Reirs izceļas ar savdabīgu humora izjūtu, Aizsilniece nezaudē uzticību, Kulbergs nonāk uzmanības centrā – nedēļas notikumu apskats 11

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cilvēks. Aizsilniece nezaudē uzticību

Atkārtoti uz četru gadu termiņu Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidentes amatā ievēlēta ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
TV24
“Viss ir slikti!” Krievijas karavīrs raudot dalās ar notiekošo frontē
“Vakar panika sākās, jo grupā ir “mīkstie”” – nometņu vadītāja nenopietns stāsts par ikdienu bērnu vasaras nometnē 8
Lasīt citas ziņas

No 430 biedriem, kuri piedalījās pilnsapulcē, par viņu nobalsoja 245 ārsti. Par to, ka šis amats nav iekārojams, liecina tas, ka uz to pretendēja tikai divas personas – otrs kandidāts bija Pēteris Apinis, kurš saņēma 146 balsis un ir pazīstams kā agrākais ilggadējs LĀB vadītājs.

Aizsilniece nākusi klajā ar priekšlikumu, ka ir jāgroza biedrības statūti, liedzot prezidenta amatā atrasties ilgāk par diviem termiņiem. Viņa sola vairāk nepretendēt šajā amatā un cer, ka viņas vietā nākšot kāds no jaunākajiem kolēģiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iespējams, ka šīs organizācijas vadībā izdosies ieraudzīt kādu gados jaunāku seju, jo pēdējos četros gados ārstu skaits, kas iestājušies biedrībā, ir dubultojies no 1700 līdz 3300 biedriem. Aizsilniece ir apņēmības pilna panākt, ka biedru vidējais vecums sasniegšot 54 gadus, lai tas atbilstu Latvijas ārstu vidējam vecumam.

Viņa uzskata, ka biedrības svarīgākais uzdevums ir turpināt cīnīties par veselības aprūpes budžeta palielinājumu, ka jāpanākot vismaz tāds budžets kā Lietuvā un Igaunijā. Pateicoties LĀB aktīvai rīcībai, četros gados esot izdevies palielināt naudas summu, ko valsts atvēl veselības aprūpei vienam iedzīvotājam – 2018. gadā tie bija 780 eiro, bet patlaban tā sasniegusi 1368 eiro. Vēl daudz darāmā, lai panāktu Igauniju, kur šī summa ir 2300 eiro.

Ārstu uzticība Aizsilniecei liecina par to, ka skandāli, kas viņu apvija kovida laikā, nav bijuši nozīmīgs iemesls, lai par viņu nebalsotu. Šķēršļus nav licis arī fakts, ka biedrības valdi šajā laikā pameta vairāki tās pārstāvji, kurus neapmierināja LĀB prezidentes darbošanās.

Organizācijas vadītāja atklātā vēstulē Valsts prezidentam Egilam Levitam pauda bažas par mutes un deguna aizsega lietošanas efektivitāti skolā. Viņa arī aicināja mainīt Covid-19 testēšanas algoritmus, ņemot piemēru no ziemeļvalstīm. Saņemot pamatīgu kritiku sociālajos tīklos un arī medijos, Aizsilniece taisnojās, ka tas esot viņas kā privātpersonas, nevis lielākās ārstu organizācijas vadītājas viedoklis.

Viņai bija jāuzklausa ne mazums kritikas par to, ka it kā nostājusies pret vakcinēšanos, kaut gan publiski viņa šādu viedokli nav paudusi. Latvijas Radio (LR) raidījumā “Krustpunktā” tika apspēlēta tēma, kā Ārstu biedrību varot vadīt homeopāte, kura atrunā savus pacientus no vakcinēšanās. Pēc tam kad Aizsilniece bija vērsusies ar pretenziju LR ētikas komisijā, raidījuma veidotāji viņai atvainojās.

Tomēr kolēģi viņu raksturo kā erudītu mediķi, kurai ir arī starptautiska pieredze un zināšanas. Viņa apguvusi sabiedrības veselības pamatus Zviedrijā, Šveicē un ASV, veselības aprūpes zinības studējusi Londonas universitātē, kur ieguvusi maģistra grādu. Ja viņa būtu ļoti kategoriska un nerēķinātos ar citu viedokļiem, diezin vai būtu otrreiz pārvēlēta LĀB prezidentes amatā.

