Latvijas Pagaidu valdības atgriešanās Liepājā no kuģa “Saratov”. Gājiens pa Miķeļa (tag. Celtnieku) ielu 1919. gada 27. jūnijā.
Latvijas Pagaidu valdības atgriešanās Liepājā no kuģa “Saratov”. Gājiens pa Miķeļa (tag. Celtnieku) ielu 1919. gada 27. jūnijā.
Attēls no Liepājas muzeja krājuma

Spēle par augstām likmēm: no Cēsu kaujas līdz Liepājai 0

Nozīmības ziņā 1919. gada jūnija Cēsu kaujas Latvijas Neatkarības karā ieņem ne mazāk svarīgu vietu kā bermontiāde. Kopā ar Igaunijas armiju, lielā mērā pateicoties tās darbībām, gūtā Jāņu dienas uzvara pie Cēsīm izraisīja pozitīvu ķēdes reakciju.

AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 109
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sieviete un bērniņš mira pēc dzemdībām. Viena no “skaļākajām” lietām Latvijā: tiesa atsāk skatīt lietu par Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbības izbeigšanu 39
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijai atkal tuvojas tveice. Cik ļoti uzkarsīs gaiss? 7
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Vācieši bija spiesti atstāt Rīgu un Liepāju. Vāciešiem draudzīgā Andrieva Niedras valdība izplēnēja, kamēr Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība noslēdza divus mēnešus ilgo trimdu uz kuģa “Saratov” un triumfāli nokāpa krastā 27. jūnijā Liepājā, lai pēc tam dotos uz Rīgu, kur ieradās 8. jūlijā. Rīga atkal kļuva par pilntiesīgu galvaspilsētu, kamēr Liepājas periods palika Latvijas vēsturē kā interesanta un būtiska epizode valstiskuma sākotnē.

Tieši Liepājā tika iespiesta un laista apgrozībā pirmā neatkarīgās Latvijas nauda – Latvijas rubļi. Tāpat atzīmējams, ka pēc Cēsu kaujām pulkveža Jāņa Baloža komandētā Latviešu atsevišķā brigāde un Jorģa Zemitāna Ziemeļlatvijas brigāde apvienojās, 10. jūlijā oficiāli pārtopot Latvijas armijā.

“Saratov” kā glābiņš

CITI ŠOBRĪD LASA
Igauņu un latviešu virsnieki Cēsu stacijā pie igauņu bruņotā vilciena, kas piedalījās Cēsu kaujās 1919. gada 6. jūnijā. 1. rindā no kreisās 3. – Jorģis Zemitāns, 4. – Krišjānis Berķis, 5. – Voldemārs Ozols.
Foto no Cēsu vēstures un mākslas muzeja krājuma


Liepāja par K. Ulmaņa valdības patvērumu kļuva 1919. gada 6. janvārī. Rīga bija kritusi lielinieku rokās. Šķita, arī Liepāja ilgi nenoturēsies.

Pilsētā Latvijas valdību neviens negaidīja. Reālā vara tur piederēja vācu administrācijai un kāds vācu virsnieks latviešu ministrus stacijā pat grasījās arestēt kā aizdomīgas personas.

Liepājas periods Latvijas valdībai izvērtās intensīvs par spīti tam, ka ietekmēt notikumus ministri vēl spēja ļoti nosacīti.

Valdības iestāžu galvenā mājvieta atradās Lielās ielas 6. nama otrajā stāvā. Ministri un ierēdņi apmetās viesnīcās vai dzīvokļos pie privātpersonām; pagaidām nelielās armijas karavīri – Latviešu biedrībā. Janvāra beigās, kad situācija šķita tuvu kritiskai, Latvijas valdības sēdes kādu laiku notika trijatā. Šie drosmīgie bija iekšlietu ministrs Miķelis Valters, apsardzības ministrs Jānis Zālītis un satiksmes un darbu ministrs Teodors Hermanovskis.

