Ekonomika
Bizness

Nepieļaut problēmu “paslaucīšanu” zem Covid-19 krīzes paklāja. Saruna ar CFLA direktoru Mārtiņu Brenci0


Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Mārtiņš Brencis: “Par ES fondu projektu masveida kavēšanos Covid-19 krīzes dēļ runāt nevar, un pilnīgi neviens projekts šī iemesla dēļ nav pārtraukts.”
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Mārtiņš Brencis: “Par ES fondu projektu masveida kavēšanos Covid-19 krīzes dēļ runāt nevar, un pilnīgi neviens projekts šī iemesla dēļ nav pārtraukts.”
Publicitātes foto

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem ekonomikas balstiem krīzes laikā. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis stāsta par to, kā krīze ietekmējusi projektu īstenošanu.

Vai Covid-19 dēļ nav apdraudēti Eiropas fondu projektu pabeigšanas termiņi? Piemēram, nesen iznāca runāt ar kādu uzņēmumu, kuram projektā paredzētās ēkas uzbūvētas, bet pasūtītās iekārtas no Itālijas piegādāt nav iespējams, jo rūpnīca slēgta Covid-19 ierobežojumu dēļ. Nācies lauzt līgumu un meklēt citu piegādātāju Somijā, kurš var saražot un piegādāt tikai augustā, tātad arī nodošana ekspluatācijā pārceļas no maija uz augustu. Turklāt nav vēl skaidrs, kad uz Latviju tiks ārvalstu speciālisti, kas nepieciešami iekārtu uzstādīšanai un personāla apmācībai. Pieņemu, ka tas nav vienīgais gadījums. Kā šī problēma tiek risināta un uz kādiem pagarinājumiem var cerēt projektos iesaistītie?

M. Brencis: Raksturotā situācija, patiesību sakot, ir mūsu ikdienas darba sastāvdaļa – proti, sekot līdzi līgumu izpildei. Protams, ka krīzes ietekmē slēgtās robežas un rūpnīcas ietekmē piegāžu grafiku, un mēs lūdzam klientus rūpīgi dokumentēt šīs kavēšanās.

Pati par sevi Covid-19 krīze nav iemesls pagarināt projektu termiņus, ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina kavēšanos – piemēram, kaut ko nav izlaidusi cauri muita, ražotājs nav kaut ko laikā saražojis vai sertificējis u.tml.

Mēs negribam pieļaut situāciju, ka zem Covid-19 krīzes paklāja tiek “paslaucītas” visas pārējās problēmas projektu īstenošanā.

Lai gan iekārtu piegāde ir klientiem ļoti svarīga, jo tad viņi var tūlīt iedot CFLA apmaksas pieprasījumu, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka projekta pabeigšanai ir arī tādas procedūras kā aģentūras veiktā dokumentu pārbaude un pārbaude projekta īstenošanas vietā.

Šajos apstākļos dokumentus var iesniegt attālināti un arī pārbaudes veikt attālināti – visi gandrīz 400 aģentūras darbinieki strādā attālinātā režīmā no mājām, un mūsu darbs nekādi nav traucēts.

Visas īstermiņa problēmas projektu īstenošanas gaitā jārisina sadarbībā ar projektu vadītāju. Šobrīd aģentūra apkalpo vairāk nekā 1700 projektus, un katrā no tiem ir savas nianses.

Prakse rāda, ka projektu īstenotāji kopumā ar krīzi tiek galā labi – tiek atrasti piemēroti risinājumi, piemēram, apmācības nodrošinot attālināti, kādi procesi tiek pārplānoti, bet darbs turpinās.

Kopumā aģentūras finanšu plāns aprīlī un maijā ir ticis pildīts – tas nozīmē, ka lielākā daļa klientu ir pareizi saplānojuši savas piegādes, citas darbības un naudas plūsmu.

Daži problemātiski gadījumi ir, bet ar vēsu prātu jāsaprot, cik liela ir kavēšanās un kā iziet no situācijas – kāds termiņa pagarinājums būtu nepieciešams, lai nodrošinātu projekta rezultātu sasniegšanu, protams, iekļaujoties programmas un perioda “rāmī”.

Ja es pareizi sapratu – kopumā nevar apgalvot, ka koronavīrusa krīze būtu izraisījusi masveidīgu ES fondu projektu kavēšanos?

