Kultūra
Kultūrpolitika

“Izskatās, ka būvējam sarkofāgu kultūrai.” Covid trieciens kaimiņos1


Kadri Voranda kopā ar basģitāristu Mikhelu Malgandu uzstājas Tallinas Mūzikas nedēļas festivālā.
Kadri Voranda kopā ar basģitāristu Mikhelu Malgandu uzstājas Tallinas Mūzikas nedēļas festivālā.
Ekrānuzņēmums no facebook.com

Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Koalīcijas partijas aizvakar vienojušās Latvijas kultūras nozarei Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirt papildu 32 miljonus eiro, kurus plānots sadalīt pabalstiem, infrastruktūrai un modernizācijai – radošuma atbalstam.

“Šodien ir priecīga diena, beidzot ir panākta vienošanās par konkrētiem skaitļiem, par ko iepriekš varējām runāt ieceru formātā,” pirmdien pēc Sadarbības padomes sēdes teica kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Arī šajā numurā “Kultūrzīmēs” var lasīt, kādus netradicionālus ceļus un platformas komunikācijai ar auditoriju meklē Latvijas kultūras profesionāļi.

Līdzās tam sazinājāmies arī ar Igaunijas un Lietuvas kultūras jomas pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kā viņi pārdzīvo Covid-19 krīzi.

Igaunija: ir apdraudēta nepārtrauktība

“Kultūrzīmes” jau rakstīja, ka Igaunijas valsts kopējais atbalsts kultūrai un sportam Covid-19 krīzē – 25 miljoni eiro – domāts ikvienam kultūras darbiniekam, arī tiem, kuri nekad agrāk nav pretendējuši uz valsts finansējumu (“Kultūras nozare krīzē gaida noteiktību”, “Kultūrzīmes”, 6. 05. 2020.)

Vēl seši miljoni eiro paredzēti valsts, pašvaldību un arī privātajiem muzejiem, savukārt četri miljoni (katrai nozarei) – valsts un neatkarīgo teātru un koncertzāļu atbalstam.

Kultūras ministrijas sastādītajā krīzes finansējuma atbalsta programmā radošām personām ietverti arī Igaunijas Dziesmu un deju svētku diriģenti un horeogrāfi – viņi kopumā saņems 600 tūkstošus eiro.

500 tūkstošu eiro finansējums paredzēts literatūras un izdevējdarbības nozarēm, kā arī vēl 500 tūkstoši eiro – dizaina kompāniju ienākumu kompensācijai.

Izskatot publiskajos informācijas resursos pieejamo informāciju, var secināt, ka Igaunijas koncertu un citu kultūras pasākumu organizatori vēl ir piesardzīgi, kaut gan valstī no 1. jūnija iespējama pulcēšanās līdz pat 100 personām brīvdabā, ievērojot divu metru distanci.

(No 1. jūlija plāno atļaut brīvdabas pasākumus, kuros, ievērojot epidemiologu noteiktos drošības ierobežojumus, varētu pulcēties līdz pat tūkstoš cilvēkiem.)

Piemēram, Igaunijas Drāmas teātris savu sezonu slēdza jau aprīļa beigās. “Vanemuines” teātris paredz sezonu turpināt no 3. jūlija, bet, piemēram, Rakveres teātris gatavojas to atsākt 13. augustā.

Kā 21. maijā notikušajā Baltijas valstu operas direktoru videokonferencē atzina Igaunijas Nacionālās operas ģenerāldirektors Aivars Mae, līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, arī Igaunijā tiekot vērtētas iespējas rīkot brīvdabas pasākumus, kas varētu notikt jau vasarā.

Tuvākais oficiāli izziņotais lielākais kultūras pasākums Igaunijā būs 26. jūnijā Hāpsalā, Ūemeisas muižas parkā, kur gan brīvdabā, gan iekštelpās plānots Hāpsalas Čaikovska festivāls ar teātra izrādi, kā arī vairākiem koncertiem.

ANDRI MAIMETS
Foto no personiskā arhīva

“Kultūrzīmes” sazinājās ar Igaunijas koncertaģentūras “Eesti concert” pārstāvi ANDRI MAIMETU, lai noskaidrotu, cik spēcīgi Covid-19 krīze ir skārusi Igaunijas koncertorganizācijas.