Visi pārējie valdības locekļi, arī valdības galva K. Ulmanis, bija devušies uz Rietumeiropu kārtot Latvijas starptautiskās atzīšanas lietas un meklēt palīdzību neatkarības noturēšanai. Februāra vidū valdības darbs normalizējās, jo ministri viens pēc otra sāka atgriezties.

Taču 16. aprīlī sekoja nākamais pārbaudījums – vācbaltu virsnieki un muižniecības pārstāvji, izmantojot nesen no Vācijas iebraukušo algotņu atbalstu, īstenoja puču un gāza K. Ulmaņa valdību. Vairākus valdības ministrus arestēja; K. Ulmanis patvērās britu misijā, no kuras 1. maijā pārgāja uz valdībai piederošo kuģi “Saratov”. Tas noenkurojās Liepājas reidā sabiedroto karakuģu aizsardzībā.

Gluži kā paredzot tālākos notikumus, “Saratov” bija kļuvis par Latvijas valdības īpašumu jau 8. janvārī.

Grūti iedomāties, kā risinātos notikumi, ja tas nebūtu paveikts. Šis kuģis no aprīļa vidus līdz pat jūnija beigām būtībā kļuva par vienīgo Latvijas valdības kontrolēto teritoriju.

Tikmēr Liepājā varu sagrābušie vācieši gādāja, lai spītīgā Ulmaņa vietā nāktu pakļāvīgāks kabinets mācītāja un literāta Andrieva Niedras vadībā. Paradoksālā kārtā A. Niedras valdības uznāciens un baltvācu pučs izrādījās faktori, kas pamazām sāka stiprināt līdz tam ļoti nestabilo Ulmaņa autoritāti latviešu politisko aprindu un iedzīvotāju vidū.

Vācu izaicinājums

Cēsu kājnieku pulka karavīri 1919. gada vasarā.
Foto no Cēsu vēstures un mākslas muzeja krājuma


Baltijas notikumi 1919. gada pavasarī un vasarā savijās ciešā kamolā ar procesiem, kas vārījās Pirmo pasaules karu zaudējušās Vācijas un uzvarējušo Rietumu sabiedroto starpā. Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons norāda, ka šajā kontekstā uzlūkojamas arī Cēsu kaujas. Vācijas un sabiedroto sarunas par miera noteikumiem Parīzē tobrīd bija nonākušas strupceļā.

Pastāvēja reāli draudi, ka 1918. gada nogalē rimušais Pirmais pasaules karš atjaunosies.

Pretlieliniecisko spēku komandieris Baltijā, vācu ģenerālis Rīdigers fon der ­Golcs, nevēlēdamies samierināties ar Vācijas zaudējumu, uzskatīja, ka pirms potenciālās kara atsākšanās jānostiprinās Vidzemē. Tādēļ vācu vienības pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā devās nevis uz Latgali vajāt lieliniekus, bet gan uz Vidzemi, no kurienes lieliniekus jau bija padzinusi Igaunijas armija un tās sastāvā esošā latviešu Ziemeļlatvijas brigāde.

Sācies 24. maijā, sa­skaņoti ar uzbrukumu Rīgai, igauņu un latviešu karagājiens bija ritējis strauji, jo demoralizētie lielinieki atkāpās, lai izvairītos no aplenkuma. Jau 26. maijā tika ieņemta Valmiera, 29. maijā Cēsis, kam sekoja Alūksne, Vecgulbene, Madona, Krustpils, līdz 5. jūnijā igauņi un latvieši nonāca pie Daugavas–Aiviekstes līnijas.

Igaunijas armijas vadība lieliski apzinājās, ka viņu valsts neatkarību apdraud kā lielinieki, tā vācu gatavošanās spiesties tālāk uz ziemeļiem. Lietderīgāk ar ienaidnieku bija tikt galā kaimiņu, tas ir, Latvijas teritorijā.