Reklāma
Reklāma

Bažas. Dzelzceļš – rindā uz budžeta naudu

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja papildu 7,9 miljonus eiro kompensācijas VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un tās izmantošanu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, jo šā gada valsts budžetā šiem pašiem mērķiem “LDz” jau piešķirtie 30,8 miljoni izrādījušies nepietiekami.

Kā liecina “LDz” 2021. gada pārskats, koncerns gadu noslēdzis ar 3,9 miljonu eiro peļņu, iepretim 35,5 miljonu zaudējumiem 2020. gadā. Šādi ierindas cilvēkam, kuram patīk pētīt statistiku, var rasties iespaids – kādreiz labi pelnošais koncerns vismaz pērn atkal strādājis labi un uz valsts kakla nav sēdējis.

Tomēr nozari pārzinoši ekonomisti acīgi norāda, ka patiesībā arī pērn “LDz” faktiski strādājis ar vismaz 26,8 miljonu eiro zaudējumiem. Proti, peļņa radusies, koncerna grāmatvedības ieņēmumu ailēs uzrādot no valsts saņemtos 30,664 miljonus eiro finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Bez šīs summas “Latvijas dzelzceļš” būtu spiests uzrādīt jau minēto 26,8 milj. zaudējumu.

“LDz” kopā ar mediķiem, skolotājiem un citiem valsts sektora uzturamajiem stājās rindā pēc valsts naudas jau 2020. gadā. Sankcijas un politiskas nesaskaņas ar Austrumu kaimiņvalstīm pamatīgi samazinājušas dzelzceļa kravu apjomu. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana uz budžeta rēķina ES mērogā gan neesot nekas ārkārtējs – visas dalībvalstis to darot. Galu galā dzelzceļš esot tāda pati infrastruktūra kā autoceļi. Taču mums tas ir nepierasti, jo “LDz” visu laiku pelnīja un savu saimniecību uzturēja pats.

Acīmredzami, ka tik priviliģētā statusā kā “Air Baltic”, kas aizvadītajos četros gados no valdības saņēmis 340 miljonus eiro, “LDz” nav. Taču savu kumosu tomēr dabū. Un par nākotni runājot – neskatoties uz kopumā drūmajām prognozēm par kravu apgrozījuma kritumu, šogad kravu apjoms dzelzceļā ne tikai noturēts, bet mazliet pat pieaudzis. Vai šādā gadījumā nebūtu jāpietiek ar jau iepriekš piešķirtajām kompensācijām? Varbūt papildu nauda dzelzceļam piešķirta kā savdabīga prēmija vai avanss par labu darbu?

Aizdomas. “Šis tagad ir skarbi…”

Andris Kulbergs ieradies LTV raidījumā “Šodienas jautājums”, lai pārsteigtu gan pārējos dalībniekus, gan vadītāju, gan skatītājus.
Ekrānuzņēmums no LTV

Valdības veidošanas procesā, kuru vairs nu nekādi nevar saukt par gludu, aizvadītajā nedēļā par centrālo tēlu uz brīdi kļuva nevis kāds no partiju līderiem un tiešajiem sarunvedējiem, bet gan politikas jaunpienācējs – “Apvienoto sarakstu” pārstāvošais Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Valdības veidotājs Krišjānis Kariņš pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu bija paziņojis, ka koalīcijas partneri panākuši vienošanos par atbildības jomu sadalījumu, taču Kulbergs vakarā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” visu atkal atgrieza iepriekšējās pozīcijās, turklāt vēl ar izaicinoši piezīmi: “Es gribu teikt Kariņa kungam – melot nav labi, it īpaši pie prezidenta…”

Klātesošais “Jaunās Vienotības” pārstāvis Arvils Ašeradens, kurš ierasti ir ļoti piesardzīgs ar izteikumiem, spēja vien noteikt: “Šis tagad ir skarbi…” Turklāt palika iespaids, ka tikpat pārsteigta par to ir arī trešā koalīcijas spēka – Nacionālās apvienības – pārstāve Ināra Mūrniece.

Ir dažādas aizdomas un versijas, kas stāv aiz šā izgājiena. Pirmā – komunikācijas kļūda. Proti, “AS” Kulbergu aizsūtījusi uz televīziju, taču viņš pats nemaz sarunās nav piedalījies (tajās parasti klāt ir apvienību veidojošo partiju līderi – Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Uldis Sesks un Uldis Pīlēns, kurš pārstāv biedrību), tāpēc nav bijis informēts par panākto progresu.

