Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Tanapat Lek.Jiw/SHUTTERSTOCK

Digitalizācijas izaicinājumi Latvijas ekonomikai 0

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Kā pārvērsties no zemas produktivitātes un zemu pievienotās vērtību radošas valsts par pilnīgi pretējo – augstas produktivitātes inovatīvu ekonomiku? Viena no atbildēm ir ekonomikas digitalizācija, taču jautājumu šajā jomā pagaidām ir vairāk nekā atbilžu.

 

LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 172
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
17 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
11 stundas
Lasīt citas ziņas

Stipri vienkāršotā izpratnē ar uzņēmumu digitalizāciju parasti saprot apmēram kaut ko tādu – saliksim visur datorus un paši visu dienu pie tiem sēdēsim. Lai gan datoru iesaisti šajā procesā noliegt ir grūti, patiesībā digitalizācija ir stāsts par produktivitāti – sākot ar tādām triviālām lietām kā grāmatvedība datorā un elektroniska dokumentu aprite papīru vietā un beidzot ar jaunām tehnoloģijām, mākoņskaitļošanu, lielo datu apstrādi un plaši izbazūnēto 5G. Un nav arī tā, ka uzņēmumiem būtu liela izvēle – darīt to vai ignorēt. Konkurences un valdības spiediens modernizēties un digitalizēties tikai pieaugs.

“Ja Latvija izvirza sev par mērķi kļūt par augsti produktīvu un inovatīvu ekonomiku, bet tikai šis ceļš Latvijai ļauj sasniegt pārtikušas sabiedrības statusu, tad jāapzinās, ka mums ir vesela virkne šķēršļu,” saka Ekonomikas ministrijas Inovāciju departamenta direktore Anete Šķēle.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mums ir zems produktivitātes līmenis – tikai 1,6% Latvijas nodarbināto ir iesaistīti augstu un vidēji augstu tehnoloģiju intensīvās aktivitātēs, salīdzinot ar 5,8% vidēji Eiropas Savienībā. Rezultātā Latvijas augsto tehnoloģiju eksports ir 11,2% no iekšzemes kopprodukta, salīdzinot ar 17,9% ES. Arī digitalizācijā līdz šim nav ar ko lepoties – Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latvija ieņem 18. no 28 vietām, tātad – zem vidējā līmeņa.

Trešā problēma – ekonomikā dominē mazi un vidēji uzņēmumi. Pats par sevi tas nav nekas slikts, taču rezultātā tikai 0,1% Latvijas uzņēmumu sasniedz apgrozījumu 20 līdz 100 tūkstošu eiro mēnesī. Rezultātā šis 0,1% nodarbina 24% visu darbinieku un veido 16% no visu uzņēmumu kopējā apgrozījuma. Tādēļ jāmeklē iespējas, kā lielāku uzņēmumu skaitu pārcelt šajā produktīvāko uzņēmumu grupā. Visbeidzot ceturtā problēma ir zemi ieguldījumi pētījumos un attīstībā – apmēram trīs reizes zemāki, nekā būtu nepieciešams.”

 

Digitalizācijai – 139 miljoni

Vismaz ar digitalizāciju saistītās problemātikas risināšanai tuvākajos gados paredzēti ievērojami līdzekļi – Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros vien tie būs 139,3 miljoni eiro, kas sadalās piecās aktivitāšu grupās (skat. infografiku). ANM ietvaros īstenojamās programmas tiks apstiprinātas rudens sākumā, tad sāksies arī projektu iesniegšana, bet pirmie piešķirtie līdzekļi to īstenošanai gaidāmi pašās gada beigās.

Tie, patiesību sakot, nav vienīgie līdzekļi un pasākumi – valdība tikko atbalstījusi arī Digitālās transformācijas pamatnostādnes, kas paredz visas sabiedrības digitālo prasmju attīstīšanu un nosaka internetu kā pamatvajadzību.

Pamatnostādnes paredz, ka valsts veiks investīcijas, lai radītu priekšnosacījumus datos balstītām inovācijām un atbalstītu komercsektora digitalizāciju. Tiek iezīmēta arī jauna pieeja – valsts digitālās platformas tiks padarītas pieejamas arī izmantošanai komercsektoram, piemēram, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, digitālo pakalpojumu platformu, ārvalstu identifikāciju u. c.

Tikšot prioritizēta plaša publiskā un privātā sektora datu kopīga izmantošana gan nacionāli, gan Eiropas Savienības līmenī, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju tiesības pārvaldīt piekļuvi saviem datiem un to izmantošanai. Vienas no nozīmīgākajām jomām, kur tiek cerēts, ka datu pieejamība un plaša izmantošana sniegs būtiskus ieguvumus, ir veselības aprūpē īstenotā ārstniecības procesa efektivitātes novērtēšanā, valsts pārvaldes procesu automatizācijā, vides pārvaldībā un pārmaiņu modelēšanā un sabiedrības drošības nodrošināšanā.