Tieši tā. Kopējais visa gada finanšu plāns līdz maija vidum ir izpildīts 48% apmērā. Priekšā vēl nedaudz vairāk kā pusgads, un, pamatojoties uz projektu īstenotāju datiem, prognozējam, ka arī gada plāns tiks izpildīts.

Ir kavēšanās gadījumi, bet lielākā daļa no tiem ir tādi, kur kavēšanās ir bijusi jau iepriekš, iezīmējusies pirms pusgada vai senāk, vēl pirms krīzes.

Par masveida kavēšanos runāt nevar, un pilnīgi neviens projekts līdz šim nav pārtraukts Covid-19 krīzes dēļ.

Tiek runāts par lielu ES fondu projektu līdzekļu pārdali. Lai gan tas ir valdības, nevis CFLA jautājums, bet par cik lielu pārdali varētu būt runa, kādās jomās projektus tas skars?

Skaidrība šobrīd iezīmējas vairākos virzienos, jo pēdējā laikā valdība pieņēmusi vairākus būtiskus lēmumus fondu un ne tikai to sakarā. Satiksmes ministrs T. Linkaits paziņojis par 75 miljonu eiro novirzīšanu reģionālo ceļu būvei – tā gan būs budžeta, nevis ES fondu finansēta programma, kas saistīta ar to, ka daļai ceļu būves beidzas finansējums, un mērķis ir nepieļaut pārrāvumu.

Tāpat valdība izskata dažādas līdzekļu pārdales. Jāsaka, tas nav nekas ārkārtējs – pārdales notiek katrā fondu plānošanas periodā. Parādās jauni izaicinājumi, uz kuriem jāreaģē, un parādās projekti, kuros neveicas, kā paredzēts.

Valdības izvēle ir pārdalīt līdzekļus par labu vairākiem virzieniem – uzņēmējdarbības atveseļošanai un atjaunošanai pēc krīzes, veselības aizsardzības sistēmas stiprināšanai, izglītības un nodarbinātības izaicinājumu risināšanai.

500 miljonus eiro, par kuru pārdali runā valdība, var iedalīt iekšējās un ārējās pārdalēs. Iekšējās – tās ir pārdales ministriju līmenī, starp dažādām ministrijas programmām, saglabājot šos līdzekļus konkrētās ministrijas pārziņā.

Ārējās – ja līdzekļi tiek pārvirzīti no viena sektora uz citu, un tā galvenokārt ir lielā dzelzceļa elektrifikācijas projekta līdzekļu pārdale.

Šī projekta pārtraukšanai ar Covid-19 nav nekāda sakara – tā likteni noteica kaimiņvalstu tranzīta politika un tās sekas, līdz ar to finansējuma saņēmējs lēma par līguma izbeigšanu. Tagad šie atbrīvotie līdzekļi tiks izmantoti Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vai neveidojas risks, ka, pārprofilējot līdzekļus un par mērķi izvirzot uzņēmējdarbības veicināšanu par katru cenu, daudzi agrākie projektu vērtēšanas kritēriji tiek atcelti vai mīkstināti? Proti – vai nepastāv risks, ka šajā situācijā tiek akceptēti dažādi iepriekš izbrāķēti projekti, kā, piemēram, bēdīgi slavenās strūklakas un peldbaseini dažādās pašvaldībās ar mazu iedzīvotāju skaitu?

Pašām par sevi strūklakām nav ne vainas, cilvēkiem patīk vērot tekošu ūdeni (smejas). Taču, nopietni runājot, vērtēšanas kritērijus neviens nav atcēlis vai mīkstinājis.

Izskatīšanā šobrīd ir VARAM sagatavots ziņojums par efektīvāku un ātrāku līdzekļu piešķiršanu pašvaldību projektiem. Runa ir par teritoriālajām investīcijām un līdzekļiem degradēto teritoriju atjaunošanai.

Ministrijas piedāvājums ir ļaut ātrāk startēt augstākas gatavības projektiem – tas tieši novērš negatavu, sasteigtu un nevajadzīgu projektu apstiprināšanu.