“Eesti concert” katru gadu organizē vairāk nekā 1000 koncertus Igaunijā un ārzemēs.

Aģentūras pārvaldījumā kopumā ir piecas Igaunijas vislielākās koncertzāles – gan slavenā “Estonia” koncertzāle Tallinā, gan reģionos – “Vanemuine” koncertzāle Tartu, Pērnavas koncertzāle, Jehvi koncertzāle, kā arī Jāņa baznīcas koncertzāle Sanktpēterburgā.

– Kā Igaunijas mūziķi un koncertorganizācijas pārvar Covid-19 krīzi?

A. Maimets: – Pēdējā mēneša laikā mākslinieki, kurus pazīstu tieši mūzikas jomā, atkal kļuvuši optimistiski un ir gatavi sākt strādāt – visi vēlas sanākt kopā mēģinājumos un koncertēt.

Ar katru dienu cilvēki kļūst aizvien priecīgāki, un tam ir pamats, jo, sākot ar pirmo jūniju, daudzi ierobežojumi ir atcelti un, ja vien viss būs labi, pēc 1. jūlija jau varēsim atgriezties pie iecerētajiem plāniem.

Zinu, ka ir bijušas dažādas pieejas – daži pasākumu organizatori nedara tikpat kā neko, citi izmēģina dažādas digitālas iespējas, citi plāno koncertus tikai vasaras beigās, bet mēs, “Eesti concert”, izlēmām, ka nopietnāku programmu aizsāksim jau 1. jūlijā.

Ir svarīgi uzsvērt, ka Igaunijas Kultūras ministrija uz krīzi reaģēja tiešām ātri, un jebkurš, ne tikai valsts paspārnē esošās koncertaģentūras, bet katrs mūziķis vai mūzikas jomas profesionālis varēja pretendēt uz atbalstu, kura kopējais apjoms ir četri miljoni eiro.

Vēl jau gan finansējums nav nokļuvis līdz mūsu kontiem, bet ir zināms, ka tas tiks ieskaitīts līdz Jāņiem, 24. jūnijam. Esam gan aprēķinājuši, ka “Eesti concert” būs gaidāmi zaudējumi, taču rēķināmies, ka to lielāko daļu mums nosegs atbalsts.

Situācija, protams, ir grūta, jo esam Igaunijas lielākā koncertaģentūra ar piecām lielām koncertzālēm ne tikai Igaunijā, bet arī Sanktpēterburgā.

Jau ir zināms, ka lielākie finansiālie zaudējumi būs tieši tur, jo Krievijā situācija ir ļoti neskaidra. Bijām plānojuši ieņēmumus no telpu īres un biļetēm, taču tagad jārēķinās ar zaudējumiem.

– Vai ir nācies kādus mūziķus vai tehniskos darbiniekus atlaist no darba?

– Nē. Ir ļoti svarīgi uzsvērt – visiem ir saglabātas pilnas darba algas un esošās darba vietas. Tas tika izlemts jau pašā sākumā – nevienam Covid-19 dēļ nav jāzaudē ne darba vieta, ne arī alga.

Šā jautājuma risināšana tiek koordinēta kopā ar Igaunijas Sociālo lietu ministriju.

Diezgan daudzi mūsu darbinieki savu algu šobrīd saņem caur Sociālo lietu ministrijas Bezdarba apdrošināšanas fondu – ja darbinieks atbilst visiem kritērijiem, tad algas apjoms ir pilnībā saglabāts.

KADRI VORANDA šobrīd ir viena no Igaunijā populārākajām un interesantākajām mūziķēm. Viņa māk spēlēt uz dažādiem instrumentiem, pati komponē un atraktīvi izpilda savus skaņdarbus.

Pēdējā laikā uzstājas duetā kopā ar džeza virtuozu, basģitāristu Mihkelu Melgandu, “Kadri Voorand Quartet” un vokālo ansambli “Estonian Voices”.

“Kultūrzīmēm” bija iespēja virtuāli sazināties ar māk-slinieci un noklausīties viņas 28. maija koncertu no Igaunijas Nacionālās operas.

– Cik spēcīgi jūs kā mūziķi ir ietekmējusi Covid-19 krīze?

