Cik brīviem būt pie Brīvības pieminekļa 0
Pagājušonedēļ saņēmām satrauktus zvanus no vairākiem lasītājiem, kuri pauda sašutumu, ka 4. jūlijā Rīgā pie Brīvības pieminekļa dedzināts Eiropas Savienības karogs.
Protesta akcijas rīkotāju mērķis – iebilst pret eiro ieviešanu – pat atzīts par mazāk svarīgu. Galvenais jautājums bija, vai tiešām turpināsies tāda necieņa pret Brīvības pieminekli. ”Šķiet, drīz pie Brīvības pieminekļa ceps šašliku,” skarbi ironizēja D. Elsberga. Viņasprāt, Brīvības piemineklis būtu jāpasludina par valsts svētvietu, kur nekas tamlīdzīgs netiek pieļauts.
Atgādināšu, ka savulaik jau Augstākā padome lēma Brīvības pieminekļa teritorijā aizliegt gan piketēšanu, gan arī gājienu un sapulču organizēšanu, ielu tirdzniecību, ubagošanu un darbības, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtajām morāli ētiskajām normām. Arī Rīgas dome mēģinājusi noteikt ierobežojumus saistošajos noteikumos. Piemēram, 2006. gadā Rīgas domē tika apspriests saistošo noteikumu likumprojekts, kas atļautu pie Brīvības pieminekļa rīkot tikai valsts ie-stāžu un pašvaldību rīkotus pasākumus un valsts protokola pasākumus. Tomēr šādus ierobežojumus arvien apstrīdējuši juristi vai jautājuma izskatīšana pat nonākusi tiesas zālē.
Šobrīd nav neviena normatīvā akta, uz kura pamata varētu aizliegt dedzināt ES karogu pie Brīvības pieminekļa (Latvijas Republikas karogs gan ir likumā aizsargāts), uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča preses sekretārs Uģis Vidauskis. Emocionāli argumenti nederēšot.
Kad protestu rīkotāji informēja Rīgas domi par ieceri dedzināt ES karogu, tie aicināti vien pārrunāt, vai tiks ievēroti drošības pasākumi, lai uguns liesmas dēļ neizceļas kāda nelaime. Tas arī viss. Kaut ko rīkot noteiktā vietā var aizliegt tikai uz privāta īpašuma. Aizliegt jebkādus protestus noteiktā publiskā vietā nevar, citādi to ”varētu apstrīdēt Satversmes tiesā’,’ skaidro jurists, Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Iesalnieks. Vienīgais papildu apgrūtinājums varētu būt stingrāka atļaujas došanas procedūra, izveidojot īpašu Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu padomi. Ar šādu ieceri pirms gada nāca klajā Nacionālā apvienība. Padome rūpētos arī par pieminekļa cienīgu apsaimniekošanu.
Jaunais likumprojekts varētu tikt pieņemts rudenī. Tikmēr Iekšlietu ministrija strādā pie grozījumiem, lai konkretizētu procedūru, kā pašvaldībām pieņemt lēmumu par pasākumu norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu.
Iekšlietu ministrs Rihards Koz lovskis (RP) jau publiski nosodījis ES karoga dedzināšanu un uzskata, ka ”jārod precīzs tiesisks mehānisms, lai turpmāk pie Brīvības pieminekļa šādas situācijas nebūtu iespējamas un neatkārtotos,” informē viņa padomniece Daiga Holma.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“V”) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauduši nožēlu par rīkoto akciju pie Brīvības pieminekļa.
Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis gan uzskata, ka ar aizliegumiem cilvēkus nevarēs atturēt no protestiem vai kādām neētiskām aktivitātēm Brīvības pieminekļa pakājē. Vienīgā cerība, ka būs pietiekami modri pašvaldības policisti. ”Jebkura dedzināšana ir pietiekami bīstama sabiedrībai. Policistiem un apsargiem šādās svētvietās jākontrolē, lai netiek pārkāptas pieļaujamās robežas un nenotiek kā, piemēram, Sīrijā. Nevar paļauties uz to, kas rakstīts pasākuma pieteikumā, jo var negaidīti ierasties visādi provokatīvi elementi, sākt spridzināt vai pašsadedzināties,” satraucas O. Spārītis.