Turklāt 30. aprīlī valdība, lemjot par aizdevumu programmas piešķiršanu pašvaldībām 150 miljonu eiro apmērā, noteica, ka esošo projektu pārskatīšana jāveic, skatot tos kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Citiem vārdiem sakot – ministrijai būs jāsniedz atzinums par to, vai kādā ciemā vai pagastā iecerētais projekts ir saderīgs ar kopējiem novada attīstības mērķiem. Projektu atlases siets tiek padarīts ciešāks, nevis vaļīgāks.

Cik daudz pārkāpumu ir bijis šajā, 2014.– 2020. gada, fondu plānošanas periodā?

Ja salīdzinām ar iepriekšējo pieredzi, kopumā šis plānošanas periods ir bijis sarežģītāks par iepriekšējo, jo Eiropas Komisija ir pieprasījusi skaidrākus projektu atlases kritērijus un lietderības rādītājus.

Piemēram, agrāk kritērijs bija vienkārši noasfaltētie melnā seguma laukumi, bet šajā periodā ir jānorāda ne tikai tie, bet arī – kāds būs rezultāts pēc šo darbu paveikšanas, kas pēc tam nāks un izmantos šos laukumus.

Tādējādi no dažām pašvaldībām tiek saņemti ziņojumi, ka varētu kristies pieprasījums pēc tās vai citas renovētās ēkas vai teritorijas. Neskatoties uz to, nekāda nopietna projektu rādītāju skaita vai apjoma krituma nav bijis.

Šobrīd pašvaldību plānos ir vairākus simtus miljonu vērti projekti.

Šī perioda lielajiem projektiem ir veicies dažādi – Stradiņa slimnīcas projekts sekmīgi īstenojas, taču būs vajadzīgs papildu finansējums; Inčukalna gudrona dīķu rekultivācijas projekts tuvojas sekmīgam finālam, bet divi projekti – dzelzceļa elektrifikācija un Skanstes tramvaja līnija – ir atcelti, un to līdzekļi tiks pārdalīti.

Uzkrājot šo dažādo pieredzi, kā valsts noteikti esam vēl labāk gatavi nākamajam plānošanas periodam.

No savas puses finansējuma saņēmējus pastāvīgi konsultējam un atbalstām projektu ieviešanā.

Gribētu pievērst uzmanību tam, ka mūsu mājas lapā ir atrodami dažādi materiāli par fondu projektu īstenošanu, tāpat arī “Jurista Vārda” 12. maija numurs bija pilnībā veltīts ES fondu investīciju tematikai, un tā saturu sadarbībā ar žurnāla redakciju esam veidojuši mēs, CFLA.

Tajā publicēta virkne CFLA darbinieku sagatavotu materiālu par fondu projektu ieviešanas gaitu – no kā šis process sastāv, iepirkumiem, sankciju ietekmi uz fondu projektiem, pārbaudēm. Iesaku fondu projektu interesentiem ar tiem iepazīties.

Runājot par klientiem – arī klienti šajā periodā ir mācījušies un auguši.

Ja vien nebūtu sākusies Covid-19 krīze, šis gads būtu bijis fondu projektu investīciju “pīķa” gads. Tā nenotiks, bet nav ko par to bēdāties – process turpinās, dzīve vienmēr rada korekcijas mūsu plānos.

Projektu pabeigšana var ieilgt vēl vairākus gadus pēc plānošanas perioda beigām, šajā gadījumā līdz 2023. gada beigām. Ņemot to vērā – cik procenti no Eiropas fondu līdzekļiem ir investēti šobrīd?

Par 79% no šobrīd pieejamā finansējuma ir noslēgti līgumi. Projektu atlases process ir pabeigts apmēram par 95%. Finansējums ir izmaksāts par 47% no ES fondu “aploksnes”, tātad gandrīz puse.

Līdz maijam pabeigti vairāk nekā 520 projektu, kuri veiksmīgi izmantojuši ES fondu investīcijas 635 miljonu eiro apmērā – dažādās jomās, piemēram, valsts un reģionālo ceļu infrastruktūrā no ES fondiem investēti 333 miljoni eiro, energoefektivitātes paaugstināšanā – 41 miljons eiro, degradēto teritoriju revitalizācijā – 39 miljoni, uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībās – 33 miljoni, mācību vides uzlabošanā – 23 miljoni, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centros – 22 miljoni, vides jomā – 19 miljoni, jauniešu bezdarbnieku nodarbinātībā – 15 miljoni, praktiskas ievirzes pētījumos – 14 miljoni, ražošanas telpu un infrastruktūras izveidē vai rekonstrukcijā – 8 miljoni, IKT platformu izveidē – 7 miljoni eiro utt.