 

Vairāk jautājumu nekā atbilžu

Kā uz digitalizācijas procesu skatās uzņēmēji? Pozitīvi, taču uztraucas, ka tagad instrumentu klāsts ir tik plašs, ka jau orientēšanās tajos būs problēma.

“Katram uzņēmumam tagad ir nepieciešams kāds iekšējais resurss, lai izvērtētu, ko un kā tieši digitalizēt, jo vienmēr atradīsies veikli pārdevēji, kas pārliecinās, ka jāpērk tieši viņu produkts. Un vienīgā reālistiskā atbilde šobrīd ir vērsties pie konsultantiem. Viņu rīcībā ir dati un pieredze, lai izvērtētu, ar ko sākt, kādus efektus tas varētu dot, kas pārzina pieejamos rīkus – proti, izveidot digitalizācijas stratēģiju.

Man, acīs skatoties, cilvēki ir teikuši – man patīk tavs produkts, bet es to nepirkšu, jo man nebūs cilvēku, kas ar to strādā, – darbinieku trūkst jau pašreizējiem procesiem un prioritārām lietām. Tieši tā biznesa ikdiena kavē digitalizācijas procesu,” saka Oskars Gūtmanis, SIA “AdvanGrid” izpilddirektors.

Jāpiebilst, ka Ekonomikas ministrija cer, ka šo problēmu spēs risināt ANM programmā paredzētie Eiropas digitālo inovāciju centri, kuros varēs saņemt dažādas konsultācijas, tāpat arī atbalsts komersantu digitālajai izglītībai būšot palīgs.

Citu problēmas aspektu iezīmē “Sakret Holdings” komercdirektors Juris Grīnvalds. “Digitalizācijas ziņā valsts izskatās krietni labāk nekā privātais bizness. Iemesli, kāpēc tā – ja jāpērk IT speciālists, tad, salīdzinot ar citām algām, Latvijas uzņēmējs par IT speciālistu maksās salīdzinoši vairāk nekā, piemēram, Vācijas uzņēmējs,” viņš saka.

“Šķiet – nu un kas par to, taču patiesībā tas ir ļoti būtisks faktors, kas kavē digitalizācijas procesu – jo izšķiršanās par to Latvijas uzņēmējiem ir finansiāli ietilpīgs lēmums. Problēmas pamatā ir IT speciālistu trūkums Latvijā. Lai nozari “pabarotu”, gadā būtu vajadzīgi 3000 jauni IT speciālisti – tad veidotos mazie uzņēmumi un savstarpējā konkurence.

Diemžēl tā nav un šobrīd gandrīz visi jaunie IT speciālisti aiziet strādāt pie lielajiem IT milžiem, eksportē pakalpojumus uz ārzemēm. Tas varbūt ir labi no budžeta un nodokļu aspekta, uzlabo valsts eksporta rādītājus, bet rezultātā vietējam uzņēmējam, kurš cep bulciņas vai veido kādus celtniecības maisījumus, digitalizācijas pakalpojums vienkārši nav paceļams, jo ir par dārgu,” saka Grīnvalds. Jāpiebilst, ka nav nekāds noslēpums, ka ar vietējiem resursiem Latvija maksimāli spēj sagatavot 1000 jaunus IT speciālistus, atlikušie 2000 ir jāatrod ārvalstīs vai jāpiesaista ar attiecīgām studiju un atbalsta programmām, arī no ārvalstīm.

 

Digitalizācija praksē

“Jau tikai vēlme digitalizēt mums atrisināja vairākas problēmas,” stāsta “Sakret Holdings” izpilddirektors Juris Grīnvalds. “Te jāpiebilst, ka piezīmju grāmatiņas pārcelšana no bloknota uz datoru nav nekāda digitālā transformācija. Digitālā transformācija ir tad, kad mēs lēmumu pieņemšanu sākam pārnest no cilvēka uz mākslīgo intelektu.

Visi procesi, kas balstās uz mūsu darbinieku pieredzi un nav radošie procesi, ir jāaizstāj ar mākslīgo intelektu. Piemēram, mūsu ražošanas līnijas vienlaikus ražo vienu produktu, bet kopējais produktu skaits pārsniedz simtu – brīdi ražojam vienu, tad otru un tad atkal trešo.

Balstoties uz savu pieredzi, darbinieki zina, ka vienu produktu vajag saražot tik tonnu, citu atkal tik tonnu utt. Taču varētu uzdot pamatotu jautājumu – kāpēc vienu produktu vajag saražot 42 tonnas, nevis, teiksim, 40 vai 45. Liekas – it kā sīkumi, taču, kad sākām izmantot datoru algoritmus procesu optimizācijai, tad izrādījās, ka visas rūpnīcas mērogā mēs ietaupījām gandrīz mēnesi ražošanas laika – tas ir milzīgs apjoms.