K. Voranda: – Personīgi man to koncertu emocionālā nozīme, kuriem vajadzēja notikt, bija lielāka nekā to skaits un finansiālais ieguvums.

Domāju, ka pasaulē varētu būt daudzi mākslinieki, kuriem ir līdzīga situācija. 2020. vajadzēja būt vienam no vissvarīgākajiem manas karjeras gadiem.

Tieši pirms krīzes ierakstu kompānija “ACT” izdeva manu albumu, un tā izplatīšana bez koncertiem ir samērā mazefektīga. Īpaši žēl, ka klausītāji nedzird improvizācijas.

Bet cerība paliek, un es aktīvi meklēju veidus, kā sasniegt jaunu auditoriju, izmantojot plašās interneta pasaules iespējas, taču jāņem vērā, ka tā ir daudz sarežģītāka un neparedzamāka nekā fiziskā.

– Vai esat saņēmusi atbalstu no Igaunijas valdības? Vai tam bija viegli pieteikties?

– Ja nerunājam par finansiālo pusi, vissvarīgākais ir tas, ka neesmu slima un joprojām varu radīt mūziku un pavadīt laiku tajā “slepenajā pasaulē”. Un mani klausītāji var pievienoties ierakstiem jebkurā brīdī, kad viņi to vēlas.

Mūsdienās nav tik viegli novērtēt finansiālos zaudējumus, jo mani koncerti ir kā ieguldījums nākotnē. Normālā situācijā tas ir vairāk par pastāvīgu ienākumu un ieguldījumu plūsmu, svarīgākais ir nepārtraukti augt. Tagad ir apdraudēta nepārtrauktība.

Diezgan viegli bija pieteikties uz valdības minimālo atbalstu, lai mēnesi vai divus izdzīvotu.

Daudz grūtāk ir pieteikties uz atbalstu ieguldījumiem jaunu ienākumu avotu izgudrošanā, jo nav pat vēl zināms, kā tirgus situācija attīstīsies. Bet es cenšos saprast procesu un iespējas, lai sasniegtu savu auditoriju šajā jaunajā pasaulē.

Mūsu valdība katru dienu aktīvi strādā, lai izdomātu jaunus atbalsta veidus. Maziem un lieliem uzņēmumiem ir atšķirīgi mehānismi. Un lielākoties atrasti nozīmīgi atbalsta risinājumi, aktīvi cenšoties aptvert visas puses – no mūziķiem līdz skaņu un gaismas tehniķiem. Igaunijas mūziķi lielākoties ir uzņēmēji, kuriem pieder nelieli, dažāda formāta uzņēmumi.

Lielākā atbalsta daļa sedz ienākumu nodokļa summu, kas samaksāta iepriekš. Šīs sistēmas negatīvā puse ir tāda, ka daudzi no mums mākslā iegulda lielāko savu ienākumu daļu, iegulda jaunos projektos, nevis iztērē tikai izdzīvošanai.

Nerunāju par dažiem valdības apkrāpšanas “veidiem”, bet par reāliem ieguldījumiem. Lai eksportētu kaut ko unikālu, bieži vien ir vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi.

Valstī ar daudzkārt lielāku ekonomiku vietējais tirgus var pabarot, bet mūsu gadījumā, mazajās valstīs, eksports ir izdzīvošanas jautājums.

Pašlaik strādāju pie jaunas mūzikas radīšanas. Tāpat esmu organizējusi divus tiešsaistes koncertus, vienu ar brīvprātīgu ziedojumu un otru ar noteiktu biļetes cenu.

Patiesībā cilvēki ir pieraduši iegūt bezmaksas mūziku no interneta. Lai to mainītu, vajadzēs daudz pūļu, laika un kolektīvu lēmumu, taču mums noteikti ir jāsāk mainīt šo domāšanu visā pasaulē.

Taču tas mainīsies tikai tad, ja visa mūzikas pasaule piedalīsies šajās pārmaiņās. Bet esmu pozitīvi noskaņota.

