Cenas lēkā, raža cieš, pārtika kļūst par luksusu: kā klimats ietekmē mūsu iepirkumu grozu? 0
Mūsu pārtika kļūst arvien dārgāka, un tas ir saistīts ne tikai ar inflāciju, bet arī ar klimata pārmaiņām. Ekstremāli laika apstākļi izraisa ražas neveiksmes visā pasaulē, informē ārzemju medijs.
Sausums, kam seko spēcīgas lietusgāzes, tad atkal sausums un karstuma vilnis — 2025. gada vasara ir ne tikai karstākā līdz šim, bet arī galējību pilna. Tas atspoguļojas arī pārtikas cenās. Tā liecina jaunākais ziņojums, kuru šonedēļ publicēja “Autonomy Institute”.
Laika apstākļu galējības bojā ražu
Ziņojums koncentrējas uz klimata pārmaiņu ietekmi Apvienotajā Karalistē, taču tā secinājumus var attiecināt arī uz Vāciju un daudzām citām valstīm Eiropā. Autori pētīja, cik lielā mērā globālās ražas neveiksmes saistāmas ar klimata pārmaiņām.
Karstuma viļņi, sausums un plūdi izraisījuši ražas neveiksmes visā pasaulē, īpaši svarīgās eksportētājvalstīs — Spānijā, Francijā un Itālijā. Sausums un karstums apdraud dārzeņu ražu Spānijā un vīna ražošanu Francijā. Savukārt plūdi apdraud kukurūzas un olīvu ražu Itālijā.
Problēma ir tāda, ka šos produktus paredzēts eksportēt uz citām Eiropas valstīm, tostarp Vāciju. Pirmkārt, dārzeņu ražas neveiksmes ietekmē šo tirgu ļoti smagi. Vācijā pašpietiekamības līmenis augļu un dārzeņu ražošanā ir tikai 37 procenti, pārējo nepieciešams importēt. Ja ārvalstis piegādā mazāk, cenas pieaug.
Cenas pieaug strauji
Federālā statistikas biroja patēriņa cenu indekss rāda, ka kilograms tomātu no 2020. līdz 2024. gadam ir kļuvis par gandrīz 61 procentu dārgāks. No vidēji 2,72 eiro cena pieaugusi līdz 4,38 eiro.
Cenu kāpums izriet no vienkārša modeļa:
1. Klimata pārmaiņas sasilda atmosfēru. Liekā siltuma enerģija izraisa stiprākas un biežākas ekstrēmas parādības, piemēram, vētras un stipras lietusgāzes.
2. Gaisa plūsmas tiek traucētas — laika apstākļi kļūst ilgstošāki.
3. Ilgstošs karstums un sausums kaitē augiem, samazina ražu un padara tos uzņēmīgākus pret kaitēkļiem.
4. Cilvēku skaits pasaulē turpina augt, un līdz ar to palielinās arī pieprasījums pēc pārtikas. Kā rezultātā pieejamā pārtika kļūst dārgāka.
Ziņojumā secināts, ka tuvākajos gados gaidāms būtisks cenu pieaugumu klimata dēļ. Šo tā saukto “klimata inflāciju” izjutīs valstis, kas importē klimata ietekmē skartās preces.
Cenas rada šoku pircējiem
Viens no produktiem, ko īpaši ietekmē cenu pieaugums, ir kečups. Tas veido piekto daļu no visa tomātu patēriņa. No 2020. līdz 2024. gadam ražotāja “Heinz” kečupa pudele sadārdzinājās no 2,18 eiro līdz 3,52 eiro — pieaugums par 61 procentu.
Apelsīnu sulas cena pieauga par 55 procentiem: pirms četriem gadiem litrs maksāja ap 2,58 eiro (atkarībā no zīmola), tagad tā maksā 3,99 eiro. Preču biržā apelsīnu sula reizēm maksā pat desmit eiro par litru. Daži ražotāji, piemēram, “Granini”, ir samazinājuši augļu saturu par 50 procentiem, lai produkts paliktu pieejams. Tā apelsīnu sula kļuvusi par luksusa preci.
Arī kafija, olīveļļa un cukurs kļūst dārgāki
Dažos gadījumos klimata pārmaiņu ietekme sakrīt ar citām parādībām, piemēram, “El Niño”. Šī parādība izraisīja sausumu vairākās kafijas eksportētājvalstīs — tostarp Brazīlijā un Meksikā. Rezultātā kafijas cenas veikalos ievērojami pieauga.
Patēriņa cenu indekss rāda, ka kafija kopš 2020. gada kļuvusi par 23 procentiem dārgāka. Kilograms kafijas maksā aptuveni 7,44 eiro.
Vēl straujāku cenu kāpumu piedzīvojusi olīveļļa. Karstuma viļņu un temperatūras svārstību dēļ raža ir ļoti maza. Cena litram olīveļļas no 2020. līdz 2024. gadam pieauga gandrīz par 99 procentiem, sasniedzot nedaudz vairāk kā 13 eiro.
Arī citviet Eiropā audzētie produkti nav pasargāti no cenu kāpuma. Piemēram, cukura cena pēdējos gados pieaugusi par 72 procentiem — kilograms cukurbiešu cukura maksā vairāk nekā 1,29 eiro.
Turklāt izplatās slimības, kuras pārnēsā kaitēkļi un ietekmē augu veselību. Piemēram, tā sauktā “gumijas biešu slimība” galvenokārt skar kartupeļus un padara cukurbietes neēdamas.
Klimata pārmaiņu izraisītie cenu pieaugumi ir jūtami teju visā Eiropā. Piemēram, britu medijs “Guardian” ziņo, ka Apvienotajā Karalistē dārgāki kļuvuši augļi, dārzeņi, kā arī kafija, tēja un kakao ražas neveiksmju dēļ.
Eiropas pētnieku veiktais pētījums liecina, ka karstuma viļņi pērn izraisīja rīsu trūkumu Japānā un samazināja sīpolu ražu Indijā.
“Klimata inflācija vairs nav tāls risks,” saka “Autonomy Institute” vadītājs un ziņojuma autors Vils Stronge. “Tā ir neizbēgama parādība.”