Rīgu ieņēmušās vācu Dzelzsdivīzijas daļas politisku apsvērumu dēļ tikmēr sākotnēji uz Vidzemi nevirzījās, taču to karavīri aizvien vairāk ieplūda vācbaltu landesvēra rindās. Formāli landesvērs skaitījās A. Niedras valdības “Latvijas karaspēks”. Tā bija fikcija. Faktiskais situācijas noteicējs bija fon der Golcs un viņa štābs. Jaušot vācu plānus, igauņi 4. jūnijā pieprasīja landesvēram apstāties līnijā Gauja–Sigulda–Nītaure–Vecpiebalga–Jaungulbene. Landesvērs negrasījās pakļauties.

Cēsu lūzums

Ziemeļlatvijas brigādes Rezerves bataljona karavīri. 1919. gada vasara.
Attēls no Latvijas Kara muzeja krājuma


5. jūnijā sākās pirmās apšaudes. 6. jūnija rītā līdz ar landesvēristu uzbrukumu Līvu pagastā izvietotajām Cēsu pulka vienībām karadarbība ieguva nopietnus apmērus. Pārspēks un pieredze bija vācu pusē, kamdēļ tajā pašā dienā Cēsis nācās atstāt. Arī igauņiem neizdevās pilsētu atgūt. Pirmie panākumi vairoja vācu pašapziņu. Mērķis bija ieņemt Valmieru un Valku un izspiest traucējošo Igaunijas karaspēku no Latvijas teritorijas.

Sarežģītajā situācijā Rietumu sabiedroto misijas dalībnieku starpā sākotnēji nebija vienprātības, kādu pozīciju ieņemt. Ar sabiedroto starpniecību 10. jūnijā Vidzemē panāca pamieru līdz 19. jūnija rītam. Vācu plānus tas nemainīja. Tiklīdz beidzās termiņš, landesvērs uzsāka apšaudes, ignorējot nu jau arī sabiedroto prasības. Kara laime vispirms atkal uzsmaidīja vāciešiem. Uzbrukumā Limbažu virzienā tagad devās ne tikai landesvērs, bet arī vācu Dzelzsdivīzija.

20. jūnijā sākās Straupes kauja. Cīņas ritēja pie Raunas upes un Lodes stacijas rajonā. Vācieši pārrāva latviešu – igauņu fronti un tuvojās Valmierai. Situāciju glāba Igaunijas armijas papildspēku ierašanās.

22. jūnijā pēc niknām kaujām Stalbes muižas apkaimē sākās pretuzbrukums, kura gaitā izdevās novērst jebkuru vācu mēģinājumu mainīt situāciju. Tagad vāciešiem nācās steigā atkāpties, lai izvairītos no ielenkuma.

23. jūnija rītā ģenerāļa Ernsta Pedera komandētās Igaunijas armijas daļas un Cēsu pulks ienāca Cēsīs, bet 26. jūnijā Niedras valdība atstāja Rīgu un kontroli pār pilsētu uzņēmās landesvēram padotā pulkveža Baloža Latviešu atsevišķā brigāde, kas visu Cēsu kauju laiku bija palikusi neitrāla.

Rietumu sabiedrotie, cenšoties nepieļaut tālāku asinsizliešanu pretlieliniecisko spēku starpā, panāca, ka 3. jūlijā Pierīgas Strazdumuižā tika noslēgts pamiers starp karojušajām pusēm. Vācu karaspēkam pienācās pilnībā atstāt Rīgu un gatavoties aiziešanai no Latvijas teritorijas uz Vāciju. Vācieši atkāpās uz Jelgavu (dažus mēnešus vēlāk tā kļuva par sākuma punktu bermontiādei). Igaunijas armija apstājās Rīgas pievārtē, savukārt J. Zemitāna “ziemeļnieki”, sajūsminātu ļaužu sveikti, 6. jūlijā ienāca Rīgā.

