piemēram, būvuzraugs vai FIDIC Inženieris), kas sniedz atzinumu par līgumcenas izmaiņu pamatotību, ievērojot augstāk minētos līgumcenas izmaiņu veikšanas pamatprincipus.
Situācijas starp pasūtītājiem un būvdarbu veicējiem esot ļoti dažādas. Tādēļ LBP aicinājusi tos būvniecības uzņēmumus, kam neizdodas atrast risinājumus, ziņot par konkrēto līgumu un situāciju, lai, apkopojot informāciju, būvnieku pārstāvjiem būtu plašākas iespējas izvērtēt iespējamos scenārijus un iesaistīties jautājumu risināšanā pēc būtības.
Šobrīd – bez taustāmiem rezultātiem
Savā pieredzē par būvniecības līgumu pārskatīšanu sarunā ar “Latvijas Avīzi” dalījās SIA “Velve” valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens: “Neraugoties uz nemitīgo saziņu ar pasūtītājiem, jāsaka, ka pagaidām joprojām nevaram runāt par taustāmu rezultātu – vismaz būvkompānijas “Velve” noslēgtajos līgumos.
Esam apzinājuši katra sava objekta sadārdzinājumu. Atkarībā no būvdarbu cikla tas svārstās no 12 līdz pat 38%. Pasūtītāji ir informēti, tomēr lēmumu pieņemšanas process ir ļoti gauss un nereti mums kā būvniekiem uzliktais sadārdzinājumu pamatojumu apliecinājums ir pārāk sarežģīts vai pat vispār neiespējams. Lai arī kopumā redzam izpratni no pasūtītāju pārstāvjiem, tomēr jāsaka, ka savstarpējā komunikācija ievilkusies jau vairāku nedēļu garumā. Taču mums kā būvniekiem darbi ir jāturpina, lai arī šādā situācijā katra tādos objektos pavadītā diena nes neziņu un potenciālus zaudējumus.
Esmu vairākkārt uzsvēris arī iepriekš – šobrīd ir ļoti būtiski jau tuvākajā laikā panākt noregulējumu par saimnieciska rakstura valstī noteiktām vadlīnijām, kur pasūtītājam būtu pilnīgi skaidrs, kas un kā no būvnieka jāpieprasa, lai būtu pamats vienoties par cenu izmaiņām. Tas noteikti paātrinātu visu būvniecības dalībnieku sarunu procedūras, jo visiem būtu vienoti principi, pēc kā vadīties.”
“Rail Baltica” rāda priekšzīmi?
“Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” iepirkumos ir jāaizmirst fiksētās līgumu summas, jo šobrīd neviens nedos garantijas, ka tieši par šādu summu to varēs izdarīt,” intervijā aģentūrai LETA pavisam nesen izteicies Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” izpilddirektors Agnis Driksna.
Viņš arī paskaidrojis, ka šobrīd “Rail Baltica” objektos, kuros jau notiek būvniecība, cenu un materiālu piegāžu izmaiņām visi ar bažām sekojot līdzi, tomēr pateikt precīzi, kāda būšot ietekme, vēl nav iespējams.
Ja ģeopolitiskās situācijas dēļ inflācija būšot liela, tad vienus nevar pamest ne pasūtītājus, ne darbu izpildītājus. Gan valsts, gan arī Eiropas līmenī esot jāskatās, kādā veidā indeksēt izmaksas un palīdzēt iziet cauri inflācijas pieauguma fāzei.