Ja to pārnes uz trijām “Sakret” rūpnīcām Baltijā, efekti ir vēl lielāki. Tas notika tā – atradām optimizācijas speciālistus, kas strādāja citā nozarē, prasām – cik tas maksās? Viņi atbild, ka nezina, vispirms jāizpēta mūsu darbība. Vienojamies par dažu tūkstošu sākotnējo summu, lai kopīgi uzrakstītu algoritmu, uz kuru pamata varētu saprast, cik izmaksātu visas nepieciešamās pro­grammatūras radīšana.

Jau no tā vien, ka radījām šādu algoritmu, kļuva skaidrs, kādi efektivitātes uzlabošanas soļi nepieciešami – tas deva ievērojamu efektu. Ar to vien mēs atguvām atpakaļ tos dažus tūkstošus. Taču no tālākā soļa speršanas rezultātā atturējāmies – izmaksas jau bija tādas, ka bija skaidrs, ka to “atsišana” prasīs gadus. Un te jāatgriežas pie konkurences trūkuma IT nozarē – ja tāda būtu, mēs varētu organizēt konkursu un sameklēt lētākus izpildītājus, bet tādas nav un IT tirgus jau šobrīd ir pārkarsēts,” saka J. Grīnvalds.

 

 

 

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 172
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
17 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 48
2 dienas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Tiesnesis Cimdiņš bij tā piedzēries un tik piedauzīgi uzvedās, ka kauns bij skatīties 3
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijā pret Covid-19 potēti desmit ilgdzīvotāji 121 gada vecumā. Kādas kļūdas vēl atklātas vakcinācijas pārskatā? 13
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļutu lūdz skaidrot 80 miljonu eiro izlietojumu Covid-19 pacientu gultu izveidei 33
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūsā un Žūku strautā piesārņojuma izplatība ir ierobežota un tiek kontrolēta 1
5 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Latvijā pieejami vēl nebijuši tūrisma objekti!” Kurp doties zelta rudens laikā? 7
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijā pret Covid-19 potēti desmit ilgdzīvotāji 121 gada vecumā. Kādas kļūdas vēl atklātas vakcinācijas pārskatā? 13
22:21
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
21:51
LE
LETA
Ziņas
Mūsā un Žūku strautā piesārņojuma izplatība ir ierobežota un tiek kontrolēta 1
21:17
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ja nav dzimtās valodas, tas var būt ceļš arī uz depresiju.” Saruna ar skolotāju Ingu Zemīti
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Trīs bērnu mamma dalās ar aizkustinošu video, kā suns katru vakaru pārbauda, vai visi bērni saldi guļ 4
7 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
11 stundas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Mācības dabā kļūst arvien populārākas!” Kad mežs ir veselīgākā klase un sporta zāle
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Koziols ievēlēts IIHF Padomē 4
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur atklāti jaunie Covid-19 gadījumi 5
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
VUGD autocisterna apgāzusies uz sāniem pēc sadursmes ar vieglo auto 6
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Maskavā simtiem cilvēku protestē pret vēlēšanu rezultātu falsifikāciju 16
9 stundas
DT
Dace Terzena
Ziņas
Dace Terzena: Nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka mūs tik ļoti varēs sašķelt jautājums par potēšanos pret nāvējošo vīrusu 28
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Par Latvijas čempioniem šahā kļūst Rogule un Bērziņš 2
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Piektdien Latvijā reģistrēti 816 jauni Covid-19 gadījumi. Miruši septiņi sasirgušie 91
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņi vēl ir starp mums!” Kam jāapzina 1991. gada augusta puča dalībnieki? 19
18 stundas
KK
Kamita Kalniņa
Ziņas
VIDEO. “Laika ceļotājs” no 2027. gada uzskata, ka pēc apokalipses ir pēdējais cilvēks uz Zemes 31
17 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Taizemietis rūpējas par gandrīz 1000 uz ielas nonākušiem suņiem, daļa no tiem ir invalīdi 5
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Rodrigo un Rauls
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 172
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Par mata tiesu! Autobraucējs šķērso vairākas joslas, neaizskarot nevienu citu braucošo auto 2
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
No omītes recepšu krājumiem: visgaršīgākais mājās gatavotais rasols 32
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Krieķis gadu pēc Rebenoka slepkavības: Pirmos pierādījumus atrada pēc mēneša, tīrot māju 35
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Pēc uzmanības “izslāpušie”!”: princis Harijs un Megana dodoties vizītē uz Ņujorku, uzjautrinājuši soctīklu lietotājus 15
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Par interneta hītu kļuvis video, kurā Staķis pārsteigts par sportistiem, kas ieradušies uz apbalvošanu: “Kādā sakarā? Ā, īstais Pļaviņš un Točs!” 43
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bērnu rotaļu laukumā lāču mamma ar lācēnu spēlējoties šļūc pa slidkalniņu 22
1 diena