Cēsu kaujās piedalījās ap 9000 vācu Dzelzsdivīzijas un vācbaltu landesvēra karavīru no vienas un ap 7000 latviešu un igauņu vīru – no otras puses. Kaujās Igaunijas armija zaudēja 110 kritušos un 405 ievainotos, kamēr Ziemeļlatvijas brigāde – 13 kritušos un 43 ievainotos. Vācu zaudējumi nav zināmi.

Uzvaras nozīmību pasvītro fakts, ka starpkaru Igaunijā 23. jūniju pasludināja par Uzvaras svētkiem un to uzskatīja par dižāku datumu nekā Igaunijas Neatkarības dienu 24. februāri.

1919. gada pirmā puse: VĒSTURES PIETURZĪMES

* 6. janvārī – Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība ierodas Liepājā, kas kļūst par Latvijas valsts galvaspilsētu līdz 8. jūlijam.

* 1. februārī – Liepājā ierodas Vācijas valdības sūtītais ģenerālis Rīdigers fon der Golcs – Liepājas gubernators un Vācijas bruņoto spēku pavēlnieks Baltijā.

* 22. martā – Pagaidu valdība Liepājā izdod rīkojumu par pirmās Latvijas naudas – Latvijas rubļu –drukāšanu. Pirmās banknotes Liepājā laiž apgrozībā 7. aprīlī.

* 16. aprīlī – vācbaltu muižniecības un tās sabiedroto pučā tiek gāzta K. Ulmaņa Pagaidu valdība.

* 26. aprīlī – izveido vāciešiem draudzīgo Andrieva Niedras “izlīguma” valdību. Tā pastāv līdz 27. jūnijam.

* 1. maijā – K. Ulmaņa Latvijas valdība sāk darbu uz kuģa “Saratov”.

SAISTĪTIE RAKSTI

* 12. maijā – Tautas padome Liepājā pauž atbalstu K. Ulmaņa kabinetam un noraida A. Niedras valdību.

* 22. maijā – pretlielinieciskie spēki ieņem Rīgu.

* 24. maijā – sākas Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes uzbrukums lieliniekiem Vidzemē.

* 6. jūnijā – sākas Cēsu kaujas, kas noslēdzas 23. jūnijā, igauņu un latviešu spēkiem ieņemot pilsētu.

* 27. jūnijā – K. Ulmaņa valdība nokāpj no kuģa “Saratov” vācu atstātajā Liepājā.

* 28. jūnijā – Vācija un sabiedrotie Parīzē paraksta Versaļas miera līgumu.

