Kādā krāsā 0
Parasti strūkliņa ir gandrīz bezkrāsaina, viegli vai izteikti dzeltena. Tā mainās atkarībā no izdzertā un uzņemto olbaltumvielu daudzuma.
Jo mazajās vajadzībās dodamies biežāk, jo urīns ir blāvāks. Tas diennakts laikā mēdz atšķirties.
Izčurātais kļūst tumšāks, nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, jo tad ir intensīvāka vielmaiņa. Taču tikpat labi tas var būt signāls, ka organismā trūkst šķidruma.
To mēdz mainīt uzturā lietotie produkti, piemēram, bietes. Tomēr vienmēr sarkanīgu nokrāsu nebūtu prātīgi skaidrot ar apēstajiem dārzeņiem. It īpaši, ja maltīte baudīta jau iepriekšējā dienā. Iespējams, sārtums liecina par asiņu piejaukumu, ko novēro dažādu nieru un urīnpūšļa slimību, kā arī audzēju gadījumā.
Brūnganums var signalizēt par aknu un žultsceļu slimībām. Ja urīnā iekļuvusi limfa, tas kļūst balts kā piens. Savukārt oranži dzeltenu to padara medikamenti urīnceļu infekcijas ārstēšanai.
Tas var būt viegli dūmakains, taču duļķes ir norāde par baktēriju un leikocītu klātbūtni. Tās noteikti savairosies, izčurātajam pastāvot ilgāku laiku.
Urīns mēdz būt pelēcīgs vai zaļgans, ar strutu piejaukumu, piemēram, nierakmeņu gadījumā. Tad vērojamas arī citas pazīmes, piemēram, sāpes vēderā vai nieru apvidū un paaugstināta temperatūra.
Reizēm tajā saskatāmas smiltis.