Otrā – pašā “AS” ir parādījušās kādas domstarpības, jo daļai Kariņa piedāvājums ir pa prātam, bet daļa grib kaut ko vairāk. Konkrētajā gadījumā Kulbergs pārstāv Pīlēna biedrību, tātad neapmierinātība varētu nākt no šā flanga.

Trešā – pats Kulbergs, kurš iepriekš bija Auto asociācijas prezidents, ļoti cerējis uz Satiksmes ministra amatu, lai tur varētu lobēt kādas savas intereses (piemēram, iepriekš viņš ļoti aktīvi centās panākt valsts atbalstu elektroauto plašākai ieviešanai Latvijā, pamatojot to ar Zaļo kursu, lai gan zem tā visa bija nojaušamas arī citas intereses). Taču Kariņš Satiksmes ministriju atvēlējis Nacionālajai apvienībai, un te nu parādījusies iespēja paust rūgtumu.

Lai nu kā, vilcināšanās ar valdības izveidi aizvadītajā nedēļā turpinājās, un nu jau reti kuram ir šaubas, ka par to atbildīgs ir tieši “Apvienotais saraksts”.

Pārsteigums. “Mīna” pēcnācējam?

Ar savdabīgu humora izjūtu pagājušajā nedēļā izcēlies aizejošās valdības finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš plānojis iecelt no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, pret kuru pēc viņa paša rīkojuma ierosināta arī disciplinārlieta, par Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktori.

I. Jaunzeme no VID ģenerāldirektores pienākumu pildīšanas tika atstādināta saistībā gan ar dienesta pārbaudes ziņojumu, kas viņas darbību vērtēja negatīvi, gan vairāku VID darbinieku aizturēšanām. Vairākas aizturētās amatpersonas bija tieši pakļautas VID ģenerāldirektorei – tātad tieši viņa bija atbildīga par to darbības uzraudzību.

“Noziegumi, par kuriem šīs amatpersonas ir aizturētas, arī ir paši nopietnākie, kādus amatpersona vien var pieļaut. Šādā situācijā nav iedomājams, ka iestāde varētu izlikties, ka nekas nav noticis un turpināt mierīgi strādāt tālāk,” vasarā, atstādinot I. Jaunzemi no amata, uzsvēra Reirs. Viņa ieskatā, esot nepieciešama detalizēta izmeklēšana par to, kā kaut kas tāds VID esot bijis iespējams, tāpēc viņš pieņēmis lēmumu atstādināt VID ģenerāldirektori.

Jāpiebilst, ka vēl pirms amatpersonu apcietināšanas Finanšu ministrija iniciēja vēl citas dienesta pārbaudes sākšanu VID – saistībā ar savlaicīgu darbinieku rotācijas neveikšanu, kas ir viens no līdzekļiem korupcijas risku mazināšanai muitā. “Kara apstākļos VID darbinieku rotāciju nevar veikt,” toreiz televīzijā taisnojās Jaunzeme, acīmredzot būdama svētā pārliecībā, ka muitas darbinieki pēc maiņas beigām ņem rokās automātu un dodas uz Hersonas vai Harkivas fronti, lai nākamajā dienā atgrieztos un mierīgi turpinātu darbu muitā. Ja tā, tad tiešām nevar – tie nenoliedzami ir neaizvietojami darbinieki.

Finanšu ministrijas runasvīra Alekša Jarocka skaidrojumi, ka ar šādu aizdomu ēnu klātas personas izvēle Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores amatam skaidrojama ar Jaunzemes zināšanām un prasmēm – konkrēti, 26 gadu darba pieredzi valsts pārvaldē, nevalstiskajā sektorā un labām kompetencēm stratēģisku jautājumu risināšanā un koordinācijā – neskan īpaši pārliecinoši.

Ticamākas ir citas versijas – vai nu “mīnas” iedēstīšana ministrijā savam pēcnācējam, vai arī stratēģijas “turi savus draugus tuvu, bet ienaidniekus – vēl tuvāk” praktisks īstenojums. Katrā ziņā – Jaunzemes piekrišana rotācijai uz amatu finanšu ministrijā nozīmētu viņas aizvākšanu no VID ģenerāldirektores amata un attiecīgi tā atbrīvošanu kādam citam, kas jaunas valdības veidošanas procesā nav mazsvarīgi.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Māris Antonevičs, Ilmārs Randers, Olafs Zvejnieks

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.