Lietuva: diskusijas par “sarkofāgu kultūrai”

Līdzās dažādiem atbalsta veidiem Covid-19 krīzē, par kuriem “Kultūrzīmes” jau rakstīja (“KZ”, 6. 05. 2020.), domājot par kultūras nozares nākotni pēc krīzes pārvarēšanas, Lietuvas Kultūras padome maija sākumā izsludināja kultūras organizāciju pieteikšanos uz atbalsta programmu triju miljonu eiro apjomā (“Kultūras un mākslas organizāciju jaunie pakalpojumi/produkti”), paredzot finansējumu kultūras produktu un pakalpojumu pielāgošanai digitālajai videi, jaunu kultūras produktu un/vai pakalpojumu izstrādei, kas pielāgota mākslas patēriņam ārkārtas situācijas periodā un pēc tā.

Gitans Nausēda
Foto: SCANPIX/LETA

Tomēr Lietuvā valsts finansējums kultūrai krīzes laikā ir izsaucis arī asas diskusijas, kurās iesaistījies pat prezidents Gitans Nausēda, kurš maija beigās, tiekoties ar kultūras jomas pārstāvjiem Viļņas pilsētas teātrī, aicinājis pārskatīt kultūrai piešķirto līdzekļu izmantošanu, novirzot tos kultūras attīstībai un uzturēšanai, nevis daudzkārt atbalstot kultūras iestāžu būvniecības procesus.

“Kultūras glābšana drīzāk atgādina būvniecības nozares glābšanu. Šis nav pareizais ceļš, kurš būtu ejams, tā vien izskatās, ka būvējam sarkofāgu kultūrai, kas būs izgatavots no mūra un ķieģeļiem.”

“Krīzes apstākļos pievēršoties kultūrai, mēs parādām savas valsts briedumu,” uzsvēris G. Nausēda.

Pēc Lietuvas valsts vadītāja sacītā, ir jāizvairās no ietaupījumiem uz kultūras rēķina un jāstiprina palīdzība reģioniem, jo pandēmijas krīze var padziļināt jau tā lielo atšķirību kultūras pakalpojumu kvalitātē un pieejamībā starp lielākajām pilsētām un rajoniem.

Kā viens pēc otra sociālajos tīklos ziņo teātri un koncertzāles, atceļot karantīnas ierobežojumus masu pasākumiem, Lietuvas valsts nacionālās kultūras institūcijas ar pasākumiem uz skatuvēm lielākoties atgriezīsies ne agrāk kā no jūnija vidus.

Saskaņā ar valdības apstiprināto plānu no 1. jūnija Lietuvā ir atļauti pasākumi telpās ar 100 un brīvdabas pasākumi ar 300 dalībniekiem.

Vēlāk, ik pēc divām nedēļām, potenciālo dalībnieku skaitu paredzēts palielināt par 50 dalībniekiem telpās un 200 ārpus tām.

Starp lielākajiem tuvākā laika pasākumiem Lietuvā minami četri Viļņas festivāla koncerti, kuri notiks, sākot ar 9. jūniju.

Trīs no tiem ir paredzēti ierobežotai auditorijai Viļņas filharmonijā, kā arī tos pārraidīs internetā, televīzijā un uz lielā ekrāna ēkas ārpusē Basanaviča laukumā.

Saistītie raksti

Ceturtais, 18. jūnija, koncerts Sv. Jāņa baznīcas pagalmā jau tiek plānots aptuveni 500 skatītājiem. Gandrīz visas Lietuvas kultūras iestādes pamazām plāno atsākt darbus.

Piemēram, Klaipēdas Drāmas teātra vadītājs Tomass Jočis paziņojis, ka teātra radošajiem darbiniekiem vasaras pārtraukuma nebūs, un jau 13. un 14. jūnijā ierobežotam skaitam skatītāju būs atvērta mazā zāle.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SM
Signe Mengote
Kultūra
Labas lietas priekam un iedvesmai iesaka Signe Mengote
4 dienas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Sešdesmit gadi uz skatuves – Ģirts Jakovļevs: “Teātri nevajag mīlēt, teātrī vajag strādāt!” 6
Intervija 5 dienas
LA
LA.LV
Kultūra
Puntulis: Koncertzāles vieta nemainīsies, valdība atvēlējusi izcilāko zemes gabalu Rīgā 6
5 dienas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
7 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
7 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem 1
7 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
20 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
6 stundas