* 6. jūlijā – Jorģa Zemitāna Ziemeļlatvijas brigāde svinīgi iesoļo Rīgā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 109
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sieviete un bērniņš mira pēc dzemdībām. Viena no “skaļākajām” lietām Latvijā: tiesa atsāk skatīt lietu par Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbības izbeigšanu 39
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijai atkal tuvojas tveice. Cik ļoti uzkarsīs gaiss? 7
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ringolds Balodis par obligāto vakcināciju pedagogiem: “Baidos, ka nebūs labi!!!” 176
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Bokseris Kristaps Zutis uz ielas skarbi “pārmāca” tiktokeri un video ievieto soctīklos 69
16 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents Egils Levits: “Racionāli domājoši un saprātīgi cilvēki vakcinējas!” 143
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sieviete un bērniņš mira pēc dzemdībām. Viena no “skaļākajām” lietām Latvijā: tiesa atsāk skatīt lietu par Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbības izbeigšanu 39
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ringolds Balodis par obligāto vakcināciju pedagogiem: “Baidos, ka nebūs labi!!!” 176
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Bokseris Kristaps Zutis uz ielas skarbi “pārmāca” tiktokeri un video ievieto soctīklos 69
16 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Ar varu mīļš nebūsi – šis tev šodien jāielāgo! Horoskopi 25.jūlijam 2
21:57
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents Egils Levits: “Racionāli domājoši un saprātīgi cilvēki vakcinējas!” 143
21:38
LE
LETA
Ziņas
Krievijā ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits otro reiz sasniedz rekordaugstus rādītājus 14
21:33
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Viktors Ščerbatihs: “Es aizliedzu pirms olimpiādes vakcinēties!” 94
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijai atkal tuvojas tveice. Cik ļoti uzkarsīs gaiss? 7
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Mārtiņš Trons: “Principā mēs esam viena no tām retajām Eiropas valstīm, kurā ir tik liels PVN pārtikas produktiem…” 60
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Kambala: “Divu mēnešu laikā es pārvērtos par ļoti skaistu, “sakačātu” sievieti!” 22
16 stundas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Varam teikt, ka esam pasaules līmenī” Latvijā ražotie disku arkli pieprasīti Kanādā un pat Islandē
13 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Mūs cenšas sanaidot! Saeimas deputāti augstprātīgi dzen cauri likumus, izplatot maldus un naidu!” Varakļānu novada iedzīvotāju atklāta vēstule latgaliešiem 67
19 stundas
KL
Kristīne Liepiņa
Ziņas
Latvijā precējies šobrīd katrs otrais vīrietis. Vai pandēmija mudināja mīt gredzenus? 37
20 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Vietās, kur lijis mazāk, koki dārzā un mežā jau cīnās par izdzīvošanu! Kā palīdzēt lielajiem kokiem? 1
15 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
LE
LETA
Ziņas
Latvijas 3×3 basketbolisti Tokijā olimpiskā turnīra otrajā mačā piekāpjas Beļģijai 2
14 stundas
LE
LETA
Uncategorized
Latvijas riteņbraucējiem Tokijas olimpiskajās spēlēs 22. un 33.vieta grupas braucienā, zelts – ekvadorietim Karapasam 2
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas džudo cīkstonis Jevgeņijs Borodavko Covid-19 dēļ nevarēs startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs 19
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas džudo cīkstonis Jevgeņijs Borodavko Covid-19 dēļ nevarēs startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs 19
17 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Jāķer prieks, un viss būs kārtībā!” Māris Štrombergs novēl olimpiešiem un stāsta, kā Latvijā bauda harmonisku ģimenes dzīvi 8
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā degvielas cenas samazinās, Latvijā – pieaug 12
17 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 109
1 diena
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Noskaņojums mums ir ļoti profesionāls!” Volejbolistes Graudiņa un Kravčenoka par savām pirmajām olimpiskajām spēlēm 5
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. “Kā uzkāpšana uz septītā mākoņa!” Ostapenko un Čavars dalās emocijās 13
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Titavs: “Nav cerību, ka tiksim pie vēl vienas Vairas Vīķes-Freibergas!” 100
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ārsti – slepkavas!” Alūksnē pret vakcināciju izplata dezinformācijas skrejlapas; policija ierosina lietu 168
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāsaprot, ka būt neatkarīgai valstij nav bezmaksas pasākums!” Kariņš par to, vai valsts sektorā tiks celtas algas 229
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna un Kristiāns 1
16 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Ceturto atmodu gaidot: par kolektīvo intelektuālo degradāciju un jaunu vēlēšanu sistēmu, kas varētu mūs izglābt 90
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 304
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: “Tie var būt bīstami jūrā esošajiem!” Baltijas jūrā pamanīti vairāk nekā 20 ūdensstabi 9
2 dienas
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 48
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliene varētu atcelt Harija un Meganas ielūgumus uz platīna jubilejas svinībām. Kas šoreiz sadusmojis Bekingemas pili? 29
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Būsi gatavs aizstāvēt savu taisnību, iespējami konflikti ar autoritātēm! Horoskopi no 26. jūlija līdz 1. augustam 3
17 stundas