Citiem ir, mums atkal nav. Iemesli, kāpēc Latvija nevirzās uz priekšu ar banku virspeļņas nodokli. 30

Izanalizējot visas potenciālās sekas, kas var rasties, laikam ir pieņemts lēmums, vismaz publiskajā telpā tā izskan, ka riski ir lielāki nekā potenciālie ieguvumi. Vismaz tā var saprast skaidrojumu tam, kāpēc nevirzāmies uz priekšu ar virspeļņas nodokli bankām, tā TV24 raidījumā “Ziņu top” izteicās Gundars Bērziņš, ekonomists, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Ja par šo runāsim, draud sods 5000 eiro apmērā, tāpēc visi klusē!” “Bite Latvija” darbinieks sūdzas par apstākļiem, uzņēmums atbild 56
Duncis Putina mugurā: situācija Krievijā pēdējo dienu laikā ir strauji mainījusies
Veselam
Kā bieža kafijas dzeršana ietekmē zarnas? Jauni pētījumu rezultāti 8
Lasīt citas ziņas
Interesantā lieta ir tā, ka, saglabājot ļoti augstas EURIBOR likmes, var sanākt, ka nākamgad bankām arī būs ļoti augsta peļņa.

Līdz ar to, ja vēlamies ilgtermiņā šo jautājumu risināt, tad lēmumu būtu jāieņem šogad – un nevis ar atpakaļejošu datumu, kur varētu būt tiesvedības, bet ar nākotnes datumiem. Tur, kā saka Bērziņš, vēl ir iespēja padomāt, kā šo jautājumu risināt ilgtermiņā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Igaunijas bankas piekrīt divu gadu laikā valsts budžetā ienākuma nodoklī iemaksāt 480 miljonus eiro

Nākamgad Igaunijas valsts budžetā bankas ienākuma nodoklī samaksās 245 miljonus eiro un 2025.gadā tiks iemaksāti vēl apmēram 235 miljoni eiro, trešdien paziņoja Igaunijas Banku asociācija.

“Igaunijā strādājošās bankas ir savstarpēji vienojušās nākamgad izmaksāt ārkārtas dividendes, lai sniegtu savu ieguldījumu sabiedrībā,” ziņu aģentūrai BNS asociācijas izpilddirektore Katrina Taliherma komentēja banku vienošanos ar valdību.

Igaunijas Banku asociācijas aplēses liecina, ka četros gados no 2023.līdz 2026.gadam banku sektora ieguldījums valsts budžetā ienākuma nodokļa maksājumos sasniegs apmēram 781 miljonu eiro.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka konstruktīvās sarunas ar valdības koalīciju Igaunijas bankām ir sniegušas pārliecību, ka tās nākamos trīs gadus varēs strādāt stabilā nodokļu vidē.

“Mums bija jāatrod risinājums, kas vismazāk kaitē ekonomikai kopumā. Igaunijā strādājošās bankas būs kapitalizētas arī pēc šiem maksājumiem un spēs turpināt atbalstīt ekonomiku,” viņa teica.

Turklāt valsts budžets iegūs arī papildu nodokļu ieņēmumus no būtiskā noguldījuma procentu likmju kāpuma.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.