“Būtiski saprast, ka tas var skart ikvienu no mums!” Osipova par diskrimināciju vēsturē un savā dzīvē 41
“Ir ļoti svarīgi sabiedrībā runāt par naida runu un diskrimināciju!” RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” stāsta Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Sabiedriskajā telpā ne vienmēr tiek nošķirts tas, ka viena persona apvaino otru, un definēts, kas tas īsti ir.
“Piemēram, ja es pasaku, ka kādai amatpersonai ir viltots diploms, viņš to ir nopircis, viņam nav augtskolas izglītības un viņš ieņem šo augsto amatu, kurā viņš nemaz nevar atrasties, persona tiek atstādināta no amata, tiek veikta izmeklēšana un secināts, ka tas diploms ir pilnīgi godīgi nopelnīts. Tad mūsu tiesību sistēmā es vēršos pret personu, par to, ko viņš ir darījis un viņu apmeloju. šajā gadījumā ir runa par goda un cieņas aizskaršanu, kas arī Latvijas Republikā ir sodāma,” viņa saka.
Ja runā par diskrimināciju, naida runu, pret cilvēkiem visbiežāk vēršas nevis par to, ko viņš ir izdarījis, bet to, kāds viņš ir. “Visi briesmīgākie kari un noziegumi, manuprāt, ir notikuši tieši naida runas un diskriminācijas dēļ,” Osipova teic.
Kā piemērus viņa min, ka Anglijā vidusslaiku beigās notika katoļu vajāšana. “Ja skatāties angļu detektīvus, bieži vien vecās mājās esot redzamas slepenas celles, kur paslēpt katoļu priesterus, tāpēc, ka viņus vajāja viņu ticības dēļ,” ST priekšsēdētāja atklāj.
Ir bijuši daudz un dažādi ticības kari, kuri cilvēkus nogalina tieši ticības piederības dēļ.
Tāpat naida runa un diskriminācija attiecināma arī uz personas tautību. Ja mēs atceramies Otro pasaules karu, nacistiskā Vācija vēsās pret ēbrejiem, romiem un no naida nozieguma radās genocīds.
Šodien ikviens no mums nav nonākt grupā, kuru kāda cita grupa uzskata par nevēlamu. Parasti sabiedrības vairākums vēršas pret mazākumu, jo sabiedrība vēlas, lai visi dzīvo pēc vieniem noteikumiem.
“Šobrīd var teikt, ka arī ir situācijas, kad mazākums vēršas pret vairākumu – tā saucamais eko terorisms, zaļā kustība bieži vien ir ļoti agresīva. Sievietēm uz ielas skrien virsū un griež viņu kažokādas mēteli. Griež, ne tās sievietes dēļ, kura ir uzvilkusi to mēteli, bet tāpēc, ka tā persona, kura to dara, tādā veidā iestājas par dzīvnieku tiesībām, bet sieviete kā upuris ir anonīms,” Osipova atgādina.
Būtiski saprast, ka šāds naids un diskriminācija var skart ikvienu.
