Gan dārzs, gan laboratorija 1
A. Zeps teic: gadās, ka kāds ziedotājs uzrodas pats un paziņo, ka grib ziedot, taču visbiežāk ziedojumi tiek saņemti pēc tam, kad pats fonds ir uzrunājis potenciālos ziedotājus, informējis par projektiem, ko universitāte vēlas īstenot.Naudu visbiežāk ziedo ar konkrētu mērķi: ziedotājs grib atbalstīt kādu universitātes iecerētu projektu. Tāpēc parasti augstskolas nebūt nevar brīvi tērēt šādu dāvinājumu. Ziedojums bez konkrēta mērķa augstskolās nonāk ļoti reti, atzīst A. Zeps.
Kādi ir ziedotāju mērķi, atvēlot naudu universitātei? Par atbalstītāju naudu tiek īstenotas visdažādākās ieceres. Piemēram, Borisa un Ināras Teterevu fonds jau teju miljonu eiro ieguldījuši LU Botāniskā dārza attīstībā. Savukārt RTU kā vienu no pēdējo gadu vērtīgākajiem ieguvumiem izceļ uzņēmuma “Latvenergo” aprīkoto radošo laboratoriju Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē. Tās doktorants Artūrs Paugurs stāsta, ka sākotnēji radošā laboratorija tapusi pēc studentu ieceres un bijusi aprīkota vien ar dažiem lodāmuriem. Vispirms pats uzņēmums izteicis vēlmi atbalstīt RTU, bet studenti uzrakstījuši projektu par laboratorijas izveidi, kas arī guvis uzņēmuma atbalstu. Pateicoties “Latvenergo” atbalstam, tā tikusi pie daudz nopietnākas aparatūras – līdzās lodāmuriem nu te ir 3D printeris, osciloskops utt. Ierīkoti arī nosūcēji, kas savāc lodēšanā radušos dūmus.
“Šāda laboratorija nepieciešama, lai studenti varētu nostiprināt lekcijās iegūtās teorētiskās zināšanas. Nepieciešams redzēt un darboties. Citādi rodas elektroinženieri, kas paši nemaz nemāk lodēt,” stāsta A. Paugurs. Piemēram, Artūrs atradis internetā shēmu ierīcei, kas pastiprina čukstu skaļumu, un pats laboratorijā tādu arī samontējis. Studenti darbojas laboratorijā brīvprātīgi, tomēr, izstrādājot studiju darbus, ļoti noder tas, ka te iespējams darbā aprakstīto iekārtu arī pašam pagatavot. Agrāk studenti lodēt un montēt devušies uz zinātniskajām laboratorijām un tādējādi traucējuši zinātniekiem.
Pērn ļoti daudz ziedojumus saņēmusi RTU izveidotā Inženierzinātņu vidusskola. To atbalstījuši gan uzņēmumi, gan privātpersonas. Tāpēc arī ziedojumu summas bijušas no desmitiem tūkstošu eiro līdz dažiem eiro, bet kopumā ziedotāji vidusskolai devuši 162 000 eiro.
Lielā pusmiljona ziedojuma gadījumā “Mikrotīkls” ziedojis konkrētai zinātņu jomai – dabaszinātnēm un medicīnai, bet, kurus tieši projektus šajās nozarēs atbalstīt, LU fonds vēl lems. Projektu pieteikumi tiek gaidīti gan no LU struktūrvienībām, gan studentiem un mācībspēkiem.
Interesants bijis bijušā RTU mācībspēka Jura Viktora Eizentāla dāvinājums Tehniskajai universitātei. Viņš ar domubiedriem savā mūžā sakrājis 150 antīkus radioaparātus. “To kopējā vērtība varētu būt samērā liela,” spriež A. Zeps. “Toties universitātē tie vairāk noder izpētei studentiem: viņi var izprast, kā radioaparāti attīstījušies.”
Ilgstoši ziedotāji
Jāpiebilst, ka ir ziedotāji, kuri ilgstoši ziedo kādai konkrētai fakultātei vai citai augstskolas struktūrvienībai, un tur fonda “aģitēšana” vairs nav nepieciešama. Piemēram, LU ziedotāju sevišķi iecienīta ir Datorikas fakultāte. Datoruzņēmumi regulāri ziedo naudu, piemēram, programmētāju vai datorikas dienām un labāko studentu apbalvošanai. Apskatot LU fonda administrēto projektu uzskaitījumu, var redzēt, ka regulārie ziedotāji katrā ziedošanas reizē projektiem atvēl nelielas summas, piemēram, 1500 eiro.
Uzņēmēji regulāri atbalsta arī Latvijas jauniešu došanos uz starptautiskajām mācību priekšmetu olimpiādēm, kurām skolēnus sagatavo LU mācībspēki. Piemēram, “SAF tehnika” pērn ziedoja 2500 eiro skolēnu dalībai starptautiskajā fizikas olimpiādē Mumbajā.
Gadās ziedotāji, kuri vienlīdz dāsni ir pret vairākām augstskolām. Kāda Raisteru ģimene nesen atvēlējusi 232 000 eiro gan LU, gan arī RTU.
Gana liela daļa ziedotāju savu dāvinājumu velta studentu stipendijām. Piemēram, RTU Attīstības fonds 2015. gadā nodrošinājis 540, bet LU fonds – vairāk nekā 400 stipendiju. Dāsnākais mecenāts stipendijām LU fondā pērn bijis uzņēmums “Sentor Farm aptiekas”, kas mācību un prakses stipendijām atvēlēja 46 200 eiro. Pērn fonds izveidojis piecas jaunas stipendijas. Viena no tām – Vairas Vīķes-Freibergas stipendija – paredzēta bāreņiem, kuri uzsāk studijas LU. L. Zvejniece-Kundziņa ziedotāju dāsnumu skaidro šādi: “Ziedotājs tic, ka viņa devums radīs pozitīvas pārmaiņas tuvākā vai tālākā nākotnē. Ziedošana izglītībai ir ziedošana nākotnei, un tā ir personības brieduma pazīme.” Svarīgi, lai ziedotājs uzticētos tam, kam ziedo. Bez uzticības ziedojuma nebūs.