Maija finanšu plāns 14. maijā ir izpildīts par 92%. Manuprāt, rezultāti ir labi.

Uzņēmēji vienmēr uztraucas par pārtraukumu starp viena plānošanas perioda līdzekļu pieejamību un nākamā perioda līdzekļu ieplūšanu. Ko plānots darīt šoreiz, lai pārtraukumu mīkstinātu?

Ja runājam par projektu līmeni, tad neko citu jau nav iespējams darīt, kā pašiem uzņēmējiem ķerties pie darba un gatavot projektus jau pašreiz, nevis gaidīt perioda beigas.

Taču plānošanas ziņā, protams, valstij ir veicams noteikts uzdevumu kopums, lai nākamā perioda projektus varētu sākt pēc iespējas agrāk.

Pašreiz ir apstiprināts Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, un Finanšu ministrija ir sākusi darbu pie jaunā perioda normatīvā regulējuma.

Tomēr pagaidām arī ES līmenī diskusijas par daudzgadu budžetu nav noslēgušās, kā arī nav vēl apstiprināts kopējais Kohēzijas politikas normatīvais ietvars.

Mēs, CFLA kā sadarbības iestāde, esam pilnā gatavībā – gatavi sākt nākamā perioda projektu ieviešanu kaut rītdien.

Kas zināms par nākamo 2021.–2027. gada fondu plānošanas periodu?

Eiropas Savienība nākamajam plānošanas periodam ir iezīmējusi piecus mērķus – viedāka Eiropa, zaļāka, savienotāka, sociālāka un pilsoņiem tuvāka Eiropa.

Tie ir lieli mērķi, zem tiem jābūt izstrādātām pamatotām un mērķtiecīgām programmām. Vairākos no šiem virzieniem jau šobrīd notiek programmu izstrādes process, tās ir dažādās gatavības un detalizācijas pakāpēs.

Šobrīd tiek darīts viss, lai šī gada laikā dokumenti tiktu sagatavoti.

Piesardzīgi prognozējam, ka 2021. gada otrajā pusgadā, proti, laikā, kad vēl turpinās esošā plānošanas perioda projekti, būtu gatavs regulējums un atsevišķās programmās varētu sākt pieņemt projektus.

Saistītie raksti

Finanšu ministrijai ir plāns straujāk virzīt uz priekšu vairāku programmu veidošanu, un viena no tām varētu būt valsts un reģionālas nozīmes ceļu infrastruktūras investīciju programma, kuru gaida ceļu būvētāji. Runa ir tieši par pārrāvuma nepieļaušanu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Negribam ceļot uz Sāmsalu? Nepietiekamās intereses dēļ “Tallink” atceļ reisu Rīga-Sāmsala-Rīga
1 diena
KT
Kārlis Teivāns
Ekonomika
Naftas vada tiesvedība iegūst skandalozu nokrāsu. Atsevišķā kriminālprocesā pārbaudīs, vai tiesā iesniegtie dokumenti ir viltoti
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Turpinām mēslot ceļmalās. Atkritumu savākšana pēdējos piecos gados izmaksājusi 2,8 miljonus eiro
1 diena

Lasītākie

JR
Jānis Riekstiņš
Latvijā
Viņš ne tikai piedalījās, bet arī teorētiski pamatoja visnežēlīgākās represijas. Kādu cilvēku uz Latviju atsūtīja Staļins? 2
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Esmu priecīgs, ka esmu dzīvs!” Pasaules apceļotājs Kārlis pabeidzis divus gadus ilgo ceļojumu pāri Klusajam okeānam
Intervija 3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Latvietis Ivo Puriņš iekļūst “Ekstrasensu cīņās” un atklāj patiesību par šovu
2 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
VIDEO. Silakrogā mītošie kaķi vairojas, dzemdē, ir izkropļoti un iet bojā: pašvaldība teic, ka nav saņēmuši iedzīvotāju sūdzības
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Iekšlietu ministrija steidzami lūdz atrast 10 miljonus eiro glābēju vajadzībām, citādi nāksies aizvērt vairākus depo
2 stundas